Bibliotekāre Sarmīte Blūzmane: Dalāmies ar grāmatām, prasmēm un vienkārši klātbūtni 0
Ķemeru bibliotēkas vecākā bibliotekāre Sarmīte Blūzmane par bibliotēku apmeklētājiem un bibliotēku attīstību Latvijā .
Vienmēr esmu sevi uzskatījusi par tādu – lietišķā mākslinieka tipa cilvēku, – un bibliotekāra profesija ir tā, kurā pašlaik jūtos vislabāk. Tā nav saistīta tikai ar grāmatām un citiem informācijas resursiem, tas, pirmkārt, ir darbs ar cilvēkiem – unikāliem, interesantiem, savdabīgiem – ļoti dažādiem. Ir dzirdēts salīdzinājums, ka bibliotekārs ir kā grāmatu bārmenis – man tas šķiet ļoti trāpīgs, jo nereti esam arī tādi kā brīvprātīgie psihologi – cilvēki dažkārt uz bibliotēku atnāk arī vienkārši aprunāties. Un bieži gadās, ka pateicas, saka, ka gaišāk un priecīgāk paliek pēc apciemošanas – tā ir tāda ļoti laba sajūta!
Esam liecinieki cilvēku piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem
Atceros, ka 17 gadu vecumā iedomājos, ka varētu kļūt arī par bibliotekāri, tomēr sākumā ieguvu inženiera, vēlāk – arī ekonomiski juridisko izglītību. Tad nāca pārdomu brīdis, vēlme dzīvē darīt ko citu. Apstākļi sakrita tā, ka 2011. gadā ieguvu kursos bibliotekāres kvalifikāciju. Labprāt pastrādāju gan lielākā, gan mazākā bibliotēkā, kas ir vērtīgi un noteikti paplašina darbinieka redzesloku, ceļ kvalifikāciju. Jāteic gan, ka man pašai tuvāka ir lauku bibliotēku vide. Tajā cilvēki viens otru pazīst – veidojas tāda personiskāka pieeja ikkatram apmeklētājam. Lielākās bibliotēkās apmeklētāju plūsma ir liela, un cilvēki, protams, visdažādākie – katram savas rūpes. Kā bibliotekāri bieži esam liecinieki dažādiem cilvēku dzīves notikumiem – gan pacilājošiem, gan skumjiem. Bet tāda jau ir tā dzīve!
Ļoti jūtams tehnoloģiju laikmets
Datoru pieejamība ļoti mainījusi bibliotēkas funkciju. Esmu strādājusi tikai jau ar datoriem aprīkotās bibliotēkās un grūti spriest, kā ir bijis pirms tam, taču ikdienā ļoti jūtams tas, ka apmeklētāji tehnoloģijām dod priekšroku. Protams, ir arī pastāvīgie apmeklētāji, kas nāk tieši pēc grāmatas. Daudzi apvieno – man, piemēram, meita daudz lasa – mājās izvēlas grāmatu, ceļojot lasa planšetē. Arī vecāka gadagājuma cilvēki bieži vien atnāk un interesējošo informāciju smeļas internetā – pie datora, ir redzēts arī, ka kāroto grāmatu izvēlas lejupielādēt no interneta, nevis paņemt no plaukta. Tas gan vairāk raksturīgs jaunajai paaudzei.
Prasības un vēlmes no apmeklētājiem tik tiešām ļoti dažādas – protams, arī par e-pakalpojumiem, tiem, kas pieejami portālā Latvija.lv, interesējas. Nesen notika digitālo aģentu mācības – ļoti vēlētos paslavēt tieši pasniedzēju Brigitu Lazdiņu – lietišķi, konkrēti, visiem saprotami novadīts seminārs. Lūk, īsts pasniedzējas talants un mīlestība pret savu darbu! Novērtēju iespēju uzzināt par biežāk uzdotajiem jautājumiem Latvija.lv pakalpojumu kontekstā – negribas pat iedomāties, cik daudz laika aizņemtu pašai izpētīt, lai uzzinātu pilnīgi visu informāciju, kas ievietota portālā. Liels prieks, ka varēju to uzzināt kvalitatīvā seminārā!
Tehnoloģijas sāk lietot, kad “sajūt āķi lūpā”
Nenoliedzami, starp biežākajiem bibliotēkas apmeklētājiem ir seniori, kuriem tās modernās tehnoloģijas nav tik tuvas. Protams, ir gadījumi, kad vecāki cilvēki jaunajām tehnoloģijām atmet ar roku uzreiz, taču esmu pārliecināta, ka tas ir tādēļ, ka viņi neizprot to ieguvumu lielumu. Esmu ievērojusi, ka vissvarīgākā senioriem ir iespēja sazināties ar mazbērniem – ar interneta palīdzību un bez maksas taču tagad var sazināties ar tuviniekiem ikvienā pasaules malā! Tas viņiem ir tāds prieks! Kad cilvēks saprot šos ieguvumus, tas rada interesi par digitālajām iespējām uzzināt vēl un vēl – tad, kā izrādās, nav tas viss nemaz tik sarežģīti, un priekšrocības ir tās piepūles vērtas! Nu un mums kā digitālajiem aģentiem, kas līdzcilvēkus iepazīstina ar šīm modernajām iespējām, – tas ir liels gandarījums – redzēt, ka varam palīdzēt cilvēkiem, veidot bagātāku viņu ikdienu un pats galvenais – cilvēku iepriecināt!
