Biežākās slimības, ar ko bērni var sastapties, uzsākot mācību gadu 0
Tradicionāli rudens iet roku rokā ar mazo atvašu mācību gaitām skolās, bērnudārzos un ar dažādu nodarbību aktīvāku apmeklēšanu. Ārpus jau ierastajai skolai nepieciešamo lietu un apģērba sagādei vecākiem bieži vien ir jāsaskaras arī ar nepatīkamām, bet tik viegli saķeramām slimībām. Lai rudens nepārvērstos par ilgstošu slimošanas periodu, noskaidrojām, kādas ir izplatītākās slimības bērnu vidū un kas notiek, kad pēc vasaras, atsākoties skolai un dārziņiem, bērni atkal nonāk ciešā saskarē cits ar citu. Vai dalīties ar savu matu ķemmi vai dvieli un vai skolas dušā doties bez čībām? – atbildes sniedz “Euroaptiekas” farmaceiti.
Utis
Utu problēma visbiežāk skar mazus bērnus un skolēnus. Fizisks kontakts starp bērniem, tostarp citu bērnu lietoto priekšmetu izmantošana (ķemmes, galvassegas, dvieļa, apģērba), ir galvenais veids, kā var iegūt utis. Pazīmes, kas var liecināt par utīm, ir izteikta galvas ādas nieze, sevišķi pakauša zonā, var būt ādas sakasījumi ausu un galvas aizmugurējā daļā. Ja matus pāršķir, var redzēt utis, kā arī tuvu pie mata saknes piestiprinātas gnīdas (izskatās kā bāli plankumi), ko ir grūti atdalīt no mata.
Utu iznīcināšanai aptiekā ir pieejami dažādi līdzekļi: aerosoli, šampūni, matu želejas un šķīdumi galvas ādas un matu apstrādei. Pēc apstrādes ar šiem līdzekļiem nepieciešama rūpīga matu izķemmēšana ar speciālu utu ķemmi. Pēc utu iznīcināšanas stingri jāievēro personiskā higiēna un jāizvairās no kontakta ar cilvēku, kam ir utis.
Kārpas
Kārpu izraisa cilvēka papilomas vīruss – tas iekļūst cilvēka organismā caur ādas bojājumiem un pēc vairākiem mēnešiem aktivizējas. Aktivizējoties vīrusam, veidojas cietas ādas slānis un virs ādas parādās nelīdzens pacēlums. Kārpas mala bieži ir cieta, bet vidusdaļa mīkstāka.
Kārpas vidusdaļā nereti redzamie melnie punktiņi ir asinsvadi, kas piegādā barības vielas. Maziem bērniem kārpas ir reti, biežāk tās parādās bērniem, kas apmeklē bērnudārzu vai sāk skolas gaitas, jo tad bērni vairāk kontaktējas cits ar citu, apmeklē dažādas nodarbības. Bērniem visbiežāk kārpas ir uz pēdām, plaukstām, kā arī uz sejas. Kārpu veidošanos veicina arī plaukstu un pēdu svīšana, kā arī pazemināta imunitāte.
Vairums kārpu pāriet aptuveni divu gadu laikā, tomēr tā var inficēt arī apkārtējos; kārpa ir arī estētiskas dabas problēma. Aptiekā ir pieejami dažādi līdzekļi kārpu likvidēšanai mājas apstākļos, tomēr, ja neizdodas to likvidēt pašam, nepieciešama dermatologa konsultācija. Lai izvairītos no inficēšanās riska, nepieciešams regulāri mazgāt rokas, negrauzt nagus, nepieskarties kārpām, valkāt apavus publiskos peldbaseinos un nelietot citu personu dvieļus, valkāt zeķes sporta nodarbībās, kurās nevar piedalīties ar apaviem. Noteikti jāpievērš uzmanība ādas mitrināšanai, lai āda nekļūtu sausa un sasprēgājusi, tādējādi samazinot inficēšanās risku.
Kašķis
Kašķis ir ādas slimība, ko izraisa kašķa ērce, inficēšanās notiek tiešā kontaktā ar slimnieka ādu, turklāt kontaktam ir jābūt ilgstošam, kā arī sadzīves kontakta ceļā ar drēbēm un dažādiem priekšmetiem. Kašķa ērce rada kairinošu darbību un izsauc alerģisku reakciju. Inficējoties pirmoreiz, ādas nieze parādās 2–3 nedēļu laikā, bet, inficējoties atkārtoti, nieze parādās jau 24 stundu laikā. Alerģiskās reakcijas dēļ rodas stipra nieze, kas pastiprinās vakaros; izsitumi, sīki pacēlumi, nātrenes tipa izsitumi, bet slimība var noritēt arī bez izsitumiem; var pievienoties sekundāra infekcija kasīšanas dēļ. Tipiskākās vietas: roku pirkstu starpas, apakšdelma un elkoņa ieloku virsmas, paduses, vēdera āda, augšstilbu iekšējā virsma. Ārstēšanu un novērošanu veic ārsts; vienlaikus jāārstē gan slimnieks, gan pārējie ģimenes locekļi, kas varētu būt inficēti.
Kāju sēnīte
Tā ir viena no izplatītākajām sēnīšu slimībām. Bērni ar kāju sēnīti neinficējas tik bieži kā pieaugušie, tomēr arī bērniem jācenšas izvairīties no saslimšanas. Kāju sēnīti var iegūt sabiedriskos peldbaseinos un pirtīs, ja netiek ievērota personiskā higiēna, kā arī traumējot nagus, nēsājot nepiemērotus apavus, kas veicina pastiprinātu svīšanu. Simptomi, kas var liecināt par nagu sēnīti, – nags pēkšņi maina krāsu, kļūst dzeltenīgs, sāk drupt. Ilgstoši neārstējot, nags paliek biezāks. Ja sēnīte ir arī uz pēdu ādas vai pirkstu starpās, āda var sākt lobīties un kļūt apsārtusi. Svarīgi sākt ārstēšanu pēc iespējas ātrāk, jo nagu sēnīte ir ļoti lipīga. Ja ir aizdomas par nagu sēnīti, vispirms jāveic mikroskopiska izmeklēšana un jāpārliecinās, ka tā ir sēnītes infekcija, citādi lietotie preparāti nebūs efektīvi. Aptiekā ir pieejami šķīdumi, krēmi, medicīniskās ierīces ar aplikatoru, kas paredzētas sēnītes infekcijas ārstēšanai. Jāatzīmē, ka preparāti ir jālieto regulāri un precīzi, līdz ataug jauns nags.
Padomi
- Centieties bērna ādu uzturēt nepieciešamā mitrumā, jo īpaši svarīgi tas ir pēc vasaras sezonas, kad ādai biežāk nepieciešama mitrināšana. Šis ieteikums attiecas ne tikai uz ārējo ādas mitrināšanu, bet arī iekšējo – regulāru ūdens lietošanu.
- Slimību gadījumā uzreiz dodieties pie ārsta vai farmaceita, lai izārstētos maksimāli ātri un efektīvi.
- Ikdienā stipriniet bērna imunitāti, kas stresa ietekmē var strauji samazināties un pavērt ceļu nevēlamām slimībām, īpaši laikā, kad bērns socializējas un ir ciešā kontaktā ar vienaudžiem.
- Pārrunājiet ar bērniem un jauniešiem par pirmajiem piesardzības pasākumiem un ikdienā nepieciešamo personiskās higiēnas ievērošanu.
