Biedrošanās centri ap latvietību: kā sākās bibliotēku tīkls Latvijā 1
Piektdien, 18. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā atklās ceļojošo izstādi “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvija”, kas simboliski veidos tiltu starp Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadi un bibliotēku veidošanās vēsturi, informē LNB Atbalsta biedrība.
Izstādē atspoguļoti stāsti par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir būtiska nozīme Latvijas tapšanā par valsti, izceļot to bagāto vēsturi un dibināšanā iesaistītās personības. Ar atklāšanu LNB noslēdzas izstādes ceļojums pa Latviju gada garumā 12 pilsētās un novados, kuru bibliotēkas iekļautas izstādē.
Izstādes atklāšanā par savām privātajām bibliotēkām, kuras dāvātas LNB, aicināti stāstīt akadēmiķis Jānis Stradiņš un dzejnieks Knuts Skujenieks.
LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone stāsta: ”
19. gadsimtā bibliotēkas kļuva par biedrošanās centriem ap latvietību. Visupirms bibliotēka ir sākusies ar kāda uzņēmīga cilvēka darbošanos, ar personību, kuras devums Latvijas vēsturē ir plašāks.”
Tā kā LNB 2019. gadā svin savu simtgadi, šogad simboliski nozīmīgs ir stāsts par izcilu Latvijas personību devumu un ziedotāju atbalstu Nacionālās bibliotēkas krājuma veidošanā.
Pirmais aicinājums ziedot grāmatas un iespieddarbus jaunajai LNB izskanēja jau 1920. gadā, neilgi pēc bibliotēkas dibināšanas. Grāmatu dāvinājumi notikuši visā bibliotēkas pastāvēšanas laikā un tiek saņemti joprojām.
Lai iestātos par Gaismas pils ideju un vāktu ziedojumus bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai, 1998. gadā bibliotēkas draugi un sabiedrībā zināmi cilvēki dibināja LNB Atbalsta biedrību.
Biedrība saņēmusi ziedojumus vairāk nekā 350 000 eiro apmērā LNB krājumam, kā arī neskaitāmus grāmatu dāvinājumus gan LNB, gan Latvijas publiskajām bibliotēkām. Sabiedrības veltījums bibliotēkai un nākamajām paaudzēm ir arī iespaidīgais un simboliskais Tautas grāmatu plaukts Gaismas pilī.
Uzsākot darbību jaunajā ēkā, LNB saņēmusi vairākas privātās grāmatu, iespieddarbu, mākslas darbu, retu izdevumu, mūzikas ierakstu un filmu kolekcijas, kas īpaši izstādītas bibliotēkā un pieejamas tās apmeklētājiem.
Bibliotēkas krājumā iepazīstamas arhitekta Gunāra Birkerta, diplomāta Kārļa Zariņa, dzejnieka Knuta Skujenieka, profesora, vācu literatūrzinātnieka Paula Rābes, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, grafiķa un grāmatu mākslinieka Valda Villeruša, kolekcionāra Pētera Betgera, mākslinieka Pētera Martinsona, teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa, reliģiju vēstures pētnieka Haralda Biezā, teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes, akadēmiķa Jāņa Stradiņa kolekcijas un personīgās bibliotēkas.
LNB Draugu telpā izstāde “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai” būs skatāma no 18. janvāra līdz 18. februārim.