
Biedrība: Gaļas liellopu saimniecību skaits tuvākajā laikā saglabāsies stabils 0
Gaļas liellopu saimniecību skaits Latvijā ir stabilizējies un tuvākajā laikā tam nebūs tendence būtiski mainīties, bet gan saglabāties pašreizējā līmenī, prognozēja biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis un “Liellopu izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams.
Pēc viņa teiktā, daļa mazo saimniecību nākotnē var nolemt pārtraukt saimniecisko darbību, taču kopējo skaitu tas īpaši nemainās. “Daļa saimnieku pamēģina saimniekot ar 20 un 30 gotiņām, bet pēc 2-3 gadiem saprot, ka ar tik nelielu liellopu skaitu nevar apgādāt ģimeni, līdz ar to nākas izšķirties – paplašināt saimniecību vai to likvidēt un labāk strādāt algot darbu,” viņš skaidroja.
Tādējādi ik pa laikam saimniecību skaits Latvijā mazliet mainās, bet vidēji tas saglabājas esošais. Citādi būtu, ja iestātos krīze un saimnieki būtu spiesti nokaut zīdītājgovis, kas pagaidām nedraud.
Pēc viņa sacītā, līdzīgi kā saimniecību skaits, arī gaļas liellopu skaits Latvijā nekrītas, bet ir stabilizējies. Citās valstīs zīdītājgovju pieaugumu veicina pieprasījums vietējā tirgū, taču Latvijā nav vērojama būtiska izaugsme kvalitatīvas gaļas patēriņā. Šeit pieprasījums nav liels un liela daļa sabiedrības liellopu gaļu nevar atļauties patērēt ikdienā tās cenas dēļ. Līdz ar to nozare balstās uz eksportu, kas veido ļoti lielu īpatsvaru no kopējā zīdītājgovju skaita Latvijā, sacīja Ādams.
Prognozējot turpmākās tendences nozarē, viņš lēsa, ka pieaugušu zīdītājgovju skaits Latvijā, visticamāk, turpmāk vairs nepieaugs tik strauji kā pirms vairākiem gadiem, kad to īsā laikā pakāpeniski kļuva vairāk. Pirms desmit gadiem jeb 2009.gadā Latvijā tīršķirnes zīdītājgovju skaits pārsniedza 15 000, kamēr 2010.gadā tas pārsniedza jau 18 000 zīdītājgovju, gadā palielinoties vidēji par 3000 dzīvniekiem.
Tikmēr pērn Latvijā bija nepilni 50 000 zīdītājgovju un nav prognožu, ka to skaits īsā periodā dubultoties. “Gaļas liellopu skaits ir nostabilizējies un pieaugums ir mērens,” sacīja Ādams.