Kāda ir bibliotēku loma mūsdienu apstākļos? 4
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Dažādiem dzīves procesiem digitalizējoties, lasītprieku var gūt, arī neizejot no mājas: vairs nav obligāti jāpērk reāla grāmata vai jāiet uz bibliotēku. Tāpat mūsdienām raksturīga tendence informāciju iegūt ātri, noskatoties kādu īsu video, izlasot nelielu rakstu par konkrētu tematu. Turklāt ik gadu tiek slēgtas vairākas bibliotēkas, grāmatas kļūst dārgākas. Vai visi šie apstākļi neizspiež grāmatu no gadsimtiem ierastajām pozīcijām? Vai grāmatu lasīšanai pievēršamies arvien retāk?
Satraucošus datus par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem atklājis pētījumu centra SKDS nesen veiktais pētījums – kopš 2019. gada Latvijā ļoti strauji mazinājusies gan grāmatu pirkšana, gan lasīšana, liecina aptaujas rezultāti. Grāmatu izdevēji gan apgalvo, ka tas tā nav, nepiekrītot šiem rezultātiem. Viņi uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā cilvēku interese par grāmatām nav mazinājusies – un tas parādās arī pārdošanas rezultātos.
Tas, ka cilvēki daudz vairāk laika pavada sociālo tīklu platformās un savā ikdienā izmanto dažādas tehnoloģijas, automātiski nenozīmē, ka viņi pārstāj lasīt: ir dažādas e-grāmatas, audiogrāmatas, platformas, kuras dod iespēju lasīt, arī, neiepērkoties grāmatnīcā. Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Madara Celma skaidro, ka pēdējos gados asociācija nav pasūtījusi pētījumu par sabiedrības lasīšanas ieradumiem un jaunākais šāds pētījums liecina vien par 2018. gadu.
Tas atklāj, ka 20% Latvijas iedzīvotāju grāmatas lasa katru vai katru otro dienu. 18% grāmatas lasa reizi vai divas reizes nedēļā. Aptaujas dati liecina, ka aptuveni puse jeb 52% no visiem Latvijas iedzīvotājiem vismaz reizi mēnesī un pat biežāk izlasa kādu grāmatu. Šo lasītāju segmentu varētu dēvēt par regulārajiem lasītājiem.
Izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide uzsver grāmatas nozīmi, ko īpaši apliecinājušas pēdējo gadu norises: “Kovida laikā teātra izrādes un koncerti nenotika, bet grāmata palika tieši tāda pati, kāda tā bija pirms tam. Pasaules un Eiropas dati liecina, ka šis laiks bija tāda kā grāmatas popularitātes renesanse. Piemēram, Itālijā drukāto grāmatu pārdošanas rādītāji kovida laikā krietni pieauga. Tā noticis, jo darbs un izklaide pie ekrāna nogurdina un cilvēki meklējuši citus veidus, kā atpūsties un iegūt informāciju.”
Latvijas Bibliotekāru biedrība “Mājas Viesim” uzsver, ka var just cilvēku pieaugošo interesi par iespēju ņemt grāmatas no bibliotēkām, nevis tās pirkt – tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisko cenu pieaugumu gan precēm, gan pakalpojumiem: “Ne visi var atļauties iegādāties grāmatas, tādēļ bibliotēkas ir ļoti svarīgas. Arī dators un internets mājās vēl aizvien nav pilnīgi visiem vai arī trūkst zināšanu, kā tos lietot, ir nepieciešama palīdzība, lai izmantotu e-pakalpojumus.” Tāpat, iegādājoties grāmatas, bibliotēkas sekmē Latvijas grāmatniecības un rakstniecības attīstību, jo nodrošina stabilu apriti sistēmā “autors–grāmata–lasītājs”.
Bibliotēku loma stiprinās
To, ka bibliotēku loma un cilvēku interese par iespēju izmantot iespējas, ko tās sniedz, ar katru gadu aug, apstiprina arī Pūres pagasta bibliotēkas informācijas un novada izpētes centra vadītāja Valda Dzelzkalēja: “Pūres pagasta iedzīvotāju interese par bibliotēkas pakalpojumiem katru gadu palielinās, vidēji dienā bibliotēkā ienāk ap 70 cilvēku, tiek izsniegti ap 100 iespieddarbu (grāmatas, žurnāli, galda spēles u. c.). Katru gadu pieaug reģistrēto lietotāju skaits, kas šobrīd ir jau vairāk nekā 630. Mūsu secinājums – cenām pieaugot, arvien vairāk iedzīvotāji izvēlas apmeklēt Pūres bibliotēku.”
