Vārnas prot apzināti nogaidīt 7
Spēju pirms lēmuma pieņemšanas ieturēt pailgu pauzi, turklāt apstākļos, kad šāda nogaidīšana var dot gluži taustāmu labumu, pētnieki iepriekš bija novērojušo tikai cilvēkam un dažām pērtiķu sugām. Tagad noskaidrots, ka tāda piemīt arī vārnām. Pētījumā izmantotas divpadsmit divu sugu vārnas: sešas parastās vārnas jeb ‘Corvus corax’ un sešas melnās vārnas jeb ‘Corvus corone’, dažāda vecuma gan mātītes, gan tēviņi.
Apmaiņas laikā pētnieki turēja katrā rokā kādu no balvām – viena bija vairāk, savukārt otra mazāk pievilcīga katram konkrētajam putnam. Pētnieki iepriekš bija uzmanīgi izpētījuši katra īpatņa individuālo gaumi. Vienu daļu garduma cilvēks turēja aizvērtā plaukstā, bet otru piedāvāja uz atvērtas delnas. Vārna ņēma atklāto cienastu, bet cilvēks pēc nelielas pauzes piedāvāja veikt apmaiņu. Ja vārna neapēda pirmo cienastu, tā drīkstēja to atdot atpakaļ eksperimentētājiem un maiņā saņemt to, kas bija aizvērtajā plaukstā. Galvenais – šo paužu ilgums dažādos piegājienos mainījās haotiski, no 0 līdz 320 sekundēm.
Izrādījās, vārnas ir pilnā mērā spējīgas sevi iegrožot, neuzklūpot jau pirmajam cienastam, bet gan paglabāt to (daži īpatņi to vienkārši nolika zemē sev priekšā), lai pēc krietni vien nogurdinošas gaidīšanas to apmainītu pret vēlamāku gardumu. Pirms šā eksperimenta pētnieki bija pieņēmuši, ka tādā testā labāku cienastu varētu pagaidīt dažas sekundes, taču realitātē izrādījās, ka vārnas spēj gaidīt arī vairākas minūtes. Un, kaut arī trika sekmīgums samazinājās atkarībā no gaidīšanai atvēlamā laika, proti, putnu pacietība pamazām izplēnēja, mēģinājumu statistika apliecināja, ka vārnas spēj iziet šo testu faktiski vienādā līmenī ar primātiem.
