Rakstniece Eva Mārtuža, iepazīstinot ar pirmo latviešu kriptoromānu “Pētera zvērests”, atklāja, ka tā ideja atnākusi, vēloties parādīt mūsu vēsturi no neierasta skatpunkta.
Rakstniece Eva Mārtuža, iepazīstinot ar pirmo latviešu kriptoromānu “Pētera zvērests”, atklāja, ka tā ideja atnākusi, vēloties parādīt mūsu vēsturi no neierasta skatpunkta.
Foto – Timurs Subhankulovs

Spāņu valoda un brīvprātīgie 1


Pelču pagasta bibliotēka ir neliela, tomēr dzīve tajā ir rosīga. Braucienam apzināti izvēlējos dienu, kurā bibliotēkā bija aicināti tās draugi, lai atskatītos uz tikko pagājušo gadu, un nelielā telpa bija cilvēku pārpilna. Dainas Girvaites sagatavoto atskatu klausījās gan visu paaudžu pagasta lasītāji – čaklākie šajā jomā tāpat kā daudzviet ir vecākā gadagājuma ļaudis –, gan cilvēki, kuri iesaistījušies ar lasīšanu tieši nesaistītās bibliotēkas aktivitātēs. Tāpat bija ieradušās četru citu Kuldīgas novada bibliotēku vadītājas, demonstrējot savstarpējo labo sadarbību.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Kuldīgas Galvenās bibliotēkas direktora vietniece darbā ar pagastu bibliotēkām Sanita Tilgale stāsta, ka ikviena bibliotēka Kuldīgas novadā ir specializējusies kādā sev raksturīgā jomā. Pelču pagasta bibliotēkai šādas specializācijas iznāk pat divas – pirmā saistīta ar tās izvietojumu, proti, Pelču muižas ēkā, tieši kaimiņos bibliotēkai, atrodas Pelču speciālā internātpamatskola. Tieši šī iemesla dēļ gandrīz trešā daļa bibliotēkas lietotāju ir skolēni, tomēr no viņiem mazāk nekā trešdaļa ir Pelču pagasta bērni. Savukārt otrā specializācija, proti, mūžizglītība, saistīta ar pašas bibliotēkas vadītājas kaislību – spāņu valodu. Pērn piesaistīti 40 interesenti, kuri dažādos līmeņos apgūst spāņu valodu. Pērn gada garumā īstenots arī starptautisks projekts “Lasītprieks vieno ziemeļus un dienvidus”, kurā Pelču bibliotēkā Latvijā un Vianas bibliotēkā Spānijā notika pasaku lasījumi abās valodās, zīmējumu konkurss un izstādes. Daina Girvaite stāsta, ka spāņu valodas klubiņa biedri nereti arī lūdz, lai bibliotekāre viņiem atrod piemērotu lasāmvielu spāņu valodā, un tad lietā tiek likts internets, kur iespējams atrast pasakas un bērniem domātus literārus darbus. “Es apzinos, kāda bagātība ir tas, ka zini valodu un vari tajā lasīt, kādas durvis paveras informācijas ieguvei. Protams, spāņu valodas mācīšanās mūsu klubiņa dalībniekiem ir svētki, izklaide, bet viņi arī garīgi bagātinās,” uzsver bibliotekāre.

Tāpat Dainas Girvaites interese par spāņu valodu un starptautisko sadarbību uz Pelču pagasta bibliotēku “Erasmus Plus” programmas ietvaros atvedusi divus brīvprātīgos – Eleni Kazievi no Gruzijas un Ugo Basanti Gonzalesu no Spānijas. Abi jaunieši Pelčos dzīvo jau piecus mēnešus, kļuvuši te par savējiem un paliks pagastā vēl līdz maijam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Elene un Ugo ikdienā palīdz bibliotēkas darbā, galvenokārt kā bērniem, tā pieaugušajiem mācot svešvalodas un iesaistoties visās pagasta kultūras dzīves norisēs. Elene pastāstīja, ka savos 24 gados viņa dzimtenē paspējusi pastrādāt dažādās jomās, tostarp ar bibliotēkām. Gruzijā bibliotēku darbs esot organizēts visai līdzīgi; būtiskākā – un šoreiz mums glaimojoša – atšķirība: Elenes dzimtajā valstī Pelču izmēra bibliotēkas daudzviet likvidētas, un patlaban priekšā uzdevums tās atjaunot, kas prasīs daudz darba un naudas. Tomēr, jautāta, vai pēc brīvprātīgā darba Latvijā ar iegūtajām zināšanām atgriezīsies Gruzijā, jauniete atbildēja noliedzoši, paskaidrojot, ka vispirms vēlētos pievērsties kultūras menedžmenta studijām Tartu universitātē.

Savukārt Ugo jau beidzis studijas grafiskā dizaina jomā. Kad gribējies izmēģināt ko jaunu, izvērtējis “Erasmus Plus” brīvprātīgo projektā iesniegtos pieteikumus, starp kuriem ieinteresējis tieši no Pelčiem nākušais. Latviju izvēlējies – lai cik dīvaini tas skanētu mūsu ausīm – arī klimata dēļ, kas esot visai līdzīgs dzimtajai Galīsijai, bet pēc tam, kad beigsies brīvprātīgais darbs Pelčos, labprāt kļūtu brīvprātīgo programmā par mentoru.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.