Šīs bibliotēkas krājums tiek veidots pēc lietotāju vajadzībām un interesēm, un, lai to papildinātu, tāpat kā citviet Latvijas novados un pagastos, izmanto pašvaldības finansējumu, kas 2022. gadā ir 4150 eiro: “Bibliotēkas lietotāji, saņemot informāciju TV, radio, presē, sociālajos tīklos, interesējas par jaunajām grāmatām, galvenokārt daiļliteratūru, detektīviem, bērnu grāmatām, psiholoģiju, ceļojumu aprakstiem, atmiņu stāstiem. Bibliotekāre, uzklausot apmeklētājus, pieraksta pieprasījumus. Šis saraksts tiek izmantots, lai veidotu pasūtījumus.
Sekojot izdevniecību un grāmatu bāzes mājaslapu piedāvājumiem, reizi divos mēnešos veicam iepirkumu vērtībā līdz 450 eiro. Gadā bibliotēkas krājumu papildinām ar apmēram 370 iespieddarbiem un seriālizdevumiem.” Bibliotēkas vadītāja stāsta, ka gandrīz visi apmeklētāju pieprasījumi ir apmierināti – pat tad, ja grāmata, kura cilvēku interesē, bibliotēkā nav pieejama: “Grāmatas, kuras neatrodas mūsu krājumā, pieprasām ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vai citām Tukuma novada bibliotēkām.
Ir gadījumi, kad grāmatu nav iespējams saņemt no LNB – tad to pasūtām no Talsu, Cēsu, Daugavpils galvenajām bibliotēkām. Protams, arī mūsu bibliotēkā veidojas rindas, lai izlasītu kādu populāru grāmatu, bet pat nepacietīgākie lasītāji nevar žēloties, jo bieži vien grāmatas otru eksemplāru saņemam no kaimiņu pagasta bibliotēkas.”
Limbažu Galvenās bibliotēkas vadītāja Broņislava Sauka gan norāda, ka apmeklētāju paradumu maiņa, kas būtu saistīta ar pieaugošo dzīves dārdzību, šobrīd nav novērota, taču interese par bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem nesamazinās. Iemesli, kādēļ cilvēki apmeklē bibliotēku, ir dažādi: “Tā ir gan vēlme pēc jaunas lasāmvielas atpūtas brīžiem vai arī lai izglītotos, gan pārskatīt jaunākos preses izdevumus vai izmantot datorpakalpojumus.
Tāpat cilvēki vēlas baudīt kultūru, apmeklē izstādes, dažādus pasākumus. Bērnudārzu grupiņas un jaunāko klašu grupas aktīvi apmeklē dažādas nodarbības. Skolēni bibliotēkā socializējas, pavadot brīvo laiku un spēlējot dažādas galda spēles.” Limbažu Galvenajā bibliotēkā uzsvars likts uz latviešu oriģinālliteratūras piedāvājumu: “No latviešu oriģinālliteratūras autoriem pieprasītāko sarakstā ierindojas Lelde Kovaļova, Inguna Bauere, Dzintra Žuravska, Keita Ketnere, Dzintars Tilaks, Monika Zīle, Rolanda Bula u. c. Visvairāk lasītā daiļliteratūras autore Limbažu Galvenajā bibliotēkā ir Dace Judina.”
Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā ir 3000 reģistrēto lietotāju, daļa no viņiem bibliotēku apmeklē ļoti bieži. Bibliotēkas vadība uzskata, ka dzīves dārdzība pavisam noteikti ļauj vairāk novērtēt iespēju grāmatas izlasīt bez maksas, taču joprojām arī šajos laikos esot gana daudz cilvēku, kuri grāmatas gan aizņemas no bibliotēkas, gan iegādājas tās grāmatnīcās: “Ir lasītāji, kuri bibliotēku izmanto kā papildu iespēju lasāmvielas dažādošanai.”
