Biedrību pašapkalpošanās banka 0
Pagājušo piektdien Demokrātijas nedēļas ietvaros dots starts Aktīvo iedzīvotāju fonda (AIF) darbībai Latvijā. Ilgi gatavots, vairākkārt pārcelts. 12 valstīs, arī kaimiņos Igaunijā un Lietuvā tas jau darbojas. Vēl vienošanās nav panākta tikai ar Ungāriju un Kipru. Tagad arī Latvijā nevalstiskajām organizācijām atveras Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas grantu programmas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai. Šogad projektu pieteikumiem atvēlēta lielākā daļa – 4,28 miljoni no pieejamajiem 8,5 miljoniem eiro.
EEZ fondi
Kopš 2004. gada, kad Latvija kļuva par ES dalībvalsti un vienlaikus par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) daļu, tai pieejams finansējums no tās fonda naudas.
No ES dalībvalstu iemaksām ES kopbudžetā Latvija saņem atbalstu Kohēzijas politikas mērķiem – ES daudzgadu finanšu ietvarā 2014.–2020. gadam Latvija saņēmusi 4,4 miljardus eiro ar ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību. Latvija ir ceturtā lielākā neto saņēmēja starp visām ES dalībvalstīm, rēķinot saņemto uz katru iedzīvotāju, – aptuveni 3000 eiro.
Savukārt EEZ/Norvēģijas finanšu instruments ir sava veida ārpus savienības esošo EEZ valstu “dalības maksa” par iespēju strādāt ES vienotajā tirgū. Laika posmā no 2014. līdz 2021. gadam 15 ES dalībvalstīs tiek īstenotas 23 dažādas programmas 2,8 miljardu eiro apmērā. No šīs summas 94,4 miljoni eiro atvēlēti Latvijai – visvairāk policijas starptautiskajai sadarbībai un noziedzības apkarošanai (15 miljoni) un pētniecībai un izglītībai (14,5 miljoni). Norvēģijas ieguldījums šajā finansējumā ir 97%.
Viena no 23 programmām ir pilsoniskajai sabiedrībai domāta, un tai līdz 2024. gada beigām atvēlēti 8,5 miljoni eiro.
Biedrību pašapkalpošanās fonds
Pilsoniskajai sabiedrībai AIF nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ: jaunā programma veicinās aktīvo pilsonisko līdzdalību Latvijā, demokrātiskos procesus, cilvēktiesību ievērošanu un mazaizsargāto grupu iekļaušanu, tas stiprinās nevalstisko organizāciju kapacitāti, atklāšanā uzsvēra Kristīna Zonberga, AIF padomes priekšsēdētāja.
Pirmoreiz donori – Norvēģija, Islande un Lihtenšteina – ir uzticējuši finansējumu pašām nevalstiskajām organizācijām, kuras pašas lemj gan par prioritātēm, gan atbalstāmām aktivitātēm, viņa norādīja. Visās valstīs fondu administrē biedrības, nodibinājumi vai to apvienības, kas ir neatkarīgas no valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības sektora ietekmes. To koordinē EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu birojs Briselē.
Latvijā finansējumu nevalstiskajām organizācijām piešķirs un uzraudzīs jaunizveidots Aktīvo iedzīvotāju fonds, kurā apvienojušās sešas ar pieredzi bagātas un reģionālas NVO, kurām kopā ir vairāk nekā 300 biedri – dažādas biedrības, kas pēdējo sešu gadu laikā administrējušas, uzraudzījušas un ieviesušas vairāk nekā 600 projektu visos Latvijas reģionos, norādīja Oskars Zuģickis, AIF padomes loceklis.
Lai atbalstītu Latvijas pilsonisko sabiedrību Covid-19 vīrusa radītās krīzes laikā, donorvalstis ir ļāvušas, ka līdzfinansējums projektiem nav obligāts, bet ir atļauts gan naudā, gan brīvprātīgā darba veidā. Sākotnēji bijis paredzēts 10% līdzfinansējums.
Biedrību priekšstāvji paši gan konsultēs, gan administrēs, gan vērtēs un uzraudzīs projektus, arī projektu iesniegšana notiks pašapkalpošanās veidā – tiešsaistes sistēmā mājas lapā www.activecitizensfund.lv.
