Biežākās kļūdas sporta zālē no fizioterapeita viedokļa 0
Pirms doties uz treniņu, jāsaprot mērķis un vai spēsi sasniegt to. Lai nav tā situācija, ka gribam savam ķermenim palīdzēt, bet sanāk pretējais. Neievērojot pareizu slodzes sadalījumu un treniņu biežumu, ir liela iespējamība iedzīvoties akūtās vai hroniskās traumās. Bieži tiek pieļautas kļūdas, par kurām nesportisks cilvēks nemaz nenojauš.
Fizioterapeits Jānis Lācis skaidro biežāk pieļautās kļūdas sporta zālē:
1. Netiek veikta iesildīšanās. Treniņš sākas ar iesildīšanos, kuras laikā sirds un asinsvadu sistēma, muskuļi un locītavas ir jāsagatavo lielākai slodzei, proti, treniņa galvenajai daļai, kad no organisma tiks prasītas augstas intensitātes slodzes. Bez iesildīšanās kustību balsta aparāts, gan sirds-asinsrites sistēma, gan nervu sistēma strādās ar pārmērīgi lielu, neadekvātu slodzi.
2. Nepiemērota slodze treniņa galvenajā daļā, kas laika ziņā ir visilgākā. Bieži netiek pievērsta uzmanība, ar kādiem svariem tiek izpildīti vingrinājumi, piemēram, spiešana guļus, vai pietupieni ar svaru stieni. Bieži vien iesācēji nedomā, cik lielu atkārtojumu skaitu izpildīt ar svaru stieņiem, cik piegājienus veikt, kādas atpūtas pauzes starp piegājieniem piemērot, jo trūkst pieredzes vai nav interesējušies pie speciālista pēc padoma. Svarīgs ir tehniskais izpildījums, t.i. lai veicot, piemēram, pietupienu ar svaru stieni, vai stieņa atcelšanu no grīdas, mugura nebūtu apaļa un slodzes sadalījums uz starpskriemeļu diskiem būtu pareizs. Arī tas ar kādu slodzi braukt uz velotrenažiera, ja to nekad neesam darījuši, ir būtiski. Izvēloties grupu nodarbības, jāpārliecinās, vai tās būs piemērotas mūsu fiziskajai sagatavotībai. Šiem faktoriem ir liela nozīme, vingrojumi ir jāizpilda tehniski precīzi, pretējā gadījumā rodas nepareizs slodzes sadalījums uz ķermeni, noslogotajiem muskuļiem un var rasties muskuļu disbalanss, traumas, sāpes, noguruma sajūta, reiboņi, u.c.
3. Netiek veikta atsildīšanās pēc treniņa. Muskuļi pēc treniņa ir saspringuši, tos nepieciešams pastiept un atbrīvot, lai atjaunotos normāla asinsrite, kas nodrošinātu normālus atjaunošanās procesus muskuļos un organismā kopumā. Šī ir lieta ko bieži vien izlaiž vai noslinko.
4. Nepareizi izvēlēta treniņu metodika. Svarīgi ir izvēlēties, kuras muskuļu grupas, kurā dienā tiks trenētas, ja runājam par svaru zāli. Ja ikdienā ir traucēts miegs, slikta pašsajūta, nogurums, pārlieku bieži žāvājamies, tas var liecināt, ka izvēlētais treniņu režīms un slodze ir pārlieku liela mūsu organismam un tā jāsamazina, nepieciešama pilnīgāka atjaunošanās. Jāsaprot, ka pilnīgi visos sporta veidos normālu atjaunošanos un vispārējo izturību, kas visiem sporta veidiem ir pats pamats, palīdzēs nodrošināt aerobie treniņi, (mērenas intensitātes skriešana, velobraukšana, slēpošana, peldēšana u.c.sporta veidi), tāpēc dienās, kad nav spēka treniņš, jāveic kardio-treniņš (labi trenēts cilvēks to var darīt arī pirms spēka treniņa). Jāatceras, ka izturība saglabāsies kamēr veiksim treniņus, līdzko tie tiks pārtraukti, arī izturība pazudīs.
5. Nepiemērota apavu izvēle. Svarīgs faktors. Ilgstošs, nepareizs pēdas novietojums pie slodzes var atstāt ietekmi uz citiem ķermeņa segmentiem, tā veicinot stājas izmaiņas. Tāpēc svarīgi, lai apavi būtu kvalitatīvi, ērti un piemēroti konkrētā cilvēka pēdai.
Nepareizi organizēti treniņi var izraisīt organisma pārslodzi, traumas, sirds kaites, sāpes locītavās un muskuļos, traucētu miegu, samazinātas koncentrēšanās spējas, palielinātu iespēju saaukstēties, saslimt u.c. Lai treniņi būtu pareizi organizēti, sagādātu prieku un dotu patīkamus rezultātus, ieteicama fizioterapeita konsultācija.