Bibliotēkas un citas alternatīvas
“Kopš 1. janvāra esmu izlasījusi 50 grāmatas!” atklāj Ilze Ašmane, kuru noteikti var dēvēt par ļoti aktīvu grāmatu lasītāju. Arī viņa ir no tiem, kuri grāmatas gan pērk, papildinot savu krājumu, gan arī aizņemas no bibliotēkas uz kādu laiku: “Bibliotēku apmeklēt izvēlos kā alternatīvu grāmatu iegādei, jo grāmatu pērku tikai tad, ja tiešām zinu, ka tā mani ieinteresēs, vai arī tad, ja tai ir ļoti laba cena. Pārējās varu izlasīt, izmantojot bibliotēkas pakalpojumus, un tas ir ļoti ērti, jo piedāvājums ir plašs.”
Arī Liene Ellena Sprince atzīst līdzīgu grāmatu lasīšanas un iegādes politiku: “Ne vienmēr vēlos konkrēto grāmatu iegādāties, taču izlasīt gan – tāpēc apmeklēju bibliotēku. Valmieras bibliotēka, piemēram, ir brīnišķīga! Tur nereti iespējams izlasīt pat tādas grāmatas, kuras iznākušas tik tikko. Ja nu ir kaut kas lasītāju vidū it īpaši pieprasīts, stājos rindā. Un man ir arī pašai sava mājas bibliotēka, kurā atrodamas tādas grāmatas, kuras lasīšu atkal un atkal.”
Annija uz bibliotēku netiek tik bieži, cik gribētos, tāpēc izmanto “3td.” (Trešais tēva dēls) e-grāmatu bibliotēku: “Ja vien esi kādas bibliotēkas klients, šī platforma ir bez maksas. Nepieciešams lietotājvārds un parole. Grāmatu klāsts ir, manuprāt, ļoti plašs. Viss notiek tāpat kā bibliotēkā, tikai virtuāli – grāmatu izsniedz, un to var lasīt noteiktu laika periodu. Tas ir ļoti ērti, jo izvēlēto grāmatu var lasīt no tās vietas, kur apstājies – palīdz virtuālās grāmatzīmes.”
Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītāja asistente Ilma Elsberga atgādina, ka vietne “www.3td.lv.” ir brīvpieejas e-grāmatu lasīšanas platforma tiešsaistē, kuru finansē Latvijas valsts: “Tā ir lielākā un bagātīgākā krātuve tīmeklī, kur ikviens interesents var lasīt latviešu valodā jaunākās oriģinālliteratūras un tulkotās grāmatas. Šobrīd piedāvājumā ir ap 600 dažādu tematikas un žanru literāro darbu, ko sniedz mūsu sadarbības izdevniecības – “Zvaigzne ABC”, “Apgāds Mansards”, “Prometejs”, “Latvijas Mediji” un “Jumava”.
Par “3td.lv” bibliotēkas lasītāju var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs vai viesis, kā arī latviešu diasporas pārstāvji. Vienīgais nosacījums, kā jau minēja arī lasītāja Annija, – lai varētu lasīt “3td.lv”, ir jābūt reģistrētam kādā no Latvijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām: “Lai reģistrētos, jāsazinās ar jebkuru publisko bibliotēku, un pēc reģistrēšanās kā bibliotēkas lietotājam bibliotekārs piešķirs datus, kas ļaus autorizēties vietnē. Šī formalitāte ir vajadzīga, lai nodrošinātu darbu legālu izmantošanu un autoratlīdzību par katru lasījumu.” Aktīvākie “3td.lv” lietotāji ir lasītāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (28% no visu lietotāju skaita), taču saskaņā ar bibliotekāru atsauksmēm var secināt, ka arī seniori ir visai aktīvi e-grāmatu lasītāji: “Varam lēst, ka seniori veido aptuveni 10% no lasītāju kopskaita (kopskaits ir 17 134).”
Atbalsts “no augšas”
Bibliotēkas uztur un finansiāli atbalsta to dibinātāji – valsts vai pašvaldība. Latvijas Bibliotekāru biedrība atgādina: “Publiskajām bibliotēkām dibinātāji un finansētāji lielākoties ir pašvaldības, kuras piešķir bibliotēku darbībai nepieciešamo budžetu atbilstoši savam redzējumam, iespējām utt. Tādēļ diemžēl var veidoties situācijas, kad dažas bibliotēkas ir labāk nodrošinātas nekā citas.
