Bibliotēka ģimenei un visām interesēm 0
Namā Brīvības ielā 49/53, ko vidējā un vecākā paaudze joprojām pazīst kā “Rīgas modes”, bibliotēkai līdz šim atvēlētajiem 6. un 7. stāvam pievienojies arī 2. stāvs 650 kvadrātmetru platībā. Augstu griestu pārjumtajā telpā, kur agrāk demonstrēja jaunākos modeļus, tagad – neticami atbilstoši! – iekārtota mākslas un mūzikas nodaļa.
Uz Brīvības ielu pārcēlusies Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) svešvalodu filiāle, kas agrāk mājoja Rīgas Kongresu namā, kā arī RCB mākslas un mūzikas filiālbibliotēka “Tilts”, kas ilgus gadus atradās Ģertrūdes ielā. Bibliotēkas direktore Doloresa Veilande stāsta, ka pārmaiņas RCB gaidījusi desmit gadus un pērn bibliotēkas 105. darba gadā tās beidzot kļuvušas iespējamas: “Paldies Rīgas domei. Līdz šim cilvēkiem, kuri meklēja informāciju par kādu kultūras personību vai parādību, nereti bija jāapstaigā trīs RCB filiāles, tagad visu informāciju varēs atrast ērti un labi.” Krājumā veikta pilnīga inventarizācija, tas atjaunots un papildināts.
To, ka lasītājiem bibliotēkas pietrūcis, darbinieki izjūt katru dienu – cilvēki zvana un pat nāk un klauvē pie durvīm. Sarīkojumi būs, un vēl vairāk nekā līdz šim, sola direktore. Jau piektdien, 17. februārī, bibliotēka bērnu un jauniešu žūrijas dalībniekus aicinās uz tikšanos ar rakstnieku Juri Zvirgzdiņu; tāpat iekārtotas divas jaunas izstādes. Otrajā stāvā aplūkojama fotogrāfa Valtera Poļakova īpaši pagājušajam gadam veidotā izstāde “Viena diena bibliotēkas dzīvē”, bet 7. stāvā aplūkojama studijas “Vidze” fotoizstāde “Baltā ziema”.
Pirms slēgšanas reorganizācijai bibliotēku ik dienu apmeklēja tūkstoš lasītāju; direktore prognozē, ka līdz gada beigām šis skaitlis varētu divkāršoties – ne tikai tādēļ, ka bibliotēka fiziski un saturiski kļuvusi plašāka, bet arī tādēļ, ka triju filiāļu saturs nav vienkārši apvienots, bet gan pārdomāti integrēts un pārskatāmi izkārtots, izmantojot Cīrihes bibliotēkas pieredzi, lai lasītāji paši varētu atrast visu interesējošo literatūru un pie bibliotēkas darbiniekiem vajadzētu vērsties tikai tad, kad nepieciešama patiesi kvalificēta palīdzība.
D. Veilande teic, ka neparastu jautājumu, kuri prasa pat vairākas dienas ilgus meklējumus, netrūkst. “Pēdējais, ko atceros un kura noskaidrošanā arī pati piedalījos, bija par to, kādas zivis var zvejot Norvēģijā,” direktore teic un pasmaida.
Plašāk, ērtāk, citādi
Lasītājus, kas jau bija pieraduši pie līdzšinējā bibliotēkas izkārtojuma, gaida pārsteigums – visa daiļliteratūra pārcēlusies uz septīto stāvu. Tagad pusi plašās telpas aizņem bērnu, otru pusi – pieaugušo literatūra. “Tas – ar gudru ziņu, lai vecāki var izvēlēties sev interesējošas grāmatas un bērni darboties savā nodabā.” Taču bērnu izmēra krēsli un galdi redzami arī citos stāvos, jo tā ir RCB un jebkuras publiskas bibliotēkas būtība – bibliotēka visai ģimenei, visām interesēm.
Sestais stāvs atdots nozaru literatūrai un izkārtots tā, lai pieprasītākās tēmas būtu arī ērtāk sasniedzamas. Jautāta, kuras tad ir pieprasītākās, Doloresa Veilande nosauc biznesu un uzņēmējdarbību, Latvijas kultūras vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī informāciju darba meklētājiem. Un piebilst, ka visās pasaules bibliotēkās visvairāk tiek zagta juridiskā un ekonomiskā literatūra.
Otrajā stāvā līdztekus visām mākslas nozarēm iekārtota arī īpaša Rīgas telpa, kurā apkopoti materiāli par galvaspilsētu, tās iedzīvotājiem un viesiem, kā arī par pašu bibliotēku. Bet divi plaukti sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi atvēlēti latviešu nepublicētajai dramaturģijai.
Tīri tehniski lasītājus gaida vairāki jaunumi. “Tagad lasītāji grāmatas varēs pasūtīt no mājām internetā,” stāsta direktore. Otrajā stāvā novietota no RCB Vidzemes filiālbibliotēkas pārvestā iekārta, kas ļauj lasītājiem pašiem reģistrēt paņemtās un atnestās grāmatas, bet katrā stāvā ir arī īpaša kaste, kur atstāt izlasītās grāmatas laikā, kad bibliotēka slēgta.
Tāpat otrajā stāvā ir klusā lasītava – telpa, kur būs iespējams izvairīties no publiskai bibliotēkai raksturīgā fona trokšņa.
Mainās arī RCB filiāles. Jau pērn pēc renovācijas durvis vēra Biķernieku, Imantas un Jaunciema filiālbibliotēkas; pavisam drīz – februāra beigās vai marta sākumā – jaunas mēbeles un svaigāku izskatu iegūs arī Šampētera un Torņakalna filiāles.
Uzziņa Rīgas Centrālās bibliotēkas krājums Kopā 766 335 vienības: 60 procenti grāmatu latviešu, 30 procenti – krievu, 10 procenti – citās valodās. 2012. gadā Rīgas dome grāmatu un periodisko izdevumu iegādei piešķīrusi 147 881 latu. |
