Biedēt bērnu jokojoties ir nekaitīgi vai traumatiski? Skaidro psiholoģe 0
Lai gan Helovīns ir aiz muguras, tas nekavē vecākus turpināt jokojoties biedēt savus bērnus. Daudzi cilvēki ir sajūsmā par attēlu kopīgošanas sociālā tīkla “Snapchat” filtru, kas baida bērnus un liek viņiem noticēt, ka pa viņu seju rāpo īsts zirneklism raksta huffingtonpost.co.uk.
Lai gan daži bērni nepavisam nenobīstas, citi ir nofilmēti histēriski raudam.
Vienā no videoklipiem mazulis izmisīgi cenšas aizgaiņāt no savas sejas tarantulu, taču bez rezultātiem.
Video, kas savācis vairāk nekā 100 tūkstoši atzīmju “Patīk”, ir sadalījis interneta lietotājus divās nometnēs. Daļa uzskata to par nekaitīgu izklaidi, bet citi pauž, ka tā ir traumējoša maziem bērniem.
Kāds tīmekļa lietotājs ir veicis šādu ierakstu: “Es nedomāju, ka tas ir smieklīgi. Man ir četrus gadus veca meita, un es nevaru iedomāties, ka varētu viņai kaut ko tādu nodarīt.”
Tas rada jautājumu: vai ir pareizi biedēt bērnu?
“Runa ir par līdzsvaru un sava bērna pazīšanu. Es domāju, ka, to nedarot [nebiedējot viņus], vecāki liedz savam bērnam mācīšanās iespējas,” norāda britu psiholoģe Amanda Gammera, kura specializējas bērnu attīstībā un dibinājusi organizāciju “FundamentallyChildren”.
Tas arī var palīdzēt bērniem kļūt empātiskiem.
Saskaroties ar jokošanos, bērnos izveidosies empātija, un viņi nākotnē zinās, cik tālu var iet jokojot.
Tātad – kādas ir robežas, izjokojot bērnu? Lūk, kas tev jāzina! Ja apsver biedējošu jokošanos, novērtē, vai bērns spēs to izturēt emocionāli.
Tu pazīsti savu bērnu. Ja viņš parasti ir laimīgs, drošs, drosmīgs un zina, ka ir mīlēts un jūtas labi, iespējams, tas nenodarīs ilgstošu kaitējumu. Bet, ja bērns jūtas ievainojams, neaizsargāts vai vienkārši piedzīvo sliktu dienu, tam var būt negatīvas sekas, pauž Gammera.
“Kopumā tev jāprot izspēlēt joku ar bērnu un jāpalīdz viņam saprast, ka tas ir tikai joks. Tāpēc vajadzētu izvērtēt, kā bērns reaģē uz biedējošiem jokiem. Ja mazulis ir satraukts un turpmākajās pāris nedēļās viņam rādās pat murgi, tev, iespējams, ir darīšana ar bērnu, kurš ir nedaudz jutīgāks un kam nepieciešama mazliet lielāka piesardzība attiecībā uz šādiem jautājumiem,” viņa saka.
Parasti, ja bērns nav pietiekami vecs, lai saprastu izjokošanas būtību, viņš nav pietiekami vecs, lai justos nobijies.
Runājot par “Snapchat” zirnekļa filtru, Gummera norāda, ka divus gadus veciem bērniem tas varētu būt nežēlīgs joks, taču piecos, sešos, septiņos gados tas var būt drīzāk kā ģimenes joks.
“Varētu apgalvot, ka 30 sekunžu laikā bērni, saprot, ka tas ir tikai joks, un tas viņiem sniedz diezgan svarīgu mācību. Un, ja tā notiek, tas ir lieliski. Bet, ja viņiem nākamo trīs nedēļu laikā rādās murgi, tas nepavisam nav jauki,” pauž Gammera.
Vēl viens video, kas nesen sociālajos medijos kļuva populārs, ir par sievieti, kura ģērbusies tērpā, kas izskatījās it kā, viņu būtu nolaupījuši citplanētieši. Videoklips ārkārtīgi satrauca viņas bērnus.
Tādas situācijas kā šī var būt sarežģītas, jo bērnu iztēle ir spēcīga un viņi var sākt baidīties, ka citplanētieši nāks un atņems mammu. Tas atkal ir atkarīgs no vecuma un konkrētā bērna, norāda psiholoģe.
Tā vietā rīkojies vienkārši.
Lec ārā no paslēptuves aiz koka, kur esi paslēpies, veic kādu triku, piemēram, izliecies, ka tev ir nogriezts īkšķis – tas ir veids, kā tu vari nobiedēt bērnus, visnotaļ ātri liekot viņiem saprast, ka tas ir bijis tikai joks.
Tas māca bērniem apgūt zināmu kritisko domāšanu, min Gammera. Kad joks ir beidzies, izskaidro bērnam, kas noticis, un apskauj viņu, lai pārliecinātos, ka viņš jūtas droši.
Un nākamreiz ļauj bērnam rīkoties pašam. “Ļauj viņam izmēģināt citplanētiešu kostīmu, sniedz viņam iespēju zirnekli uzlikt uz mammas sejas. Viņam tas joprojām varētu nepatikt, bet tas viņu netraumēs,” rezumē Gammera.