Diezgan izplatīta ir prakse, ka bibliotēkas, lai uzlabotu infrastruktūru un papildinātu krājumu, izmanto dažādus projektu konkursus.” Latvijā diemžēl neesot izteiktu un noturīgu tradīciju valsts atbalsta programmām publiskajām bibliotēkām: “Jāsaka gan, ka pēdējos gados situācija ar valsts atbalstu publiskajām bibliotēkām literatūras iepirkumu veidā sāk ievērojami uzlaboties. Cerams, ka šie uzlabojumi nav īslaicīgas aktivitātes. Liels prieks, ka vērtīgā lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” beidzot tiek finansēta no valsts līdzekļiem.” Tāpat Latvijas publiskās bibliotēkas augstu vērtē jau iepriekš pieminēto vietni “3td.lv”.
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale skaidro, kāds ir valsts atbalsts pašvaldībām bibliotēku jautājumā: viens no galvenajiem atbalsta mehānismiem ir grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām, kuras mērķis ir atbalstīt grāmatniecības nozari un pastarpināti grāmatu autorus, tulkotājus un ilustratorus, kvalitatīvi papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar pēdējo gadu izdevumiem, kā arī nodrošināt, lai tie būtu plašāk pieejami Latvijas iedzīvotājiem, tā veicinot lasītprasmi – šā vārda visplašākajā nozīmē. Grāmatu izdevēji tiek aicināti izteikt savu piedāvājumu iepirkumam.
Šajā programmā piedalās arī izdevniecība “Latvijas Mediji”. Katra izdevniecība iesniedz sarakstu, ar kuru pēc tam iepazīstina bibliotēkas, lai varētu aptvert interesējošos izdevumus. Izdevniecības “Latvijas Mediji” direktore Evija Veide uzsver: “Izdevniecībai tiešas saskarsmes ar bibliotēkām nav, bet šādā veidā, redzot, kādas grāmatas un cik eksemplāros valsts bibliotēkām iepērk, var arī uzzināt, kuras grāmatas bibliotēkās labprātāk lasa.”
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Lelde Podniece-Jostmane uzsver – novada bibliotekāri atzīst, ka pašvaldības bibliotēku krājumi papildinās apmierinoši: “Pērn pašvaldības budžetā šim mērķim atvēlēti 46 536 eiro, šogad – 47 200 eiro. Ļoti novērtēts ir arī pēdējos divos gados saņemtais valsts finansējums jaunu grāmatu iegādei. Jelgavas novada bibliotēkas 2021. gadā projekta “Grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām” ietvaros papildināja savus krājumus ar grāmatām 10 083 eiro vērtībā. Valsts finansēts iepirkums notiek arī šogad.”
Ne visās pašvaldībās situācija ir tik laba – Madonas novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre Laura Lubkina stāsta, ka pašvaldības piešķirtais finansējums ir samazinājies: “Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir radījuši sekas, ko izjūt katrs. Šajā gadā tika būtiski samazināts budžeta finansējums krājuma iegādei. Pagājušajā gadā krājuma finansējumam uz vienu iedzīvotāju piešķīra 2,09 eiro, bet šogad tikai 1,43 eiro, un tas būtiski ietekmē jaunu grāmatu iegādi.
Finansējums paliek mazāks, savukārt grāmatu cena pastāvīgi pieaug.” Laura novērojusi, ka pēdējā laikā izteikti jūtams – cilvēku interese par bibliotēkas pakalpojumiem pieaug: “Ik dienu uz Madonas novada bibliotēku reģistrēties nāk jauni lasītāji. Bibliotēkas pamatuzdevums ir nodrošināt daudzpusīgu un visaptverošu piedāvājumu mūsu lasītājiem, kā arī iespēju iegūt informāciju dažāda līmeņa izglītības apguvē.”
Kā tiek veidots grāmatu pasūtījums? “Periodisko izdevumu iegādei veicam lasītāju aptauju, taču intereses ir ļoti dažādas, tāpēc pasūtījumu veidojam tā, lai būtu aptverts pēc iespējas plašāks interešu loks. Sadarbībā ar LNB saņemam grāmatas no projekta “Grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām”. Šajā projektā piedalās 32 izdevniecības, to vidū nozīmīgu pienesumu ir devusi arī izdevniecība “Latvijas Mediji”.”
