Diāna Jance: Bibliotēka kā goda zīme 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ziņu, ka, neraugoties uz iedzīvotāju, nozares profesionāļu un pat kultūras ministra protestu, Jūrmalas valstspilsētas dome tomēr izlēmusi slēgt divas no sešām pilsētā strādājošām bibliotēkām, var skatīt daudzos aspektos. Minēšu dažus no tiem.
Pirmais. “Kultūra ir rīks, kas maina cilvēku domāšanu visādā ziņā” – intervijā žurnālam “Ir” pagājušajā nedēļā teica ukraiņu režisore Larisa Artjugina, kura pieredzējusi, ka tieši plaša ukraiņu kultūras kampaņa samazinājusi Donbasa iedzīvotāju agrāko prokrieviskumu.
“Patiesībā tieši kultūra ir vienīgais ceļš, kā nokļūt līdz cilvēku sirdīm,” pirms dažām dienām sarunā ar “Latvijas Avīzi” precizēja ukraiņu režisors Vladislavs Troickijs, ukraiņu megapopulārās mūzikas grupas “DahkaBrahka” dibinātājs un iedvesmotājs.
Otrais. Piekrītu, ka Jūrmalas Asaru un Bulduru bibliotēku telpas ir ilgi kalpojušas un tām būtu nepieciešama renovācija.
Trešais. 2021. gada janvārī arī Preiļu novadā slēdza trīs bibliotēkas. Novadā dzīvo 16 302 iedzīvotāji, un tagad tā teritorijā palikušas vēl 19 bibliotēkas un to filiāles. Salīdzinājumam: pēc 2020. gada datiem, Jūrmalas valstspilsēta lepni paziņoja, ka ir vienīgā Latvijas pilsēta, kurā pieaudzis iedzīvotāju skaits, Jūrmalā dzīvo 49 687 iedzīvotāji. Tātad – no 2022. gada rudens šos teju 50 000 iedzīvotāju apkalpos četras bibliotēkas.
Ceturtais. Latvieši gribētu dzīvot tikpat labklājīgā un cilvēkam patīkamā vidē, kā to ilgos darba gados nopelnījuši ziemeļvalstu iedzīvotāji. Viena no šīm valstīm ir Somija. Salīdzinājumā ar Latviju, arī ar Igauniju, Somijas iedzīvotāji savas valsts simtgadi svinēja pieklusināti.
Bet – svētkos valsts saviem iedzīvotājiem uzdāvināja jaunu bibliotēkas ēku “Odu”, kuru atklājot Somijas prezidents Sauli Nīnisto teica: “”Oda” ir goda zīme mūsu neatkarīgajai valstij un tās sasniegumiem, tā ir vieta, kuru Somija un somi ir nopelnījuši.”
Salīdzinājums nav patīkams. Arī mēs, latvieši, mēdzam teikt, ka esam lasītāju tauta. Somijā pieņemtais bibliotēku likums nosaka, ka “visiem iedzīvotājiem jāpiešķir vienlīdzīga iespēja izglītoties, iepazīties ar literatūru un mākslas norisēm, jārada nepārtraukta zināšanu plūsma, jānodrošina mūžizglītība un tālākmācības”. Katrai pašvaldībai jāspēj nodrošināt bibliotēku pakalpojumu kvalitāte.
80 procentiem iedzīvotāju bibliotēku pakalpojumiem jāatrodas ne vairāk kā divu kilometru attālumā no mājvietas (ko vēl gluži nav izdevies īstenot) vai viena kilometra attālumā no bibliobusa – mobilās bibliotēkas pieturas. Šobrīd 70 procentu Somijas iedzīvotāju dzīvo trīs kilometru attālumā no tuvākās bibliotēkas, bet 23 procentiem tā atrodas līdz 10 kilometriem no mājvietas.
Latvijas valsts simtgades svinību laikā bija izveidota ceļojošā izstāde par bibliotēku nozīmi mūsu valsts dzīvē. Toreiz tika uzsvērts, ka bibliotēku rašanās vēsture pierāda sabiedrības diktētu nepieciešamību pēc kultūras un izglītības, bibliotēkas formējušas sava laika sabiedrības domāšanu un ietekmējušas vietējās kopienas nacionālo pašapziņu. Jūrmalā, pilsētā, kurā ir tik senas kultūras tradīcijas, Slokas Alberta Kronenberga bibliotēka darbojas jau 135. gadu.
Piektais. Pēc Pasaules bibliotēku kartes datiem, uz mūsu zemeslodes ir 2,7 miljoni bibliotēku. Iespējams, ka tas ir pietiekami. Iespējams, daudzu bibliotēku atvēršana un apkārtnes politiķu tuvredzība raisījusi strīdus. Tiesa, šajā kartē nav uzskaitītas daudzu Āfrikas valstu bibliotēkas.
Pēdējais. Tie paši somi saka – “pasaule mainās, un arī bibliotēkas mainās tai līdzi. Cilvēkiem ir nepieciešamas vietas, kur satikties, strādāt un attīstīt prasmes.” Dzirdēju, ka Bulduru priedēs varēšot iekārt šūpuļtīklus un lasīt bibliotēkas punktā saņemtās grāmatas. Bet – ko darīsim ziemā?
