Biedrība vērš uzmanību uz manipulācijām ar akciju cenu 2
Pirms mēneša Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nāca klajā ar 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Atbilstoši Eiropas savienības datiem, Latvijā ir visvājāk attīstīts kapitāla tirgus Eiropas valstu vidū. Šī iemesla dēļ un tādēļ, ka biržā nekotējās liela daļa nozīmīgu Latvijas uzņēmumu, arī vietējiem pensiju fondiem nav, kur ieguldīt. Investoru un mazākuma akcionāru biedrība (IMAB) norāda uz vēl kādu problēmu, kas Latvijas kapitāla tirgu padara mazāk atraktīvu – IMAB ieskatā tā ir iespēja īstenot slēptu ietekmi un manipulēt ar akciju cenu, vēsta “Jauns.lv”.
FKTK 10 soļu programmā minēti šadi nepieciešami uzlabojumi: labi pārvaldītu kapitāla tirgus dalībnieku identificēšana, iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana, ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesaistes Latvijas kapitāla tirgus veicināšanā, kā arī ieguldītāju interešu aizsardzības pilnveidošana un FKTK uzraudzības prioritāšu pārskatīšana un citi soļi.
Sadaļā par ieguldītāju interešu aizsardzības pilnveidošanu un FKTK uzraudzības prioritāšu pārskatīšanu minēti šādi soļi: Jāpārskata un jāpilnveido Latvijas kapitāla tirgus ieguldītāju tiesību aizsardzības regulējums. Jāuzlabo aizsardzības mehānisma pielietošana praksē visu iesaistīto pušu līmenī. Jāstiprina uzraudzība tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas jomā, veicinot labāku FKTK sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm šādu pārkāpumu izmeklēšanā.
“Jauns.lv” redakcijas rīcībā nonākusi 2021. gada janvārī parakstīta Investoru un mazākuma akcionāru biedrības vēstule adresēta vēstule FKTK, kurā 10 soļu programmas iedrošināti, pauž bažas par kapitāla tirgus attīstību Latvijā, tajā skaitā aizdomas par manipulācijām ar akciju tirgu RePharm grupas interesēs un, iespējams, slēptas būtiskas ietekmes iegūšanu biržā kotētajam uzņēmumam AS “Olainfarm”, kam ir ar atrāvienu vislielākais akciju apgrozījums.
IMAB valdes locekle Guna Stahovska vēstulē norāda, ka ir korelācija starp negatīvas publicitātes vilni medijos par it kā AS Olainfarm nesekmīgu darbību (lai gan 2019. gads ir bijis sekmīgākais AS Olainfarm vēsturē) sekojošu akciju cenas kritumu un brīdi, kad 3% akciju nopircis Repharm grupā ietilpstošs uzņēmums Rīgas Farmaceitiskā Fabrika.
IMAB vēstulē iezīmētas arī aizdomas par RePharm patieso labuma guvēju slēpto ietekmi Olainfarm. Biedrību uztrauc fakts, ka pienācīgi nav izvērtēts biedrības ieskatā neleģitīmi sasauktas akcionāru sapulces mēģinājums pagājušā gada 24. janvārī, kura līdzautors ir prombūtnē esošās Valērija Maligina mantinieces Nikas Saveļjevas vīratēvs Andrejs Saveļjevs. Nikai Saveļjevai pieder vairāk nekā 6% Olainfarm akciju un caur SIA “Olmafarm” vēl vismaz 14% akciju. Atbilstoši publiskajā telpā izskanējušajai informācijai, viņa jau 2019. gada vasarā varētu būt pilnvarojusi RePharm grupas patiesā labuma guvēju Andreju Leiboviču rīkoties savā vārdā. Nav izvērtētas arī aizdomas par iespējamo Andreja Leiboviča slēpto ietekmi.
Vēstulē arī minēts akcionāru interesei netipiskas rīcības novērojums. Gatavojoties “Olainfarm” 2020. gada septembra akcionāru sapulcei padome bija rekomendējusi izmaksāt ievērojamas dividendes. Dividendes ir parādība, kas akcionārus vienmēr interesē, bet minētajā akcionāru sapulcē pieci advokāti un maksātnespējas administratori runājot iepriekš saskaņotu tekstu, centās panākt, lai dividendes netiktu izmaksātas. Saskaņoti pret dividendēm rīkojās Rīgas Farmaceitiskās Fabrikas, Nikas Saveļjevas un Irinas Maliginas pārstāvji – advokātu un maksātnespējas administratoru grupa. Citā, 30. janvārī IMAB rakstītā vēstulē FKTK šī grupa nosaukta vārdos – Aleksejs Panasins, Sandis Petrovičs, Pēteris Rubenis, Sergejs Lukašins, Andrejs Voroncovs un citi. Jautājums, kādas intereses vai darījums RePharm, Nikas Saveļjevas un Irinas Maliginas pārsāvjiem liek rīkoties vienādi un kopīgi?
IMAB izsaka pieņēmumu – varbūt RePharm partneri ir jau noslēguši kādu darījumu par akciju iegādi un ietekmes iegūšanu. “Ja nu šis darījums paredz samaksu par akcijām pēc to biržas vērtības? Un ja šis darījums neparedz iespēju vēl pretendēt uz laba finanšu gada dividendēm? Tad jau varētu ļoti labi saprast šo kāda slēptā ietekmes ieguvēja organizētās maksātnespējas administratoru un advokātu grupas cīņu pret dividendēm, jo viņu ieskatā tās visas jāmaksā no “maizes tēva” kabatas un, ja vēl neizdodas nodzīt akciju kursu uz leju tad atkal “maizes tēvam” radīsies krietni papildu izdevumi,” minējumu izsaka biedrības valdes priekšsēdētāja Guna Stahovska.
G. Stahovska secina: “Ja nevēlamies, lai Latvijas akciju tirgus turpinātu būt stabilā pēdējā vietā Eiropas Savienībā un mūsu pensiju fondiem nauda būtu jāinvestē kaimiņvalstīs, tad šis ir brīdis, kad uzraugošām institūcijā ir aktīvi jārīkojas. Jārīkojas tagad, lai apturētu manipulācijas iespējas dažu īpašo dalībnieku interesēs, slēptu ietekmes iegūšanu un atjaunotu investoru ticību tam, ka kapitāla tirgus uzraugs, ir spējīgs uzraudzīt.“
