Biedrība: Lauku attīstības finansējuma samazinājums “pārvelk strīpu” pārtikušiem laukiem Latvijā 3
Lauku attīstības finansējuma samazinājums nākotnes Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikā “pārvelk strīpu” sapnim par pārtikušām un apdzīvotām lauku teritorijām Latvijā, uzskata biedrībā “Zemnieku saeima”.
Komentējot, vakar notikušo ārkārtas “Eiropadomes sēdi” par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gada plānošanas periodam, “Zemnieku saeimā” norādīja, ka tā arī nav redzama reāla tiešo maksājumu izlīdzināšana, bet gan nozīmīgs samazinājums lauku attīstības finansējumā, kas “faktiski pārvelk strīpu pār pārtikušu un apdzīvotu lauku teritoriju sapni Latvijā”.
“Zemnieku saeimā” norāda, ka esošais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem ir kategoriski nepieņemams, ko zemnieki klātienē pauduši arī Baltijas valstu vadītājiem, kur pauda gatavību “šo netaisnību labot”.
Tāpat Latvijas lauksaimnieki joprojām vērš uzmanību, ka jaunās zaļās iniciatīvas, par kurām ir vienojusies Eiropa, nav izpildāmas bez atbilstoša finansējuma.
“Eiropas lauksaimnieki ir reāli “iedzīti stūrī”- pieaugošas vides prasības, aizvien atvērtāks tirgus trešajām pasaules valstīm un mazāks lauksaimniecības atbalsta budžets. Tāpēc Baltijas lauksaimniekiem nākas meklēt ceļus, kā likt sadzirdēt Eiropas iekšējo nevienlīdzību,” pauda biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa atgādināja, ka Latvijas lauksaimniekiem kopīgajā tirgū jāizdzīvo ar daudz mazāku atbalstu un augstākām vidējām ražošanas izmaksām nekā vidēji ES.
Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis piekrita – nav godīgi, ka Latvijas lauksaimniekiem jāpilda tādas pašas ES prasības kā pārējiem, lai gan finansējums katrai valstij ir atšķirīgs. “Latvija un Baltijas valstis šajā situācijā joprojām ir pabērna lomā, kā otrās šķiras lauksaimnieki,” viņš sacīja.
Jau vēstīts, ka Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien, 20.februārī, pieteica Baltijas zemnieku protesta akciju Briselē, uz kuru devās arī Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki, lai iestātos pret negodīgu kopējās lauksaimniecības politiku un nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem.
