Pārmaiņas Alūksnē – klientu apkalpošanas centri turpmāk būs bibliotēkās 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunais gads Alūksnes novadā atnāca ar nozīmīgām pārmaiņām pašvaldības pagastos, kuros vairs nebūs vietējās pārvaldes. Visus novada pagastus tagad aptvers viena iestāde – Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde. Pašvaldības klientu apkalpošanas centri turpmāk būs bibliotēkās.
Pagastu apvienības pārvaldi vadīs līdzšinējā Alsviķu pagasta pārvaldes priekšsēdētāja Ingrīda Sniedze. Tā ir jau otra lielā reforma Alūksnes novadā pēc skolu tīkla optimizēšanas. Pagastu pārvalžu reorganizācija ir sakritusi ar jaunā Pašvaldību likuma spēkā stāšanos 1. janvārī. Likums paredz, ka pagastos ir jāizveido vietējo kopienu padomes, kas būs viens no tuvāko mēnešu uzdevumiem, “Latvijas Avīzei” apstiprināja novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate (“Konservatīvie”).
Pēc atteikšanās no pagastu pārvaldēm par vietējās dzīves centru kļūs pagastu bibliotēkas, uz kuru bāzes ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalstu līdz martam plānots izveidot vienotos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrus, bet sākotnēji bibliotēkā darbosies pašvaldības klientu apkalpošanas centrs. Tas nozīmē, ka bibliotekāram būs daudz lielāks darba apjoms. Līdz martam notiks arī bibliotekāru apmācība, lai viņi varētu sagatavoties jaunajiem pienākumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (“Apvienotais saraksts”), kurš iepriekš vadīja Ādažu novadu, “Latvijas Avīzei” teica, ka VARAM nesniegs kādas īpašas rekomendācijas, kā tieši novada domei ir jāpārvalda pagasti un jānodrošina iedzīvotājiem pakalpojumi, bet galvenais – lai to pieejamība nesamazinās. Ministrs arī uzsvēra, ka VARAM atbalsta klientu apkalpošanas centru izveidi tieši uz bibliotēku bāzes.
Pagasta dzīve pašu rokās
Vietējo kopienu konsultatīvās padomes, kas paredzētas jaunajā likumā, būs iespēja iedzīvotājiem pašiem lemt par savas teritorijas dzīvi un līdzdalības budžeta izlietošanu pagasta infrastruktūras attīstībā. Vietējo kopienu padomes var neveidot pagastos, kuros ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju. No Alūksnes novada 15 pagastiem tikai divos – Alsviķos un Liepnā – ir vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, dažviet cilvēku skaits pagastā ir pāris simti, bet novada dome plāno vietējo kopienu padomes veidot visos pagastos, kur iedzīvotāji izrādīs interesi tajās darboties, apstiprināja L. Langrate. Viņa uzsvēra, ka domei ir svarīgi saglabāt saikni ar iedzīvotājiem. Arī pirms pagastu pārvalžu reformas ir apmeklēti visi pagasti, skaidrojot pārmaiņu nepieciešamību. Pašvaldībai ir jāiet līdzi laikam, jo mainās valsts iestāžu prasības, kam vajag kvalificētu speciālistu zināšanas, – pagasta pārvaldnieks viens nevar visu zināt. Tāpat pieaug moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējas, kas ļauj sniegt pakalpojumus un strādāt attālināti. Arī novada pagastu apvienības pārvaldē strādājošie, kuri iepriekš vadīja kādu no pagastiem, nepārcelsies uz Alūksni, bet gan strādās savā pagastā, teica L. Langrate.
Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde turpmāk pārvaldīs 15 pagastus, kuros paliks strādāt ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārziņi jeb saimnieki. Viņiem iedzīvotāji varēs ziņot par nebūšanām, piemēram, parku un citas publiskās teritorijas apsaimniekošanā, par neiztīrītajiem ceļiem, apgaismojumu, kapsētu uzturēšanu, ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu. Pārējos jautājumus kārtot būs jādodas uz bibliotēku, kurā varēs uzrakstīt iesniegumu novada domei, piemēram, par skolēnu braukšanas izdevumu kompensēšanu, zemes nomas līguma pagarināšanu un citiem jautājumiem. Uz vietas pagastā nevarēs nokārtot arī sociālās palīdzības jautājumus, par kuriem būs jāvēršas Alūksnes novada sociālo lietu pārvaldē. Novadam ir arī vienota bāriņtiesa, kultūras centrs un vēl vairākas iestādes. To centralizācija ir notikusi jau iepriekš. Arī lauku bibliotēkas, kas palīdzēs cilvēkiem saprast, kur jāvēršas, ir Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienības.
Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītājas I. Sniedzes vietniece būs līdzšinējā Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Svetlana Prenka-Mihailova. Pārvaldē strādās vēl vairāki bijušie pagastu vadītāji. Par personāla jautājumiem atbildēs Zeltiņu pagasta pārvaldes agrākā vadītāja Elita Laiva, īpašuma speciāliste būs Ilze Paia no Liepnas pagasta. Jaunalūksnes pagasta pārvaldes vadītājs Viesturs Zaķis pārraudzīs iepirkumus, ceļu uzturēšanas darbus organizēs Iveta Driņina, kura vadīja Mārkalnes pagastu. Taču pārējo pagastu līdzšinējie vadītāji darbu zaudēs. L. Langrate teica, ka ar viņiem notiekot sarunas un tiks piedāvāti citi amati, kā arī apmācības iespējas. Atverot pašvaldības mājas lapu, redzams, ka domē patiešām ir vakanti dažādu jomu speciālistu amati.
Bibliotekāriem jāapgūst jaunas zināšanas
Alūksnes novada domes opozīcijas deputāts Aivars Fomins (Vidzemes partija/Latvijas Reģionu apvienība) “Latvijas Avīzei” atzina, ka kaut kas bija jāmaina, bet viņam ir šaubas, vai izvēlētais modelis ir labākais, jo esot daudzi neatbildēti jautājumi. Viņš netic, ka viena iestāde var pārvaldīt tik lielu teritoriju, kuras daļa atrodas pierobežā. Bibliotekāri ir grāmatmīļi un kultūras norišu organizatori, bet tagad viņiem īsā laikā būšot jāiegūst jaunas un plašas zināšanas par valsts pārvaldi. Viņi jau tagad iedzīvotājiem palīdz elektroniski samaksāt rēķinus un uzrakstīt iesniegumus valsts iestādēm. “Manuprāt, nevar taupīt naudu uz tādām lietām,” uzskata A. Fomins. Viņš atgādināja, ka pagastu vadītāji ir arī kā uzticības personas vietējiem cilvēkiem, kuri iet uz pagastmāju izrunāties. “Lauku cilvēki ir kompleksaini, viņu cieņa ir jānopelna, lai cilvēks kādam uzticētos,” sacīja A. Fomins. Pagasta vadītājs arī pārzināja savu teritoriju un katru viensētu, zināja, kuram vajadzīga palīdzība un kā to var sniegt.
Lauku bibliotēkās lielākoties ir viens darbinieks. L. Langrate atzina, ka daļa no bibliotekāriem strādāja nepilnu slodzi, jo pagastos, kuros ir maz iedzīvotāju, arī bibliotēku cilvēki tik bieži neapmeklē. Turpmāk visi bibliotekāri strādās pilnu slodzi un pilnu darba laiku. Domes sēdē pērn oktobrī, kad apsprieda šo reformu, sniegtā informācija liecina, ka bibliotekāru alga varētu palielināties no 705 eiro līdz 850 eiro. Šajā sēdē domes priekšsēdētājs Dzintars Alders (“Jaunā Vienotība”) arī skaidroja, ka pagastu pārvalžu vadītājiem laika gaitā bija samazinājies darba apjoms, jo vairāki pakalpojumi ir centralizēti. Samazinoties iestāžu vadītāju skaitam, varēšot ietaupīt līdzekļus, kurus plānots ieguldīt pagastu infrastruktūras attīstībā.
Ilzenes bibliotēkas vadītājai Norai Ceriņai Ilzene ir dzimtā vieta, kurā viņa atgriezās no Rīgas pirms desmit gadiem. Tāpēc varot salīdzināt darbu pilsētā un laukos, kurus vairs negribētu atstāt, jo šejienes bibliotēkā tas esot sirdsdarbs. Tā neesot tikai vieta, kur iedzīvotāji atnāk pēc grāmatām vai palasīt žurnālus. Tā ir vieta, uz kuru cilvēki iet satikties cits ar citu, parunāties un palūgt palīdzību, lai nosūtītu iesniegumu, piemēram, Lauku atbalsta dienestam vai Valsts ieņēmumu dienestam. “Nevienu cilvēku projām neraidām. Palīdzam noskaidrot, kādā iestādē viņam jāvēršas, sameklējam tālruņa numuru,” “Latvijas Avīzei” stāstīja N. Ceriņa.
Viņa apzinās, ka būs jāmācās orientēties lielajā valsts pakalpojumu klāstā. Taču uz jautājumu, vai ar jaunajiem pienākumiem būs iespējams tikt galā, varēšot atbildēt tikai pēc tam, kad būs redzams, cik daudz cilvēku apmeklēs klientu centru. Tā atrašanās bibliotēkā esot saprotama, jo bibliotēka jau tagad ir tā vieta, kurā pulcējas cilvēki – te darbojas arī vairākas interešu grupas, tostarp novada pētnieki.
