Bibliotēkas ritmu veidojot. Lasītāju klubu tradīcija plaukst 0
“LA” pielikums “Kultūrzīmes”, veidojot rakstu ciklu “KZ literatūras klubs”, jau ir iepazinies ar vairāku Latvijas bibliotēku dzīvi un darbu. Šoreiz vēlējāmies noskaidrot, cik izteikti literatūras pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētas bibliotēkas darbībā ietekmē lasītāju kluba darbība. Piemēram izvēlējāmies vienu no Latvijas aktīvākajām novadu gaismas pilīm – Limbažu Galveno bibliotēku –, kur lasītāju kluba darbībai ir senas tradīcijas.
Kas var būt patīkamāk kā sastapt līdzīgi domājošus cilvēkus? Un, ja runa ir par grāmatām, ne tikai tvert par tām fragmentāru informāciju no plašsaziņas līdzekļiem, bet gan iegūt apkopojošu informāciju par jaunākajiem izdevumiem līdz ar īsu ieskatu to saturā, turklāt vēl iespēju apspriest, kā kura grāmata kuram lasītājam patikusi.
Pasaulē lasītāju vai grāmatu klubiņiem ir visdaudzveidīgākā piederība, to biedri var pulcēties gan neatkarīgajos grāmatveikalos, gan interešu centros, gan pat mājās pie biedriem, nemaz jau nerunājot par tiešsaistes lasītāju klubiņiem (Latvijā kas līdzīgs ir “Facebook” kopas “Grāmatnieki” un “Izcilas grāmatas”).
Savukārt fiziskie lasītāju klubi visbiežāk darbojas publisko bibliotēku paspārnē.
Neviens nezina to precīzo skaitu, jo nav veikta statistika, taču ir skaidrs, ka lasītāju klubiņu skaits aug, zina stāstīt Latvijas Bibliotekāru biedrības sekretāre Kristīne Deksne: “Tiek domātas formas, kā interesantāk darboties. Turklāt lasītāju klubi nav tikai lielajās bibliotēkās, tādās kā Valmiera, Kuldīga, Liepāja, bet arī daudzās mazajās.”
Jau astoņus gadus lasītāju klubiņš darbojas arī Limbažu Galvenajā bibliotēkā. Tā biedru loks nav nekur oficiāli fiksēts, pievienoties var ikviens interesents, un tikšanās notiek reizi mēnesī – katra mēneša pirmajā ceturtdienā, kad bibliotēka rīko jauno grāmatu dienu.
Sena tradīcija
Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Dzene stāsta, ka tagadējā lasītāju klubiņa izveide bibliotēkā bijusi viņas rosināta, bet tā saknes meklējamas vēl padomju laikos. “Limbažu bibliotēkā lasītāju klubiņi darbojušies cauri laikiem, kurā brīdī intensīvāk, kurā – mazāk intensīvi, taču jau pavisam noteikti kopš 1986. gada, kad sāku šeit strādāt.
Toreiz rīkojām grāmatu dienas, uz kurām magnetofona lentēs ieskaņojām jauno grāmatu apskatu,
tādas kā anotācijas, jo toreiz vēl grāmatām ne uz otrā, ne ceturtā vāciņa anotācijas nemēdza drukāt,” atceras ilggadējā bibliotēkas darbiniece.
Tas bija laiks, kad pēc jaunākajām grāmatām veikalos stāvēja garas rindas, arī bibliotēkā bijis daudz lasītāju. “Arī tas bija sava veida grāmatu klubs, jo vienmēr ir lasītāji, kuri regulāri nāk uz jauno grāmatu dienām, reizēm atnāk arī kāds jauns, un tā ir iespēja ar viņiem aprunāties, dot ieskatu jaunākajās grāmatās. Tas palīdz orientēties, un, noklausoties stāstījumu, viņi mēdz paņemt arī vēl ko citu, ne tikai tās grāmatas, pēc kurām nākuši. Savukārt mēs uzzinām, ko viņi vēlētos lasīt, rodas idejas par iepirkumu,” stāsta Dzintra Dzene.
Viņa piebilst – bibliotēkā līdz ar Jauno grāmatu dienu veidojas arī noteikts ritms, pie kura lasītāji pierod un zina, kad varēs iepazīties ar jaunumiem, uzzināt arī par grāmatām, kuras citādi netiktu pamanītas. Tā, piemēram, septembra jaunāko grāmatu dienā lasītāji uzzināja par novadnieku sarakstītām un pašu izdotām grāmatām, kuras atrodamas tikai bibliotēkā, ne grāmatu veikalos.
Tiem lasītājiem, kuri vēlas, jaunāko grāmatu saraksti tiek nosūtīti uz e-pastu.
Jaunākās grāmatas tiek izceltas, arī izliekot tās izstādē.
