Biedrības un aktīvisti, kas uztur prokrieviskos svētkus, saņem naudu no Krievijas un Latvijas politiķiem 112
Ukrainas karš īpaši saasinājis atšķirīgās attieksmes pret vēsturisko mantojumu un mūsdienu Latvijas valsti. Īpaši uzskatāms piemērs krievvalodīgo un it īpaši Daugavpils it kā pretvalstiskajam noskaņojumam ir 9. maija pasākumi. Taču izrādās, ka biedrības un aktīvisti, kas uztur padomju svētku garu, ir ciešā kontaktā ar austrumu kaimiņiem, no tiem saņem finansējumu un ieņem amatus Daugavpils domē, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”
Latgales autonomijas ideju 2012. gadā aktīvi sāka virzīt Vladimirs Lindermans, viņš šim mērķim pat dibināja partiju. Jau pēc kara sākuma Ukrainas austrumos parādījās arī nosaukums “Latgales tautas republika” un karogs ar uzrakstu krievu valodā. Par to ierosināja kriminālprocesu, bet noilguma dēļ tas izbeigts. Tolaik bija arī mēģinājums veidot šīs idejas virzīšanai veltītu mājas lapu. To vēlējās darīt Jevgeņija un Jeļenas Osipovu un Ilariona Girsa biedrība no Liepājas.
Latgalē šīs idejas plašu rezonansi nav izraisījušas un tagad izskan tikai no atsevišķiem cilvēkiem, piemēram, anonīma konta platformā “Telegram”.
ANNA LUĪZE RUSKULE, “Chayka Latviski” žurnāliste
Ja mēs salīdzinām ar kara sākumu, šobrīd mēģinājumi atdalīties no valsts un veidot šos separātisma grupējumus, ir mazāk, vismaz publiski kaut kādos kanālos, arī Facebook. Taču tie nav pazuduši.
Šis Latgales Tautas Republikas naratīvs, manuprāt, – es pat nezinu, no kurienes tas ir nācis, bet, jā Daugavpilī tas tiek kultivēts. Un cilvēki tādā veidā tiek ietekmēti. Varbūt mēs tiešām negribam būt Latvijā tik ļoti, kā mēs gribam būt Daugavpilī vai savā Latgalē.
Formāli Latvijas sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju kopš 2022. gada februāra ir ierobežota. Taču uz šīm valstīm turpina kursēt pasažieru autobusi un uzņēmumi turpina importēt un eksportēt. Savukārt nevalstiskās organizācijas un politiķi palīdz agresorvalstīm uzturēt ilūziju, ka kopš kara sākumu nekas nav mainījies.
Par Maskavas propagandas kanālu regulāriem viesiem kļuvuši vairāki Latviju pametuši politiķi. Pagājušā gada rudenī Baltkrievu TV demonstrēja interviju ar Ilgartu Zeibertu, kas it kā Latvijas Republikāniskās veterānu biedrības un Baltijas ģeogrāfijas biedrības vārdā nodeva dāvanu – Atmiņu grāmatu.
Šeit, Vecrīgā, reģistrēto biedrību pārstāvis vēl pērn Baltkrievijā medijiem stāstīja, ka Latvija iznīcinot otrajā pasaulē kritušo karavīru kapus. Viņš gan aizmirsa pieminēt, ka viņa biedrība ar tiesas lēmumu likvidēta.
…
