Biežāk iegriežas lauku tūrisma sētās 0
Lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju asociācija ”Lauku ceļotājs” (“LC”), šogad atzīmējot divdesmito gadadienu kopš izveidošanas, pozitīvi vērtē aizvadītās sezonas rezultātus un arī optimistiski raugās nākotnē, jo nav mazinājusies ne uzņēmēju vēlme rosīties un pilnveidoties, ne vietējo un ārzemju klientu interese par atpūtu Latvijas laukos.
Pateicoties ilgajai un siltajai vasarai un labvēlīgajai ekonomiskajai situācijai, vidējais klientu skaita pieaugums lauku tūrisma sētās audzis par 10 – 15%. “LC” veiktajā uzņēmēju aptaujā redzams, ka Latvijas lauku apmeklējuma ziņā pirmajā vietā ir atgriezušies vācieši (31%), kam seko no gada uz gadu pieaugošais Krievijas atpūtnieku skaits (28%), trešajā vietā ir lietuvieši (22%) un igauņi (19%). Pārējie lauku atpūtas izmantotāji nāk lielākoties no Nīderlandes, Francijas, Polijas, Skandināvijas valstīm.
“LC” prezidente Asnāte Ziemele norāda, ka krievu ceļotāji izrāda pastiprinātu interesi par aktīvo tūrismu un vairojas arī pieprasījums pēc skolēnu vasaras nometnēm. Atpūtnieku vidū aizvien vairāk ir ģimenes ar bērniem, turklāt parādās interesanta tendence, ka lauku sētu pakalpojumus izmanto uz ārzemēm izbraukušie latvieši, kas atved līdzi ārzemju draugus vai arī savas otrās pusītes, kas nav latvieši.
49% aptaujāto uzņēmēju 2014. gadā cenas celt neplāno, 35% grasās tās palielināt par 10% un tikai 2% pošas savus pakalpojumus sadārdzināt par 20%. Uzņēmēji uzsver, ka cenas tiek celtas ne eiro ieviešanas dēļ, bet citu iemeslu pēc.
Salīdzinot savu situāciju ar Eiropas tendencēm, “LC” pārstāvji uzsver, ka aina Latvijā līdzinās vairākumam Eiropas valstu. Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Igaunijā, Vācijā, Ungārijā, Portugālē vasaras pieaugums ir vidēji 5%, bet krīzes aina vērojama Itālijā, kur samazinājums sasniedz 10%.
“LC” divdesmit gadu jubilejai veltītajā saviesīgajā pasākumā Igates pilī jau otro reizi šogad tika pasludināti kultūras zīmes “Latviskais mantojums” laureāti. Pirmajā pasniegšanas reizē šopavasar kopā ar Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izveidotā mārketinga zīme ”Latviskais mantojums” tika pasniegta 12 lauku tūrisma sētu saimniekiem, bet šoreiz jau 16 censoņiem. Zīme tiek pasniegta par latvisko tradīciju uzturēšanu mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā. Asociācija ”Lauku ceļotājs” šobrīd apvieno ap 200 biedru, pirms divdesmit gadiem to bija tikai desmit.
Uzziņa
”Lauku ceļotāja” zīme “Latviskais mantojums” 24. oktobrī pasniegta:
* ”Braslas krogam” par latviskiem ēdieniem;
* Krāslavas novada z/s “Klajumi” par zirgkopības tradīciju uzturēšanu;
* Vecumnieku novada “Ausekļa dzirnavām” par latvisku tradīciju un amatu daudzināšanu un latvisko darbarīku kolekcijas uzturēšanu;
* Alūksnes novada z/s “Juri” par latvisku vidi savās lauku mājās un siera gatavošanu;
* IK “Kolnasāta” par Latgales alus brūvēšanu;
* Aglonas maizes muzejam par maizes kultūras daudzināšanu;
* Gunāram Igaunim no Senlaiku mūzikas instrumentu darbnīcas par tradicionālo muzicēšanu un mūzikas instrumentu daudzināšanu;
* Ozolnieku z/s “Līcīši” par kazkopības tradīciju uzturēšanu un siera gatavošanu;
* Pasākumam ”Rojas zvejnieku mielasts” par piekrastes zvejnieku tradīciju uzturēšanu;
* Latgales podniekam Aivaram Ušpelim par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu;
* “Mikjāņu” mājām Papes Ķoņos par latvisku sētu un arhitektūru, kā arī niedru jumtu likšanu;
* Rūjienas novada “Ķoņu dzirnavām” par tradicionālo amatu prasmju uzturēšanu;
* Alsungas “Spēlmaņu krogam” par suitu ēdienu un tradīciju daudzināšanu;
* Vaidavas “Lejas Bregžiem” par latvisku ainavu un latvisku amatu prasmju daudzināšanu;
* Dagdas folkloras kopai “Olūteņi” par latgaliešu svētku un godu tradīciju daudzināšanu;
* podniecei Ingrīdai Žagatai no radošās darbnīcas “Cepļi” par latviskās podniecības tradīciju attīstīšanu.