“Mūsu bibliotēkā jau otro gadu veiksmīgi darbojas arī Literātu domubiedru grupa. Tā tika izveidota, pateicoties tās vadītāja Ģirta Vilciņa un vairāku vietējo literātu iniciatīvai, kuru bibliotēka labprāt atbalstīja un priecājas, ka reizi mēnesī bibliotēkā ir iespēja pulcēties gan tiem, kas paši raksta, gan tiem, kurus tas interesē. Septembrī, kad visā Latvijā notiek Dzejas dienu norises, jaunie literāti viesojas arī citās tuvākajās bibliotēkās ar īpašu pasākumu “Poētiskais ceļojums”,” stāsta Aiga Evertovska.
Dzintra Dzene piebilst: “Runājot par jauniešiem, tās iniciatīvas, kuras nāk no viņiem pašiem, pašorganizēšanās, vienmēr ir visveiksmīgākās. Bibliotēka ir visiem pieejama, brīnišķīga vide, mēs ļoti labprāt atvēlam telpas un arī paši iesaistāmies.”
Iepirkums – sabalansēts
Padomju laikos, kad izvērstu anotāciju grāmatām nebija, bibliotekāriem, lai zinātu, ko ieteikt lasītājiem, nācās visas grāmatas kaut pa diagonāli pārskatīt. Vai tas iespējams arī šajos laikos, kad grāmatu netrūkst?
Bibliotēkas pasākumu un izstāžu organizēšanas speciāliste Aiga Evertovska atklāj, ka Jaunāko grāmatu dienā ar tām vienmēr iepazīstina divas kolēģes – viena stāsta par nozaru literatūru, otra – par daiļliteratūru, un tad grāmatas pa visiem tiekot arī caurskatītas.
“Ja pati vēl neesmu paspējusi izlasīt kādu detektīvromānu, kas ļoti iespējams, tad mums ir kolēģe, kurai tie ļoti patīk – pajautāju viņai. Ja tie ir latviešu autori, paskatos arī plašsaziņas līdzekļos, vai nav kādas atsauksmes, recenzijas,” stāsta Aiga Evertovska.
Kaut gan jaunākie bestselleri ir ļoti iecienīti, Limbažu lasītāji izvēlas ļoti plašu tēmu loku,
daudz tiek lasīta arī nozaru literatūra, bibliotēkā vēršas tie, kuri mācās un studē.
Grāmatu klāsts, ko iepērk bibliotēka, ir ļoti plašs, piekrīt Dzintra Dzene, norādot – nepavisam nav tā, ka lasītāji izvēlētos tikai vieglo literatūru, kaut gan, protams, grāmatnīcu topos iekļuvušās grāmatas tiek ņemtas visvairāk, uz tām veidojas rindas, un bibliotēka šādos gadījumos cenšas iepirkt vairāk par vienu eksemplāru, lai gaidīšanas laiks īsāks.
“Mums ir laba sadarbība gan ar izdevniecībām “Zvaigzne ABC”, “Latvijas Mediji”, gan apgādiem “Mansards” un “Jumava”, gan grāmatu tirgotājiem, kā “LGrāmata”, “Virja”,” stāsta Aiga Evertovska.
Dzintra Dzene piebilst – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs regulāri sūta bibliotēkām pārskatus par jaunākajiem saņemtajiem bezatlīdzības izdevumiem, kā arī informāciju par atsevišķām jaunākajām Latvijas izdevniecībās un apgādos izdotajām grāmatām. Katru mēnesi LNB mājas lapā var iepazīties ar informatīvo izdevumu “Literatūras ceļvedis”.
Dzintra Dzene piebilst, ka katru mēnesi Latvijas Nacionālā bibliotēka atsūta gan pārskatu par jaunākajām grāmatām, kas atvieglina krājuma komplektāciju, gan arī laiku pa laikam piedāvā bibliotēkām bezmaksas grāmatu eksemplārus.
Visgrūtāk esot izsekot līdzi tiem, kuri grāmatas izdod paši.
Īpaši novadnieku veikumu cenšoties iegādāties, taču, kā norāda bibliotēkas direktore, “mēs neesam Latvijas Nacionālā bibliotēka, mums nav uzdevums komplektēt pilnīgi visu, kas Latvijā tiek izdots, izvērtējam, kas mūsu vietējās sabiedrības lasītājam būtu visinteresantākais”.
Limbažu Galvenajā bibliotēkā ar krājuma komplektēšanu nodarbojas pieredzējusī speciāliste Aldona Pampe. Viņa atklāj, ka informāciju par jaunumiem iegūst visdažādākajos ceļos, bet plānot iepirkumu ļoti palīdzētu tas, ja arī Latvijas izdevniecībām, vismaz lielākajām, būtu katra gada plānoto izdevumu katalogs, kādus veido lielās izdevniecības ārzemēs.
