Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš.
Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš.
Foto – Karīna Miezāja

Biedrība: Latvijas stādu audzētāji cerīgi raugās uz šo gadu 0

Latvijas stādu audzētāji cerīgi raugās uz šo gadu, jo ziemošanas apstākļi līdz šim ir bijuši samērā labi, sacīja Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “Sensācija Madonā! Jums pa nakti nozāģēta centrālā Ziemassvētku egle!” soctīklotāji pārsteigti; dome skaidro situāciju 11
“Pagājušo nakti plkst. 3:25 saņēmu e-pastu…” Petraviča izbrīnīta, kā ZZS nobalsojuši par PVN likmi augļiem un dārzeņiem 13
Lasīt citas ziņas

Viņš atzina, ka aizvadītais gads nozarei klimatisko apstākļu ziņā nebija tik labs, kā būtu bijis vēlams. Latvijas stādu audzētājus negatīvi ietekmēja laika apstākļi – 2017.gadā slapjuma dēļ daudziem izslīka vai cieta jaunie stādījumi, un sausums pērn to dzīvotspēju daudz spēcīgāk negatīvi ietekmēja nekā ierastos apstākļos. Taču sajūtas par šo gadu ir pozitīvas un uz izaugsmi vērstas. “Šobrīd izskatās, ka būs labi, skatāmies ar cerībām,” sacīja biedrības vadītājs.

Pēc Vītoliņa teiktā, patlaban laika apstākļi stādu audzētājiem ir ideāli. “Naktīs uzsalst, nedaudz uzsnieg arī sniegs, kas dod mitrumu augsnei, lai gan tā joprojām ir diezgan sausa. Atkarībā no reģiona un augsnes īpatnībām daudzās vietās ūdens atgriežas ūdenstilpnēs tikai tagad – pagājušogad dīķi bija sausi, līdz ar to šobrīd ūdens atgriežas dabiskajā gruntsūdeņu līmenī. Arī nokrišņu daudzums ir optimāls – sniegs, kas uzsnieg pa dienu, mitrina augsni. Pakāpeniski pieaugot gaisa temperatūrai, augi pa vienam modīsies,” prognozēja Vītoliņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc viņa sacītā, augi šopavasar būtu cietuši tad, ja pēc siltajām dienām pirms apmēram divām nedēļām būtu uznācis spēcīgs sals, taču tā nenotika. Patlaban kauleņkokiem pumpuri lielākoties vēl nav sākuši plaukt. Visbiežāk pavasarī cieši tieši ķirši, plūmes, mellenāji un ogulāji.

Viņš piebilda, ka pavasaris vēl nav pilnā mērā sācies – lai gan kļavas jau sākušas dod sulu, no bērziem sulas vēl neiegūst, un arī tik silts vēl nav. Tikmēr vasaras puķu audzētāji darbus sākuši pirms apmēram divām nedēļām. Aizvadīts sēšanas process, daudzi sākuši stādīt izaudzētos stādus podiņos. Darbi norit apkurināmās siltumnīcās noris.

Tikmēr, pēc Vītoliņa teiktā, uz lauka ar darbiem vēl tiek nogaidīts. “Viens otrs kolēģis ar cerībā skatās, ka darbus drīz varēs uzsākt. Vēl gan ir mazliet par agru, jo var uznāk lielāks aukstums. Līdz ar to par sezonas sākumu ir pāragri runāt,” sacīja Vītoliņš, vienlaikus prognozējot, ka pēc pāris nedēļām kailsakņu sezona iesāksies.

Latvijas stādu audzētāju biedrības vadītājs arī teica, ka Latvijas stādu audzētāji ļoti intensīvi investē attīstībā, tostarp ieguldot laistīšanas sistēmās, atjaunojot vai būvējot jaunas siltumnīcas un ieguldot cita veida tehniskajā nodrošinājumā. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo liecina par to, ka nozare ir uz izaugsi vērsta.

Latvijas Stādu audzētāju biedrība apvieno stādu audzētājus no visas Latvijas – no vismazākajām līdz lielām kokaudzētavām, tādām kā AS “LVM sēklas un stādi” kokaudzētavas un stādaudzētava “Baltezers”, lai veicinātu gan visas nozares attīstību, gan uzlabotu stādu audzētāju izglītības līmeni, ražošanas vidi un profesionalitāti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.