Biedrību “Hospiss LV” novērtē Eiropā – Latvijā paliatīvās aprūpes sistēma joprojām nav sakārtota 14
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nodibinājums “Hospiss LV”, kura misija ir radīt Latvijā kvalitatīvu paliatīvās aprūpes sistēmu, par savu aktivitāti un ieguldījumu saņēmis Eiropas Pilsoņu balvu. Plašākam cilvēku lokam Latvijā biedrība “Hospiss LV” kļuva pazīstama kā bezmaksas maltīšu sarūpētājs mediķiem kovida pandēmijas laikā, par ko tai tika pasniegta 2020. gada Latvijas Lepnuma balva.
Modinātājs jaunajai valdībai
Trešdien Eiropas mājā Rīgā saņemot šā gada Eiropas Pilsoņu balvu, nodibinājuma “Hospiss LV” vadītāja Ilze Neimane-Nešpora bija emocionāla: “Šī balva ir smaga, jo viņā ir ļoti daudz sāpju. Jānoliec galva to cilvēku priekšā, kuri spēj iznest šo nastu, būt blakus aizgājējam, turēt viņa roku, sarunāties un vienlaikus dot arī tuviniekiem atelpas brīdi, panākot, ka cilvēks varētu aiziet mūžībā cieņpilni.”
Arī “Hospiss LV” brīvprātīgā Lienīte Ansone uzsver biedrības iedibinātā ceļa svarīgumu, tiecoties nodrošināt komfortu nedziedināmi slimajiem mūža pēdējās dienās: “Tā ir gaidīšana, ko nevari pievilt. Paturēt roku, noglāstīt, pateikt paldies, ka tu esi, jo daudziem nav neviena, kas to varētu pateikt. Lielāka alga par šo nav iespējama. Tā ir ne tikai labdarība, bet arī labestība, misija, gandarījums. Šīs darbs ir svarīgs mums katram.”
Abas gan uzsvēra – diemžēl skarbā īstenība ir tāda, ka Latvijā atšķirībā no citām Eiropas valstīm paliatīvās aprūpes sistēma joprojām nav sakārtota.
“Pie mums tā ir izmisuma zona, kamēr visā pasaulē tā ir hospisa aprūpe. Pirms trim gadiem ar brīvprātīgo darbu panācām pirmo hospisa mājas pilotprojektu, un nu jau 99 cilvēki tajā ir aizgājuši mūžībā. Tā ir smaga, detalizēta aprūpe, un bez valsts veidotas sistēmas un palīdzības nekas nebūs iespējams. Šī balva ir kā skaļš modinātājs, kam jāsasniedz jaunās valdības un politiķu ausis, jo tā ir milzīga politiska atbildība – nodrošināt cilvēka aiziešanu cieņpilni mājās, tuvinieku lokā. “Hospiss LV” komandas vārdā sirsnīgs paldies, un mums izdosies!” tā I. Neimane-Nešpora.
Hospisa aprūpe ir paliatīvās aprūpes beigu posms, kurā ir īpaši nozīmīgi nodrošināt katra cilvēka dzīves kvalitātes standartiem atbilstošu pieeju. “Hospiss LV” uzskata, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no sociālā statusa vai ienākumu līmeņa mūža izskaņu pelnījis pavadīt, saņemot kvalitatīvu aprūpi, tomēr esošā veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēma, kā arī hospisa neesamība Latvijā to nespēj nodrošināt. Tieši par minētā pilotprojekta īstenošanu “Hospiss LV” ir piešķirta Eiropas Pilsoņu balva.
Balva par sapratni un vienotību
Eiropas Pilsoņu balvai ir 14 gadu ilga vēsture, to ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem sabiedrības labā un darbību, kas apliecina ES Pamattiesību hartā paustās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.
ES kontekstā balvas saņēmēji šogad pārstāv lielākoties sociāli ievirzītus projektus. Piemēram, Īrijā uzvarēja projekts-kustība migrantu jauniešu saliedēšanai, Itālijā – atbalsta kustība psiholoģiskajā vardarbībā cietušām sievietēm, Spānijā – palīdzības tālrunis bērniem.