“Tas būtu īpaši svarīgi, ja atjaunotos valsts finansēta vērtīgu grāmatu iepirkuma programma bibliotēkām,” uzsver Dzintra Dzene, izsakot nožēlu, ka tā jau vairākus gadus netiek īstenota.
UZZIŅA
· Limbažu Galvenajai bibliotēkai 2018. gadā krājuma papildināšanai bija atvēlēti 12 013 eiro (2017. gadā – 11 818, 2016. gadā – 12 725 eiro).
· Lietotāju skaits 2018. gadā 2212 – 3,9% kritums pret 2017. gadu, kad bija 2303.
· Izsniegumu skaits 2018. gadā – 63 569, kas ir 10% pieaugums pret 2017. gadu.
· Apmeklējums 2018. gadā pieaudzis par 4%, līdz 36 309, savukārt virtuālajam apmeklējumam bijis pat 36% pieaugums līdz 73 954.
Ieteikumi
· Ja vēlies iesaistīties lasītāju kluba darbā, meklē informāciju tuvākās publiskās bibliotēkas mājas lapā.
· Ja nevēlies vai nevari apmeklēt lasītāju klubiņu klātienē, ir iespēja pievienoties “Facebook” interešu grupai “Grāmatnieki” vai “Izcilas grāmatas”.
· Svešvalodās lasošajiem un rakstošajiem savus tiešsaistes grāmatu klubus piedāvā gan pazīstamā aktrise Emma Votsone (“Our Shared Shelf”), gan ASV TV zvaigzne Opra Vinfrija (“Oprah’s Book Club 2.0”) un mūziķe Florānsa Velša no grupas “Florence and the Machine”. Ir arī grāmatu klubs “The Rumpus”, kurš gan prasa mēneša maksu, toties piedāvā izlasīt pat vēl neiznākušas grāmatas, tāpat vietnē “Goodreads.com” darbojas lasītāju klubs īpaši vēstures entuziastiem.
Aktuālā diskusija
Ja neieteiktu, pati nepamanītu
Septembra Jauno grāmatu dienā Limbažu Galvenajā bibliotēkā satikās piecas lasītāju klubiņa dalībnieces – četras pieredzējušas un viena, kura to apmeklēja pirmo reizi. VELTA ARTEMJEVA, AUSTRA OZOLA, MĀRA ROZĪTE, SILVIJA EIHMANE un OLGA JAUNZEME piekrita dalīties domās par jaunāko literatūru, lasīšanas paradumiem un Lasītāju kluba nozīmi. Sarunā piedalījās arī bibliotēkas pasākumu un izstāžu organizēšanas speciāliste AIGA EVERTOVSKA.
Lasītāju klubiņu tā dalībnieces apmeklē atšķirīgu laiku. Visilgāk, septiņus gadus, tajā darbojas Austra Ozola, kura pērn atzīta arī par vienu no Limbažu Galvenās bibliotēkas cītīgākajām lasītājām – gadā izlasīta 141 grāmata. Lasītāju klubiņa dalībnieces arī atklāja, kā orientēties un neapjukt patiešām plašajā Limbažu galvenās bibliotēkas krājumā. Jāsecina – arī 21. gadsimtā bibliotekāram un bibliotēkai ir nepārvērtējama loma savu lasītāju informēšanā un izglītošanā.
– Kādu literatūru vislabprātāk lasāt?
Olga Jaunzeme: – Man visvairāk patīk kriminālromāni. Īpaši zviedru rakstniekiem tie ir ļoti sarežģīti un baisi, bet interesanti. Lasu grāmatas arī krievu valodā, un īpaši krievu rakstniecēm sievietēm ir ļoti interesanti darbi, sadzīviskas situācijas, kurās ievīta kriminālintriga.
Silvija Eihmane: – Man tāpat, es jau tikai uz tiem kriminālromāniem – laikam dzīvē pietrūkst spēcīgu emociju. (Smejas.) Klubiņā es darbojos, kopš aizgāju pensijā, pirms tam jau nebija laika lasīt.
Māra Rozīte: – Man tieši tāpat – līdz aiziešanai pensijā strādāju par pirmsskolas pedagoģi, tādēļ arī tagad labprāt palasu nozaru literatūru – jāpaskatās, kas jauns metodēs, kādas jaunas kompetences. Patīk arī darbi par senām dzimtām.
Austra Ozola: – Man patīk ļoti daudzveidīga literatūra – ceļojumu apraksti, arī darbi par senatni, par personībām – grāmatas, kuras rak-sta Inguna Bauere, Dace Judina, Skaidrīte Gailīte. Grāmatas par aizgājušiem laikiem – gan biogrāfiski, literāri darbi, gan arī hronikas un pētījumi.
