Taisnojas, kāpēc nevar vērsties pret Kremļa propagandu 16
Saeimas centieni ierobežot Kremļa propagandas kanālus varot kļūt par medusmaizi pirātiskajiem televīzijas izplatītājiem un novest pie citām nepatīkamām sekām, brīdina “Lattelecom” un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien sāks vērtēt deputātes Ineses Lībiņas-Egneres (“Vienotība”) un vairāku citu parlamentāriešu rosinātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru mērķis ir ierobežot Kremļa propagandas kanālu visatļautību Latvijā. Diemžēl, vērojot no malas, šķiet, ka šī cīņa ir kļuvusi par priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu – tā vietā, lai ar koordinētu sadarbību sargātu Latvijas informatīvo telpu, latviskās partijas (Nacionālā apvienība un “Vienotība”) cenšas viena otru paknābāt, vienlaikus izceļot savas aktivitātes. Aprīļa vidū Nacionālā apvienība (NA) aicināja koalīcijas partnerus kopīgi meklēt risinājumus Krievijas propagandas kanālu ierobežošanai. Paralēli Nacionālās drošības komisijas vadītāja Lībiņa-Egnere kopā ar kolēģiem un ekspertiem sagatavoja savu risinājumu, nelaižot garām iespēju norādīt, ka arī nacionāļu vadītā Kultūras ministrija nav iesniegusi nekādus konkrētus priekšlikumus. Taču visi propagandas apkarotāji ir vienoti pārmetumos NEPLP – padome esot pārāk pasīva un negribīgi izmanto savā rīcībā esošos likumiskos līdzekļus, tostarp retranslācijas aizliegumus.
“Līdzšinējā neefektīvā rīcība raisa šaubas, vai padomes vairākums patiesi vēlas aktīvi risināt problēmu tā, lai aizsargātu Latvijas nacionālās intereses,” vakar izplatītā NA paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš kā pozitīvo piemēru “skaidras nostājas paušanai un rīcībai” piesauc Lietuvu, kur regulators noteicis aizliegumu vienu gadu retranslēt “RTR Planeta” kanālu Lietuvas teritorijā. “Arī Latvijā ir jānoliek malā pārmērīga piesardzība nevietā un jārīkojas tikpat stingri un nelokāmi, lai tas ir skaidrs signāls Krievijai – mēs aizsargāsim savu informatīvo telpu, nepieļaujot iedzīvotāju barošanu ar melīgu un sagrozītu informāciju, kas ir drauds Latvijas drošībai,” akcentē Dzintars.
Pirmdien īpaši sasauktā preses konferencē NEPLP centās atspēkot pārmetumus bezdarbībā. “Esam konstatējuši piecus pārkāpumus kanālā “RTR-Rossija”, aizsūtījuši par tiem ziņojumu Zviedrijas mediju regulatoram, jo šis kanāls reģistrēts tur. Zviedri atbildējuši, ka administratīvas lietas nesāks un šo kanālu neslēgs, bet pārsūtījuši informāciju Zviedrijas policijai, kura var sākt tālākās darbības. No Zviedrijas policijas pagaidām nekādu informāciju neesam saņēmuši. Paralēli esam nosūtījuši informāciju Eiropas komisijai, pieprasījuši skaidrojumu no šo programmu veidotājiem. Mūsu monitoringa centrs konstatējis arī vairākus pārkāpumus programmās “RenTV Baltic” un “NTV Mir Baltic”. Šie abi kanāli reģistrēti Lielbritānijā, un Lielbritānijas regulators sācis pārkāpuma procedūru. Esam vērsušies pie vairāku Eiropas valstu regulatoriem ar lūgumu uzraudzīt, lai viņu valstīs reģistrētajos krievu kanālos neparādās politiskās reklāmas pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām,” par paveikto atskaitījās NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Komentējot deputātu vēlmi šo procesu paātrināt, Ķezbere paskaidroja, ka NEPLP rīkojas Eiropas audiovizuālo mediju regulā noteiktajā kārtībā. “Nekādā gadījumā neiesim nekādus ekstremālus soļus ar kanālu slēgšanu, kas nav paredzēti procedūrā, jo minimālais sods par procedūras neievērošanu ir 392 000 eiro. Mēs neviens neesam gatavi šādu soda sankciju vēršanai pret Latvijas valsti,” uzsvēra padomes priekšsēdētāja.
Ķezberes piesauktā regula gan ļauj NEPLP vērsties citu valstu regulatorā jau pēc otrā konstatētā pārkāpuma. Jautāta, kādēļ “RTR” gadījumā padome vispirms pacietīgi sagaidījusi piecus pārkāpumus, NEPLP priekšsēdētāja paskaidroja, ka tādā gadījumā iesniegumā paustajām bažām esot lielāks svars nekā sūdzībai par katru otro pārkāpumu. “Ar stingrāku administratīvo regulējumu galvenie cietēji būs legālie izplatītāji, bet pirātisms zels un nelegālo šķīvju pie logiem kļūs vairāk. Mums, protams, jāparāda zobi un jāliek Krievijai saprast, ka dezinformējošu un naidu kurinošu saturu šeit nevēlamies redzēt. Taču vai kanālu slēgšana ir tas pareizākais veids? Par to man ciešas pārliecības nav!” teica Ķezbere.
Tomēr noprotams, ka padomē ir dažādi viedokļi par to, cik aktīvi tai būtu jāreaģē. “Mēs jau tagad esam darījuši daudz, bet es redzu, ka nākotnē padome varētu rīkoties vēl vairāk nekā līdz šim. Viens no ceļiem būs pastiprināti novērot kanālus, kuros varētu tikt izplatīta nedraudzīga propaganda. Tādēļ būs nepieciešams stiprināt Monitoringa centra kapacitāti,” uzskata NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.
Saeimas Cilvēktiesību komisijā šodien skatāmais likumprojekts paredz paplašināt Latvijas jurisdikcijā esošo mediju loku, iekļaujot tajā programmas ar audiovizuāliem paziņojumiem latviešu valodā. Paredzēts paplašināt likuma regulējumu, attiecinot to ne tikai uz kabeļoperatoriem, bet arī citu televīzijas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tādām jaunām platformām kā interneta televīzijām, kas pašlaik gandrīz netiek kontrolētas. Tomēr vislielākās diskusijas, visticamāk, raisīs ierosinājums likumu papildināt ar prasību televīzijas pakalpojuma sniedzējam nodrošināt, lai pamatpakā vismaz 90% satura būtu ES valodās.
Ķezbere sarunā ar “LA” norādīja, ka ieceri iekļaut retranslētos ārvalstu kanālus Latvijas jurisdikcijā un pastiprināt interneta televīziju kontroli varētu būt grūti īstenot dzīvē. Savukārt iecere likumā iekļaut prasību par 90% satura ES valodās varot novest pie pretējas situācijas, nekā iecerējuši likumprojekta autori. Proti, šādā situācijā operatori no piedāvājuma, visticamāk, izslēgs mazāk populāros Krievijas opozīcijas TV kanālus un Ukrainas krieviski raidošos kanālus, bet Kremļa finansētie reitingu līderi programmu pakās tiks saglabāti faktiski bez konkurences.
