Biežāk sastopams neagresīvs, veiksmīgi ārstējams prostatas vēzis. Tikai – jāpārbaudās! 0
Pievēršot sabiedrības uzmanību prostatas vēža saslimšanai, ik gadu novembrī, vīriešu veselības mēnesī, tiek organizēti pasākumi, lai izglītotu vīriešus veselības jautājumos, motivētu veikt pārbaudes un rūpētos par savu veselību. Šonedēļ BENU Aptieka bezmaksas lekciju cikla BENU Akadēmija ietvaros pulcēja speciālistus diskusijai Prostatas vēzis – izārstējama slimība, lai kliedētu mītus, informētu par ārstniecības iespējām un iedrošinātu rūpēties par savu veselību ikvienu vīrieti.
Diskusijā piedalījās Capital Clinic Riga uroloģe Natālija Bozotova, Veselības centra 4 radioloģijas nodaļas vadītājs, ārsts radiologs-diagnosts Kaspars Stepanovs. Diskusiju vadīja Valdis Melderis.
Prostatas vēzis – otrs izplatītākais vēzis Latvijas vīriešiem
Prostatas vēža statistika atklāj, ka ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā šī problēma ir aktuāla. Uroloģe Natālija Bozotova teic – prostatas vēzis stabili ieņem vietu pirmajā trijniekā starp onkoloģiskajām diagnozēm, un Latvijā šī diagnoze ir otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā diagnoze vīriešiem uzreiz pēc plaušu vēža. 2016. gada statistikas dati liecina, ka gada laikā ir bijuši 1076 jaunatklātie gadījumi. Apmēram puse no šiem gadījumiem ir atklāti vīriešiem vecumā no 60 līdz 70 gadiem.
Galvenie faktori – vecums un iedzimtība
Ārste uzsver, ka, palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem – 20%, pēc 70 gadiem – 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt.
Prostatas vēzi var ietekmēt dažādi faktori – dzīvesveids, uzturs, dzimumaktivitāte. Tomēr galvenā un vislielākā ietekme ir iedzimtībai. Ja vīrietim viens asinsradinieks ir slimojis ar prostatas vēzi, risks saslimt ir divas reizes lielāks. Savukārt, ja šādi asinsradinieki ir divi – risks ir piecas reizes lielāks. Turklāt šis risks ir pārmantojams gan no mātes, gan tēva puses asinsradiniekiem, uzsver uroloģe. Citi prostatas vēža rašanās iemesli ir diskutabli, taču arī tiem var būt ietekme.
Prostatas vēža diagnostika
Radiologs-diagnosts Kaspars Stepanovs skaidro, ka pati pirmā veicamā diagnostika ir PSA (priekšdziedzera specifiskais antigēns) analīzes, uz kurām var nosūtīt ģimenes ārsts. Šo analīžu rezultāti var parādīt, vai ir nepieciešami papildu izmeklējumi. Savukārt tiem vīriešiem, kam ir iedzimtības risks, ārsts iesaka noteikti veikt regulāras pārbaudes, kas ir nepieciešamas ne tikai prostatas vēža diagnosticēšanai, bet arī citu iespējamo saslimšanu dēļ un labdabīgas prostatas palielināšanās gadījumā. Prostatas palielināšanos var redzēt, veicot vienkāršu sonogrāfiju, ko veic, uzliekot detektoru uz vēdera un izvērtējot prostatas apjomu. Taču diemžēl sonogrāfija nedod iespēju izteikties par prostatas vēzi. Lai redzētu precīzāk, ir jāveic transrektālā ultrasonogrāfiju, kas ir sarežģītāks process. Tieši tas visbiežāk biedē vīriešus un ir iemesls tam, kādēļ vīrieši šos izmeklējumus neveic. Taču nozīmīgākā izmeklēšanas metode šobrīd ir magnētiskā rezonanse, kas tiek veikta, pacientam guļot iekārtā un veicot skenēšanu. Tā ļauj ļoti precīzi izteikties par prostatas anatomiju un sastāvu. Šis izmeklējums ir daudz patīkamāks un nerada diskomfortu. Šajā metodē ir ļoti svarīga kvalitāte – cik atbilstošas ir iekārtas un cik zinošs ir speciālists, kas to veic.
Prostatas vēzis – ļoti daudzveidīga slimība
K.Stepanovs uzsver – visi prostatas vēži nav vienādi, tiem izšķir vairākas agresivitātes pakāpes. Biežāk sastopamie ir neagresīvie gadījumi, ar ļoti zemu mirstību. Taču, lai precīzi noteiktu vēža agresivitāti, ir jāveic magnētiskā rezonanse, kas ir nekaitīga un ļoti precīza metode, lai konstatētu klīniski nozīmīgu saslimšanu. Galvenais ir neļauties bailēm, jo vairākumā gadījumu tiek atklāta labdabīga prostatas palielināšanās, agresīvie vēži ir relatīvi reti. Turklāt dažādus prostatas vēža saslimšanas gadījumus nevar savstarpēji salīdzināt – vēzis var būt ļoti dažāds, lai arī to sauc vienā vārdā, patiesībā tie var būt ļoti dažādi procesi.
Svarīgais tuvinieku iedrošinājums
N.Bozotova uzsver, cik svarīgs ir pamudinājums. Otrās pusītes un ģimene ir galvenais vīriešu motivators, lai veiktu pārbaudi. Bieži vien tieši sievietes ir tās, kas interesējās par iespēju vīriešiem veikt prostatas veselības pārbaudes, pieraksta viņus uz konsultācijām un pat nāk līdzi, lai atbalstītu.
Ikvienam vīrietim pēc 40 jāveic pārbaudes
Prostatas problēmas ir vīriešu vecuma izmaiņu neatņemama sastāvdaļa, atgādina uroloģe. Jebkuram vīrietim pēc 40 gadiem sākas hormonālas pārmaiņas, kuru rezultātā prostata sāk palielināties. Vienam vīrietim tas var notikt ar sūdzībām, bet citam – bez sūdzībām un simptomiem. Tādēļ ikvienam vīrietim pēc 40 gadu vecuma ir jādodas uz pārbaudi un tā jāatkārto ik gadu. Prostatas vēzis ir kluss audzējs, kas var attīstīties arī bez sūdzībām. Taču ir vērojama sakarība – jo jaunākam vīrietim šīs saslimšana parādās, jo ātrāk tā attīstās. Tādēļ labāk lieku reizi aiziet pie urologa uz pārbaudi, nevis sagaidīt sūdzības, kad jau var būt par vēlu.
Grūtākais – pārvarēt sevi un aiziet uz pirmo pārbaudi
Arī K.Stepanovs uzsver savlaicīgas pārbaudes nozīmi. Jebkurā vecumā ir vērtīgi veikt asins analīzes un apmeklēt urologu, arī jauniem vīriešiem, jo prostatas vēzis nav vienīgā saslimšana, no kuras būtu jāuzmanās vīriešiem. Grūtākais ir aiziet pirmo reizi. Pēc tam tas ir pašsaprotams process, jo pacients jūtas drošāk un saprot, ka pārbaude nav nekas briesmīgs. Turklāt prostatas vēža ārstēšana kļūst arvien modernāka. Jau tagad tiek ieviestas maz invazīvas metodes, kas arvien vairāk cenšas saglabāt prostatu, veicot vēža ārstēšanu. Šīs metodes drīz varētu ienākt arī Latvijā.