Madonas novada bibliotēkā lasītājus izteikti interesē viss jaunais un, kā saka bibliotekāre Laura, lasītāji ir ļoti radoši: “Daudzi aiziet uz grāmatnīcu noskatīt jaunumus un tad taisnā ceļā nāk pie mums, lai pirmie pieteiktos rindā. Topa augšgalā nepārprotami ir Lūsindas Railijas darbi, kā arī kriminālromāni. Katru ceturksni veidojam visvairāk lasīto grāmatu TOP 10, un vienmēr tajā ir arī vairāki latviešu rakstnieku darbi, kas ir pozitīvs rādītājs, – novērtējam arī savējos. Joprojām visvairāk lasītais latviešu autoru darbs ir Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, kā arī Daces Judinas, Leldes Kovaļovas un sērijas “Es esmu” grāmatas.
Vienmēr aktuālas ir grāmatas par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem – mūziķiem, aktieriem, sportistiem, arī vēsture un ceļojumu apraksti aizrauj lasītājus. Ir interese arī par žurnāliem – šobrīd “Mājas Viesis” ir TOP 10 visvairāk lasīto seriālizdevumu sarakstā.” Jāpiebilst, ka “Mājas Viesi” abonē ne tikai Madonas novada bibliotēka – žurnālu lasa arī Preiļu novadā, Druvienas pagastā, Salacgrīvā, Iecavā, Suntažos, Jaunpiebalgā, Jaunpilī, Gārsenē un vēl daudzās jo daudzās citās, kopskaitā 336 bibliotēkās visā Latvijā.
Cīņa par savu bibliotēku
Latvijā, pēc Kultūras ministrijas datiem, ir vairāk nekā 700 publiskās bibliotēkas. Tās nav tikai iestādes, kurās izsniedz grāmatas, – bibliotēkās notiek dažādi pasākumi, tikšanās ar grāmatu autoriem, cilvēki tur socializējas. Piemēram, Pūres bibliotēkā ir ciemojušies autori Dace Priede, Dace Judina, Rolanda Bula.
Diemžēl katru gadu Latvijā tiek slēgtas vismaz četras piecas bibliotēkas. Ministru kabineta Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi nosaka, ka katrā novada pagastā ir jābūt vismaz vienai pašvaldības bibliotēkai. Tas, ka alternatīvas var atrast, ne vienmēr mierina iedzīvotājus, kuri ir pieraduši pie savas mīļās bibliotēkas – stāsts par Bulduru bibliotēkas likvidāciju Jūrmalas iedzīvotājiem ir īpaši sāpīgs. Jūrmalas valstspilsētas administrācijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite skaidro, ka Bulduru bibliotēka tiks pārvietota uz Centrālās bibliotēkas (Dubultos) un Jūrmalas teātra telpām, lai nodrošinātu bibliotēkas pakalpojumu pieejamību. Iedzīvotāji un bibliotēkas darbinieki ar šo situāciju gan ir ļoti neapmierināti.
Laura Barone bija ilggadēja Bulduru bibliotēkas apmeklētāja. Viņa stāsta, ka šajā bibliotēkā izsniegtās grāmatas viņas ģimenē lasa trīs paaudzes: “Jūnija beigās mūs šokēja ziņa, ka Jūrmalas dome plāno Bulduru bibliotēku slēgt dārgo apkures tarifu dēļ. Tas šķita dīvaini, jo bibliotēka vienmēr tika kurināta ļoti taupīgi, un apkures tarifu sadārdzinājums jau skar pilnīgi visus visā Latvijā. Nav dzirdēts, ka citās Latvijas pilsētās tādēļ slēgtu bibliotēkas. Iespējams, ka tieši pretēji – bibliotēkas šoziem būs viena no vietām, kur cilvēki varēs sasildīties.”
Kad Lauras ģimene sāka iedziļināties situācijā, izrādījās – jau 2018. gadā Jūrmalas domes vadība bija nolēmusi, ka nevēlas ieguldīt līdzekļus Bulduru bibliotēkas ēkā, jo tai nepieciešama siltināšana: “Tas nozīmē, ka Bulduru bibliotēka par pilsētai nevajadzīgu tika atzīta jau pirms vairākiem gadiem. 2018. gadā lasītāju protestu dēļ bibliotēku izdevās izglābt, bet izrādījās, ka ne uz ilgu laiku.” Neskatoties uz to, ka iedzīvotāji aktīvi protestēja un cīnījās pret šādu domes lēmumu, bibliotēka tomēr tika slēgta: “Jūrmala kā pilsēta vēsturiski ir veidojusies, saplūstot atsevišķiem ciemiem. Katras Jūrmalas daļas iedzīvotāji sevi vairāk vai mazāk asociē ar vietējo apkaimi, kurā viņi jūtas komfortabli. Bibliotēkas lielā mērā ir apkaimes un kultūras centri, kuros notiek socializēšanās, jo īpaši vecāka gadagājuma ļaužu vidū.
