Biedrība: jaunā paaudze nevēlas iesaistīties kazkopībā par spīti tās perspektīvām 1
Viena no kazkopības sfēras šā brīža problēmām ir jaunās paaudzes nevēlēšanās iesaistīties šajā jomā, lai arī pieprasījums pēc kazas piena produktiem Latvijā un ārvalstīs turpina pieaugt un kazu skaitu nepieciešams kāpināt, pastāstīja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.
Viņa teica, ka jauni cilvēki ir piesardzīgi sākt audzēt kazas. Savukārt vecāka gada gājuma cilvēki, kas ar to nodarbojas ilgstoši, pakāpeniski noveco un vairs nevar dzīvnieku skaitu palielināt. Turpretī bērni viņu ģimenē ar kazkopību nevēlas nodarboties.
Piliena arī norādīja, ka patlaban Latvijā ir vidēji 13 tūkstoši kazu, no kurām septiņi tūkstoši reģistrēti kā slaucamās kazu mātes, savukārt atlikušo daļu dzīvnieku lauksaimnieki audzē gaļas ieguvei un nobarošanai. “Tas cipars [kazu skaits Latvijā] vidēji tomēr stāv uz vietas. Mēs no tiem 13 tūkstošiem netiekam ārā. Būtu vajadzība, bet mēs netiekam ārā,” sacīja Piliena, piebilstot, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad kazu skaits Latvijā kopumā nav mainījies, kaut arī pieprasījums pēc kazas piena produktiem pakāpeniski palielinās.
Pēc Pilienas teiktā, kazas piena iepirkumu cena Latvijā patlaban ir no 27-30 santīmiem litrā un kazkopjus šāda iepirkumu cena neapmierina, jo citās Eiropas Savienības valstīs piena iepirkumu cena ir augstāka – apmēram 51 cents. Lai arī pēc gatavajiem kazas piena produktiem pieprasījums turpina pieaugt, piena pārstrādes uzņēmumi kazas pienu iepērk nelabprāt, jo lielo transporta izdevumu dēļ tiem ir ekonomiski neizdevīgi braukt uz attālajām saimniecībām.
Lai piena pārstrādes uzņēmumi būtu ieinteresēti iegādāties pienu, kazu ganāmpulkiem jābūt izvietotiem nelielā rādiusā ap piena pārstrādes uzņēmumiem, teica biedrības vadītāja. “To es vienmēr esmu teikusi, ka būtu jāveido jauni piena pārstrādes uzņēmumi vismaz viena pagasta ietvaros, kur ir līdz desmit ganāmpulkiem pa simts kazām un pa vidu ir viens pārstrādes uzņēmums, kur mašīnai pēc piena nebūtu ļoti tālu jābrauc,” sacīja Piliena.
Viņa teica, ka Latvijā kazu audzēšanai ir perspektīvas, taču pagaidām kazkopjiem iegūto pienu nepieciešams arī pašiem pārstrādāt un meklēt realizācijas iespējas tirgū. “Atšķirībā no govs piena ražošanas, ir jāsaprot, ka 98% gadījumu mums pašiem, kas saražo kazas pienu, ar to ir jātiek galā – vai nu mēs pārdodam pienu veikalā vai gatavojam sieru. Lūk, šī noslēgtā ražošanas cikla uzņēmējdarbība ir diezgan darbietilpīga, iesākumā dārga un ne visi jaunie to vēlas uzņemties,” sacīja Piliena.
Latvijas Kazkopības biedrība ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2006.gadā.
