Bīdāmie vārti paša spēkiem: vai tas ir iespējams? 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Apkārt savai privātmājai ierīkoju žogu. Divviru vārti nešķiet tas labākais risinājums, vēlos ierīkot bīdāmos vārtus. Tirdzniecības vietās nopērkamie ir salīdzinoši dārgi – jārēķinās ar 700–800 eiro par vārtiem bez automātikas. Vai šādus vārtus iespējams izgatavot arī pašam?” – jautā Juris no Lielvārdes novada.
Iespējami vairāki varianti
Pastāv vairākas bīdāmo vārtu konstrukcijas. Savulaik, vēl padomju laikos īpaši, uzņēmumu teritorijās bieži ierīkoja sistēmas, kurās vārtu vērtni iekarināja virs tiem novietotā īpašas konstrukcijas sliedē. Šādā gadījumā gultņi atradās sliedes iekšpusē. Tomēr tagad šādu konstrukciju praktiski neizvēlas vairāku iemeslu dēļ: vārti izskatās neestētiski, lai cik augstu būtu novietota sliede virs vārtiem, tā arī traucē iebraukšanu pagalmā. Tāpat konstrukcijas izgatavošanai nepieciešams ļoti daudz materiāla.
Pats vienkāršākais un teorētiski lētākais risinājums – zem vārtu vērtnes ierīkot speciālus ritenīšus, kuri ripo pa zemē iestiprinātu piemērota profila sliedi. Tāpat vārti tiek fiksēti pie viena no vārtu stabiem, izmantojot atbilstīgu mehānismu. Diemžēl šāda sistēma nav īsti piemērota mūsu klimatiskajiem apstākļiem – ziemā uz apakšējās sliedes piesals ledus un netīrumi un, visticamāk, vārtus vispār nevarēs atvērt, jo tie būs piesaluši.
Vārtiem pie zemes nav jāskaras
Daudz racionālāks risinājums ir vārtu vērtnes apakšējā daļā iestrādāt speciālas formas bīdāmo vārtu sliedi (metrs šāda materiāla maksā aptuveni 30 eiro), savukārt pie vārtiem uz betonēta pamata nostiprina metāla vai polimēru bīdāmo vārtu ruļļu bloku. Tāds maksā, sākot no 45–50 eiro atkarībā no izmantotā materiāla, pieļaujamās slodzes un regulēšanas iespējām. Būs nepieciešami divi šādi ruļļu bloki.
Lai arī šī ir vissarežģītākā konstrukcija, tā atmaksājas, jo vārtu vērtne nepieskaras zemei (1. zīmējums).
Vārtu vērtni (1) izgatavo no taisnstūrveida vai kvadrātveida metāla caurules. Tās apakšā ir bīdāmo vārtu sliede (2). Sliede nostiprināta uz diviem bīdāmo vārtu ruļļu blokiem (3). Līdz ar to vārtu vērtne var tikt pārvietota pa kreisi, lai vārtus atvērtu, un pa labi, lai aizvērtu. Lai ruļļu bloku konstrukciju atvieglotu, pozīcijā, kad vārti aizvērti, nepieciešams atbalsta rullītis (4) un tā uztvērējs (5). Savukārt, lai vārti nešūpotos uz sāniem, tiem nepieciešams augšējais uztvērējs (6) un noturēšanas mehānisms (7). Lai sliedē neiekļūtu gruži, nepieciešams korķis (8). Vajadzīgi arī vārtu stabi (9) un (10). Nevarēs iztikt bez masīva betonēta pamata (11), kurā droši iestiprina bīdāmo vārtu ruļļu blokus. Bīdāmo vārtu furnitūras komplekts maksā aptuveni 120 eiro.
Elektriski darbināmi
Protams, vārtus var atvērt ar rokām. Tomēr ir XXI gadsimts, un konstrukciju var papildināt ar elektromotoru, ko ieslēdz un izslēdz ar pulti. Šāds elektromotors izmaksās aptuveni 160 eiro. Tāpat būs jāpievada elektrība vārtu darbināšanai. Lai savienotu vārtus ar elektromotora zobratu, pie vērtnes piestiprina atbilstīgu zobstieni. Metrs šāda zobstieņa maksās, sākot no 7–8 eiro.
Ar ko sākt?
Protams, ar vietas un savu iespēju novērtēšanu. Ja bīdāmos vārtus paredzēts ierīkot jau esošu, bet citas konstrukcijas vārtu vietā, jānovērtē, vai esošie stabi ir gana izturīgi. Ķieģeļu stabiem jābūt vismaz ar 200 x 200 mm, metāla stabiem – 60 x 40 mm šķērsgriezumu. Tiem jābūt vertikāliem un droši nostiprinātiem. Blakus atbalsta stabam nepieciešams betonēts pamats ruļļu blokiem. Tā izmērs 2000 x 500 mm. Dziļums lielāks par zemes sasalšanas dziļumu konkrētajā apvidū.
Bīdāmo vārtu platums tradicionāli ir četri metri. Šādam platumam aprēķināta arī vārtu furnitūras izturība. Jāņem vērā arī apdares materiālu svars.
Nepieciešams arī rūpīgs tehniskais zīmējums mērogā. Tad darbi veiksies daudz vieglāk, precīzi varēs iegādāties vajadzīgās detaļas un materiālus.
Kad zīmējums gatavs un materiāli nopirkti, vārtu vietu un pamatus vārtu ruļļu blokiem un elektromotoram iezīmē dabā. Tad rok atbilstīgās bedres un ķeras pie betonēšanas.
Nedrīkst aizmirst par armatūru, kas gādās par konstrukcijas stabilitāti un ilgmūžību.
Pamatu augšpusē vēlams iebetonēt U veida metāla siju, pie kuras tiks stiprināti vārtu ruļļu bloki. Laikus jāierok arī elektroinstalācijas kabeļi. Tie jāievieto gofrētās, šim mērķim domātās caurulēs.
Kad betons ieliets, tam ļauj iegūt maksimālo izturību. Šis process parasti ilgst 28 dienas. Tikai pēc tam var turpināt montāžu. Kamēr betons žūst, var izgatavot vārtu vērtni.
Priekšrocības:
• Nesamazina pagalma platību, tiem nav nepieciešama papildu platība vārtu atvēršanai.
• Nav ierobežojošu elementu, kas kavētu iebraukšanu pagalmā. Pat pamatīgs sniegputenis nekavēs atvērt un aizvērt vārtus, ja to apakšējā mala būs aptuveni 10 cm virs zemes.
• Visi kustīgie elementi ir konstrukcijas iekšpusē, un tiem nevar piekļūt mitrums un gruži.
• Spēj izturēt ievērojamas vēja slodzes.
Trūkumi:
• Konstrukcija ir sarežģīta. To izgatavojot, vajadzīgas labas metinātāja iemaņas. Pretējā gadījumā izdevīgāk pasūtīt gatavus vārtus.
• Nepieciešama brīva vieta gar sētu – aptuveni 1,5 reizes lielāka par vārtu platumu. Vārtiem ir ne tikai vērtne, bet arī tās tehniskā daļa. Tās platums ir tieši puse no vārtu platuma, lai konstrukcija labāk spētu izturēt slodzi.
• Bīdāmie vārti pārvietojas tikai pa taisnu līniju, arī žoga vai sētas posmam, uz kuru tiks bīdīta vērtne, jābūt taisnam. Arī reljefam jābūt līdzenam.