Agrāk arī es vairāk lasīju kriminālromānus, tagad ne tik daudz.
Es arī lasu gan latviešu, gan ārzemju grāmatas.
Velta Artemjeva: – Man visvairāk patīk ārzemju grāmatas par mīlestību, par romantiku – tās piešķir dzīvei krāsas, sirds atpūšas.
– Kas ir pats interesantākais, ko jaunāko grāmatu dienā bibliotekāri ieteikuši?
S. Eihmane: – Tās pašas novadnieku rakstītās un izdotās grāmatas – ja bibliotekāres neieteiktu, es par tām nezinātu, droši vien nepamanītu, bet, ja pastāsta, par ko tās ir, rodas arī interese izlasīt. Labprāt arī pati kādu no šīm grāmatām paņemtu, bet jau Austra pasteidzās, tagad jāstājas rindā un divas nedēļas jāgaida.
A. Ozola: – Man tas šķiet ļoti labi, ka bibliotekāri pastāsta par katru grāmatu – tas ļauj orientēties, ko vēl bez iecerētā varētu lasīt.
M. Rozīte: – Mani jau arī bibliotēkas meitenes kādreiz ar kādu mierīgāku grāmatu iekārdina. Man liekas, viņas ļoti labi zina mūsu gaumi, vismaz tiem no mums, kas nāk un lasa ikdienā.
A. Evertovska: – Mūsu lasītāju apkalpošanas speciāliste Beatrise Švēde gan perfekti pārzina bibliotēkas krājumu, gan arī to, ko katram lasītājam vajag.
A. Ozola: – Bibliotekāres tiešām ir ļoti zinošas. Es pierakstu katru grāmatu, ko esmu izlasījusi, bet arī tad reizēm gadās, ka atnāku, kādu grāmatu skatos un nevaru saprast – esmu vai neesmu lasījusi.
A. Evertovska: – Jāsaka, mūsu čaklākie lasītāji izlasa pat vairāk nekā simts grāmatu gadā. Piemēram, visčaklākajam lasītājam bibliotēka pagājušajā gadā izsniegusi 332 grāmatas.
– Tad jājautā – vai mēnesim līdz nākamajai Jauno grāmatu dienai tiešām ar šodien paņemtajām grāmatām pietiks?
S. Eihmane: – Tāpēc pierakstāmies rindā – divu nedēļu laikā grāmatu kaudzīte jāizlasa. Cenšamies termiņus ievērot, jo citi arī gaida, sevišķi pieprasītākās grāmatas – gribas jau, lai citi arī izlasa.
– Esmu citviet dzirdējusi, ka ir bijis brīdis, kad šķitis – no latviešu autoriem īsti nav ko lasīt. Tagad jau vairākus gadus vērojama īsta latviešu rakstnieku renesanse, ir visdažādāko žanru darbi. Kas jums vistuvākie rakstnieki?
A. Ozola: – Kopš sāku lasīt bibliotēkā – pirms septiņiem gadiem –, man šķiet, ka no latviešu rakstniekiem vienmēr bijis ko lasīt. Varbūt arī tādēļ, ka darba dēļ nebiju paspējusi izlasīt daudz ko no agrāk iznākušajām grāmatām.
O. Jaunzeme: – Uz Lasītāju klubiņu šoreiz atnācu pirmo reizi, pēc draudzenes ieteikuma, bet regulāri no viņas saņemu ieteikumus par jaunāko literatūru, no tā tad arī izvēlos.
Taču noteikti piekrītu, ka latviešu autoriem ir ļoti interesanti un vērtīgi darbi.
Daci Judinu es praktiski visu esmu izlasījusi, tāpat Armandam Pučem bija interesantas grāmatas, Ingai Jērumai jeb Margaritai Grietēnai labi detektīvi, Aivaram Kļavim. Tiešām ir no latviešiem ko lasīt. Šodien paņēmu Dagnijas Dreikas romānu – es viņu zinu kā dzejnieci, bet mani interesē, kāda viņa ir prozā. Māra Svīre patīk, Ingunas Baueres vēsturiskie romāni ir ļoti interesanti un vērtīgi.
S. Eihmane: – Māras Zālītes romāni “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni” bija interesanti, tāpat arī tikšanās ar rakstnieci bija ļoti jauka.
A. Evertovska: – Ļoti aktīvi izmantojam iespēju piedalīties Valsts kultūrkapitāla fonda projektos un cenšamies aicināt populāros autorus uz tikšanos ar Lasītāju klubiņa biedriem.
M. Rozīte: – Līgas Blauas darbi man ļoti patīk, viņas grāmatas par mūsu aktieriem cenšos vienmēr izlasīt. Un bibliotēkā bija arī tikšanās ar Līgu Blauu, ļoti vērtīgi.
