LVM Strenču kokaudzētavas stādi. Foto:LETA

Biedrība: Pieprasījums pēc meža koku stādiem pārsniedz piedāvājumu 0

Daļa no meža īpašniekiem, kuriem šā gada laika apstākļu dēļ būs jāatjauno bojātās mežaudzes, saskarsies ar stādu pieejamības problēmu, jo pieprasījums pēc tiem pārsniedz piedāvājumu, aģentūatzina Latvijas Meža īpašnieku biedrība (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Patlaban stādus nemaz tik vienkārši nevar dabūt, tos var jau rezervēt uz 2020.gadu un 2021.gadu. Pārsvarā stāda egles, bērzus un priedes. Tās ir mūsu galvenās sugas Latvijā, un šo koku stādu trūkst. Katra koku suga tomēr ir jāstāda tās augšanai piemērotā vietā. Situācija ar stādu pieejamību būs ļoti atšķirīga. Valsts mežiem to droši vien nepietrūks, jo tiem ir savas stādaudzētavas, kurām primāri ir jānodrošina savi meži ar atjaunojamajiem meža resursiem,” sacīja Grasmane.

Viņa piebilda, ka stādu pieejamības problēmas, visticamāk, nebūs privāto mežu īpašniekiem, kuri ir kāda kooperatīva biedri, jo kooperatīvs ir rezervējis stādus saviem biedriem. Savukārt, ja meža īpašniekam nav pieteiktas rezerves, stādu var aptrūkties. “Ir meža īpašnieki, kas jau regulāri piesaka stādaudzētavām, ka viņiem vajadzēs konkrētu apmēru stādu. Ir būtiski plānot savu saimniecisko darbību,” sacīja Grasmane.

CITI ŠOBRĪD LASA

Grasmane sacīja, ka atšķirībā no lauksaimniekiem, kuri savus zaudējumus var novērtēt sezonas laikā, meža īpašniekiem ir iespēja konstatēt zaudējumus ilgākā laika posmā, nereti arī tikai nākamajā sezonā. Tāpēc patlaban sauso laika apstākļu radītos zaudējumus vēl ir pāragri aplēst.

“Ir īpašnieki, kuri nedzīvo blakus savam īpašumam, to neapmeklē katru nedēļu vai ik pārnedēļas, bet aizbrauks vēlāk, lai novērtētu šogad ilgstošā sausuma sekas. Situācija var būt ļoti dažāda. Ir īpašumi, kuros veiksmīgi ir ieaugušas jaunaudzes, ja tās iestādītas laikā, kad vēl bija mitrums. Taču ir platības, kuras ilgstošā sausuma dēļ, nebūs izdzīvojušas,” sprieda Grasmane.

Viņa piebilda, ka šā gada sausums ir bijis mainīgs pa reģioniem un tam ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme. “Vietām tas ļāvis izstrādāt kokus tādās vietās, kas ir ļoti slapjas un citos apstākļos tām nebūtu iespējas piekļūt. Tāpat tas devis iespēju saremontēt ceļu kādās ļoti slapjās vietās, kur citkārt netiek klāt. Tās ir zināmas priekšrocības. Tomēr jāatzīst, ka šādi ekstrēmi laika apstākļi, patiešām nav bijuši ļoti, ļoti sen. Nozare neatminas, kad vēl rudenī būtu bijis tik liels mitrums, kam seko pārmērīgs sausums pavasarī. Līdz ar to būs jaunaudžu platības, kas būs gājušas bojā šo ekstrēmo laika apstākļu dēļ,” sprieda LMĪB izpilddirektore.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kuras 350 biedru īpašumā un tiesiskajā valdījumā ir 57% no visām Latvijas meža platībām. Organizācija dibināta 2005.gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.