Biedrības vadītāja: Daudzi Zolitūdes traģēdijā cietušie vairs netic, ka apsūdzētiem piespriedīs reālu cietumsodu 0
Zolitūdes traģēdijā cietušie cer, ka vismaz kāds no apsūdzētajiem saņems reālu cietumsodu, jo daudzi cietušie vairs netic, ka apsūdzētajiem tiešām tiks piemēroti reāli sodi, aģentūrai LETA sacīja biedrības “Zolitūde 21.11” vadītāja un Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S).
Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 7,5 gadiem.
Ločmele-Luņova atzīmēja, ka cietumsodi, kādus Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētajiem prasa prokuratūra, ir maksimāli iespējamie atbilstoši tām Krimināllikuma normām, kas bija spēkā līdz Zolitūdes traģēdijas brīdim 2013.gada 21.novembrī. Viņa uzsvēra, ka 2013.gadā gandrīz divas reizes tika mīkstināti sodi par pārkāpumiem būvniecībā. Ločmele-Luņova uzskata, ka prokuratūra ir izdarījusi visu iespējamo, lai apsūdzētajiem prasītu 7,5 gadu cietumsodus, piemērojot viņiem Krimināllikuma 123.panta otro daļu, proti, par vairāku cilvēku nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Ločmele-Luņova stāstīja, ka cietušie jau pusgadu pēc traģēdijas tika informēti, ka maksimālais sods par nodarīto kaitējumu būs 7,5 gadi cietumā.
“Mums vajadzēja cilvēkus morāli sagatavot šāda sprieduma iespējamībai. Cietušie uzskata, ka tas ir smieklīgi maz, tādēļ viņu prasības par morālo kaitējumu ir mērāmas miljonos eiro. Tas ir deklaratīvs solis, ar kuru mēs gribam parādīt, ka nekāds cietumsods, pat ne 57,5 vai 70 gadi, nevar atlīdzināt to, kādā veidā šī traģēdija, kurā bojā gāja 54 cilvēki un vairāki desmiti guva ievainojumus, neatgriezeniski mainīja simtiem cilvēku dzīves,” pauda biedrības “Zolitūde 21.11” vadītāja.
Politiķe uzskata, ka spriedumam šajā lietā būs “sabiedrības viedokļa mierināšanas nokrāsa”. Spriedumam ir jābūt ne tikai taisnīgam, bet arī tādam, kas pateiktu sabiedrībai, ko spēj valsts, lai labotu tās kļūdas, ko pati ir pieļāvusi, nesakārtotas likumdošanas un vājas institucionālās uzraudzības dēļ, izteicās Ločmele-Luņova, tā nebija nekāda stihiska nelaime vai nelabvēlīgu apstākļu sakritība.
Jau ziņots, ka šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma “Maxima Latvija” darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.
Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasa noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai “Kubs” tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam “CM Consulting” – arī piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā, būvniecības uzņēmumam “Re&Re” – 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet “Maxima Latvija” – 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Pašreizējās minimālās algas apstākļos “Re&Re” būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, “Maxima Latvija” – 860 000 eiro sods, bet pārējiem – 86 000 eiro sods.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzījusi piecām personām.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir Sergets, Gulbis, Draudiņš, Kalinka un Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Balodim, Treijai un Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Šuvajeva.