Četras programmas
Elīna Immera, AIF koordinatore Kurzemē, iepazīstinot ar četrām programmām, vērsa uzmanību, ka tām jābūt uz izmērāmu mērķi: “Īstenojot programmu “Demokrātijas kultūra” (4,4 milj. eiro), vairāk cilvēku būs iesaistījušies lēmumu pieņemšanas procesos, vairāk – pilsoniskās aktivitātēs, būs pieaudzis cilvēku skaits, kuri tic personīgajai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, būs palielinājies to lēmumu skaits, kuru ietekmējuši aktīvie iedzīvotāji.
Programmā “Cilvēktiesības” (630 tūkst. eiro) sabiedrība labāk izpratīs, kas ir cilvēktiesības, vai radušies vairāk un ir pieejamāki pakalpojumi diskriminācijas un cilvēktiesību pārkāpumu upuriem, būs mazāk cilvēku, kuri nezina, kur vērsties pēc palīdzības diskriminācijas gadījumā.
Īstenojot programmu “Ilgtspēja un kapacitāte” (2 milj. eiro), būs pieaudzis tādu NVO skaits, kas palielinājušas ar projektiem nesaistītu ieņēmumu īpatsvaru un kas informē sabiedrību par savu darbību. Programmā “Divpusējā un reģionālā sadarbība” (345 tūkst. eiro) organizācijas izmantos jauniegūtās zināšanas, pārņemot prakses no donorvalstīm (Lihtenšteinas, Islandes un Norvēģijas), no citām EEZ valstīm, no kaimiņvalstīm, ieskaitot arī Baltkrieviju un Krieviju.”
Ātrā palīdzība
Tiks izsludināti septiņi atklāti projektu konkursi četros atšķirīgos projektu veidos: stratēģiskie projekti, kampaņas, kapacitātes projekti un rīcības projekti. Atšķirībā no pārējiem projektiem, kurus izsludinās ar noteiktu iesniegšanas termiņu, jebkurā laikā varēs iesniegt rīcības projektus.
“Tie ir paredzēti aktuālu un steidzamu projektu īstenošanai interešu pārstāvībai un pilsoniskām aktivitātēm (vienam projektam līdz 10 tūkst. eiro). Piemēram, ja notikusi aktualitāte, uz kuru jāpulcina cilvēki, vai jāreaģē uz kādiem procesiem un nepieciešama juridiska palīdzība, vai cilvēkiem jāizplata informācija, vai jāuzlabo pārstāvniecības prasmes. Šiem projektiem būs nepārtraukta iniciatīvu pieņemšanas līnija līdz brīdim, kad tiks iztērēts kopējais pieejamais finansējums,” ar jauninājumu iepazīstināja Inese Siliņa, AIF vadītāja. Kaut arī nolikums pieļauj vairāku projektu organizēšanu vienai organizācijai, tomēr vienlaikus nedrīkstēs īstenot vairāk par vienu rīcības projektu, piebilda Gundega Siliņa, AIF koordinatore Vidzemē.
Anita Seļicka, AIF projektu vērtēšanas un uzraudzības vadītāja, pieteica, ka tiks organizēta pilsonisko kompetenču akadēmija “Pārmaiņu radītāji” – apmācību kursi katrā Latvijas reģionā nākamā un aiznākamā gada pilsonisko kompetenču celšanai jaunajiem aktīvistiem, organizāciju vadītājiem, valsts un pašvaldību darbiniekiem. Varēs doties pieredzes apmaiņā uz Islandi, Lihtenšteinu vai Norvēģiju, kur projekta ietvaros tiks apmaksāti 1200 eiro no brauciena un uzturēšanās izmaksām.
Viedokļi
Kristiāns Ēdegors, Norvēģijas vēstnieks Latvijā: “Demokrātijā būtiska nozīme ir aktīvai, iesaistītai un dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai. Ir grūti runāt par īstu demokrātiju bez pilsoņu līdzdalības. Demokrātija nav saistīta tikai ar vēlēšanām vai formālām politiskām procedūrām, tā ir saistīta ar iesaistītu sabiedrību, kurā cilvēki apspriež, ietekmē un uzklausa savas balsis, lai radītu labāku tagadni un labāku nākotni. Norvēģu valodā mums ir vārds “dugnad”. Tā nozīme – ka indivīdi un cilvēku grupas veic kopīgu uzdevumu, nedomājot par savām egoistiskajām interesēm. “Dugnad” ir svarīgs vārds. Lai veicas ar jūsu centieniem un “dugnad”!”