Bibliotēkas ir kultūras, drošības un gaismas saliņas. Tādējādi buldurieši, visticamāk, nebrauks uz Dubultiem vai Kauguriem socializēties, jo katrai pilsētas daļai ir savas aktualitātes.” Laura uzskata, ka šis notikums viņas ģimeni ietekmēs vairākos veidos – viņiem ļoti pietrūks apkaimes centra, kur satikt citus iedzīvotājus, diskutēt par grāmatām un rīkot pasākumus: “Grāmatas vairs nebūs ērti pieejamas. Līdz tuvākajai pilnvērtīgajai bibliotēkai būs jābrauc aptuveni pieci kilometri ar auto vai ar diviem sabiedriskajiem transportiem. Šis domes lēmums iedzīvotājiem viennozīmīgi dzīvi nevis atvieglos, bet gan apgrūtinās.”
Klātieni tomēr nevar aizstāt
Bulduru bibliotēkas bijusī darbiniece Ineta Melne uzskata, ka Jūrmalas dome šo lēmumu pieņēma, pilnībā nerēķinoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Arī viņa uzsver to, cik šī bibliotēka bija svarīga cilvēkiem, kuri dzīvo Bulduros: “Jāņem vērā, ka Bulduru bibliotēka apkalpo plašu Jūrmalas daļu, ģeogrāfiski gandrīz pusi no pilsētas. Tik daudz apkārtnes kopienu paliek bez savas bibliotēkas…” Ineta ir pārliecināta, ka bibliotēka bija vieta, kur varēja socializēties vientuļie, bet aktīvie seniori. Tāpat tā bija vieta, kur seniori varēja saņemt palīdzību digitālos jautājumos: “Bijām arī bērnu lasītprieka veicināšanas aktīvisti – sadarbojāmies ar vietējām pirmsskolas iestādēm, piedāvājām tematiskus pasaku rītus vismazākajiem. Pēc skolas vecāki bija priecīgi, ka bērni brīvo laiku saturīgi pavadīja bibliotēkā.”
Bulduru bibliotēkas apmeklētāja Laura min arī to, ka daudzas citas bibliotēkas Latvijā attīstās un iet līdzi laikam: “Paradoksāli, bet citur Latvijas pilsētās bibliotēkas tieši piedzīvo savu atdzimšanu, jo spēj nodrošināt rīkus digitālajam laikmetam – seniori apmaksā rēķinus internetbankā, apgūst “zoom”, lai sazinātos ar saviem radiem ārzemēs, mācās lietot viedtālruņus. Dzīve visu laiku mainās un, protams, arī bibliotēkām ir jāmainās tai līdzi. Izaicinājumu ir daudz, taču tieši šajos juku laikos, kad ir tik daudz nezināmā un neskaidrā, pilsētas dome ar vienu lēmumu atņem ļaudīm ierasto kultūras telpu. Tas ir nesaprotami un ārkārtīgi skumji vienlaikus.”
Arī Latvijas Bibliotekāru biedrība uzsver, ka daudzi pakalpojumi tiek digitalizēti, taču tikpat svarīgi ir nodrošināt pakalpojumus arī klātienē: “Iedzīvotājiem tomēr ir nepieciešama fiziska telpa, kur pulcēties. Daudzas bibliotēkas nodrošina grāmatu piegādi mājās tiem, kuriem ir grūtības aiziet uz bibliotēku. Alternatīvas, protams, ir – lielākoties tie ir mobilie vai digitālie pakalpojumi. Tomēr sasniedzamā attālumā ir jābūt pieejamai arī klasiskai bibliotēkai – ar vārdu “klasisks” saprotot bibliotēku, kas savus daudzveidīgos pakalpojumus piedāvā publiskā fiziskā ēkā.”
Uzziņa
Publisko bibliotēku apmeklējums (reizes)
2018 – 5 854 538
2019 – 5 852 792
2020 – 4 247 283
2021 – 3 372 483
Publisko bibliotēku virtuālais apmeklējums (reizes)
2018 – 2 238 180
2019 – 2 427 225
2020 – 2 675 064
2021 – 3 512 021