Taču kopumā šā gada Eiropas Pilsoņu balva noritēja Ukrainas zīmē, proti, vairāki uzvarētāju projekti ir saistīti tieši ar palīdzības sniegšanu karā smagi cietušajai valstij.
Tā, piemēram, Igaunijā balvu saņēma atbalsta un ziedojumu vākšanas akcija “Par Ukrainu!”, Beļģijā un Čehijā apbalvoti projekti saistībā ar dažāda veida palīdzības Ukrainai koordināciju, Rumānijā – atbalsta akcija Ukrainas bēgļu bērniem. Itālijā balvu saņēma jauniešu iniciatīva “SOS Ukraina”, bet Luksemburgā un Lietuvā – palīdzības projekti “Slava Ukrainai” un “Zili Dzeltens”. Savukārt Polijā saistībā ar palīdzību Ukrainai godalgoti pat divi projekti – vienu balvu saņēma humānās palīdzības akcija “Brīvprātīgie bez robežām”, bet otro – spāņu izcelsmes šefpavārs Hosē Andrē, kurš uz Ukrainas–Polijas robežas izveidoja pārvietojamas virtuves, lai nodrošinātu siltas maltītes ukraiņu bēgļiem.
Dalībvalstis izvirza kandidātus
Nominantus Eiropas Pilsoņu balvai piešķir katra ES dalībvalsts. Balvas kandidātus var izvirzīt kā atsevišķi iedzīvotāji, tā apvienības vai organizācijas. “Hospiss LV” kandidatūru balvai bija pieteikusi privātpersona Maija Bērtiņa.
Sākumā projektus izvērtē attiecīgās valsts žūrija, kuru veido trīs EP deputāti, valsts pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāvis un valsts jaunatnes organizācijas pārstāvis. Latvijas žūrijā šogad bija EP deputāts Andris Ameriks, bijušie deputāti Aldis Kušķis un Guntars Krasts, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente Lolita Čigāne un Latvijas Jaunatnes padomes prezidente Ilze Bergmane.
Žūrija atlasa ne vairāk kā piecus projektus, kurus ar komentāriem nosūta Eiropas Pilsoņu balvas komitejai, kas tālāk lemj par uzvarētājiem. Komitejas vadītājs ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, komitejas biedri – divi bijušie EP priekšsēdētāji, viens pārstāvis no ES pilsoniskās sabiedrības organizācijas un viens pārstāvis no ES jaunatnes organizācijas. Komitejas locekļus ieceļ Eiropas Parlamenta prezidijs.
Ņemot vērā balvas simbolisko nozīmi, katru gadu to piešķir ne vairāk kā 50 laureātiem, respektējot dzimumu līdzsvaru. Komiteja izvēlas vismaz pa vienam laureātam no katras dalībvalsts, bet ārkārtas gadījumos, kā tas ir arī šogad, komiteja var izvēlēties vairāk nekā vienu laureātu no vienas valsts. Tā kā Eiropas Pilsoņu balvai ir simboliska nozīme, tās ieguvēji nesaņem finansiālu prēmiju. Balvu pasniedz kā goda medaļu vai plāksni, kas ir pietiekami liela demonstrēšanai.
Atgādināsim, ka pērn Eiropas Pilsoņu balvu ieguva Bērnu slimnīcas fonda un Bērnu un pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa un Ineses Vaivares vadītās biedrības “Viegli palīdzēt” aktivitāte Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam “#FreeBelarus”. Vēl pirms gada balvas ieguvēja bija platforma “Mana balss”, bet vēl agrāk – labdarības fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, labdarības maratona “Dod pieci” komanda u. c.
Plānots, ka šā gada Eiropas Pilsoņu balvas ieguvēji no visām ES valstīm pulcēsies īpašā godināšanas ceremonijā 8. novembrī Briselē.
