Bibliotēkās gaisma nodzisīs? Nē, ja būs apmeklētājiem draudzīgs darba laiks 6
No atsevišķa gadījuma vien nevar veidot uzskatu, ka pašvaldības tagad slēdz publiskās bibliotēkas, jo kopumā vietējās varas tām sniedzot ievērojamu atbalstu. Tomēr galvenā atslēga, lai pārrautu apburto loku, kas var novest pie šāda iznākuma, esot apmeklētājiem draudzīgs darba laiks un kvalificēti bibliotekāri.
Šāds viedoklis pirmdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē saistībā ar Limbažu novada pašvaldības lēmumiem, vairākām bibliotēkām gada sākumā nozīmīgi samazinot darba laiku un, iespējams, pieļaujot pat iespēju atsevišķas bibliotēkas iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pārvērst grāmatu izsniegšanas punktos.
No otras puses, kā sēdē izteicās deputāte Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība) – normatīvajā regulējumā šobrīd ir noteikts minimālais iedzīvotāju skaits pašvaldībā – 2000 –, pie kura publiskā bibliotēka jāatver, tomēr nekur nav noteikta robeža, pie kādas var tās sākt “optimizēt” vai pat slēgt.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure gan iebilda pret ideju noteikt zemāku iedzīvotāju skaita slieksni, pie kura jāatver bibliotēka, jo esot jāņem vērā, ka likums attiecas uz visu valsti un daudzviet – it sevišķi Pierīgas pašvaldībās – situācija krasi atšķiras. Viņa uzsvēra, ka katra pašvaldība meklējot iespēju, kā risināt bibliotēku pieejamību, tomēr ievērojami mainījusies iedzīvotāju vecuma struktūra un paradumi, un tas liekot vietvarām pieņemt lēmumus par bibliotēku darbību.
“Nevajag spekulēt ar faktiem, mānot sabiedrību. Tas ir absolūts cinisms un nerēķināšanās ar sabiedrību,” uzsvēra rakstnieks Aivars Kļavis – tieši viņš, būdams vietējais iedzīvotājs un lasītājs visās trijās Skultes pagasta bibliotēkās, plašā sabiedrībā aktualizēja situāciju ar bibliotēkām Limbažu novadā. Viņš norādīja, ka pašvaldība vispirms neesot ņēmusi vērā Limbažu centrālās bibliotēkas ieteikumu padarīt pagastu bibliotēkas par tās filiālēm, tā vietā 2017. gada novembrī dodot tām nepamatotas cerības, ka nekādas izmaiņas nenotiks, bet jau gada beigās paziņojot, ka no 1. marta tās strādās pusslodzi.
“Patiesībā situācija ir ļoti sarežģīta, un Limbažu novadam var pateikt paldies, ka tas šo problēmu uzrāda – lai arī ļoti sliktā veidā. Agri vai vēlu šis jautājums parādīsies citās pašvaldībās,” viņš teica, uzsverot, ka norma par vienu bibliotēku uz 2000 iedzīvotājiem praksē nedarbojas, jo realitātē šie cilvēki dzīvo dažādos ciematos un, iztrūkstot transporta infrastruktūrai, it sevišķi ziemā un reizēm arī vasarā, attālums starp tiem ir nepārvarams.
“Ja grib, utis var atrast jebkurā lielā lietā, ko sauc par pārmaiņām,” teica Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Ineta Zariņa, gan atzīstot, ka komunikācija ar iedzīvotājiem bibliotēku jautājumā nav notikusi labākajā veidā, tomēr norādot, ka neesot runa par slēgšanu, bet gan par bibliotēku darba laika noteikšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.
“Laikam runājam par dažādām bibliotēkām,” skeptisks par pašvaldības pārstāves sacīto bija rakstnieks Aivars Kļavis. Savukārt I. Zariņa atgādināja, ka slodzes samazināšana notikusi arī citās pašvaldības atbildībā esošajās institūcijās un bijusi arī vēlme palielināt bibliotekāru atalgojumu.
Pašvaldība esot veikusi bibliotēku darba monitoringu – kā jau iepriekš rakstījusi “LA”, par to gan nav informēta ne Limbažu centrālā bibliotēka, ne paši bibliotekāri. Kā atzina Ineta Zariņa, tas esot noticis, jāteic – bibliotēku praksei diezgan neparastā veidā – izmantojot novērošanas kameras pie dažām bibliotēkām.
Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) valdes locekle, laikraksta “konTEKSTS” galvenā redaktore Sandra Ratniece norādīja, ka pēc sarakstes ar LRS biedriem visā Latvijā secināts, ka bibliotēkas jau sen nav vairs tikai grāmatu izsniegšanas punkti, bet gan mūžizglītības un e-pakalpojumu piekļuves centri, tāpat tās daudzviet ir vienīgā iespēja socializēties, un, pat iedzīvotāju skaitam samazinoties, ir svarīgi rūpēties par tiem, kas mazajos ciematos vēl palikuši.
Kultūras ministrijas (KM) Bibliotēku un arhīvu nodaļas vecākā referente Linda Langenfelde stāstīja, ka pēc tikšanās ar 29 centrālo bibliotēku pārstāvjiem secināts – viedoklim, ka pārskatāmā nākotnē pašvaldībās iedzīvotāji varētu palikt bez bibliotekārā pakalpojuma, nav pamata.
Tomēr esot nepieciešams arī izvērtēt lietas, kas saistībā ar vietējo bibliotēku darbību tieši neapmierina apmeklētājus, – Limbažu pagastu bibliotēkas esot gandrīz vienīgās no novadu gaismas pilīm, kas nestrādā sestdienās. “Lai nebūtu tā, ka cilvēks var paņemt grāmatu vienā atvaļinājumā un tikai nākamajā var nodot,” teica Latvijas Bibliotēku padomes vadītāja Dzidra Šmita.
Pēc viņas vārdiem, tikpat būtiski arī esot, lai attiecīgā novada centrālā bibliotēka nopietnāk padomātu par publisko bibliotēku vadītāju kvalifikācijas uzlabošanu. KM pārstāve Linda Langenfelde arī pieminēja, ka esot gadījums, kad līdzīga situācija kā Limbažos atrisināta ļoti veiksmīgi, nodrošinot apmeklētājiem bibliotekāro pakalpojumu pilnā apjomā – tā noticis Rūjienas pagastā, kur, ņemot vērā, ka bibliotēka un pagasta pārvalde atrodas vienā ēkā, viens cilvēks veic gan pagasta pārvaldnieka, gan bibliotekāra, gan kasiera pienākumus. Viņa atzina, ka KM uzdevums esot nodrošināt, lai daudzviet sarežģītajos apstākļos nezustu bibliotekārā pakalpojuma kvalitāte, tomēr no teiktā gan nekļuva skaidri instrumenti, kā KM gatavojas to nodrošināt.
