“Google” ieguldīs prāvus līdzekļus perspektīvos Latvijas projektos 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī gada jūnijā notikušajā “Trīs jūru iniciatīvas” forumā Rīgā korporācijas “Google” valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatia paziņoja par piecu miljonu ASV dolāru ziedojumu TJI valstu sabiedriskajām organizācijām, kuras sniedz ieguldījumu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā un līdz ar to stiprina visa reģiona konkurētspēju. Šī ir saruna ar viņu.
Kādi ir jūsu iespaidi par Rīgā notiekošo “Trīs jūru iniciatīvas” forumu un tā sasniegtajiem rezultātiem?
K. Bhatia: Godīgi sakot, esmu patīkami pārsteigts. Man šķiet, ka šis ir vēsturiski ļoti piemērots brīdis, lai tādas iniciatīvas kā šī iznāktu no ēnas un iegūtu grūdienu attīstībai.
Piedodiet, bet es līdzīgas frāzes šīs iniciatīvas sakarā dzirdu jau pāris gadu, un vezums joprojām ir apmēram turpat, kur bija…
Neko nevarēšu pateikt par pāris gadiem, jo šādā forumā piedalos pirmo reizi, taču, ja jūs ņemat vērā, kas šobrīd notiek pasaules ģeopolitikā, kad ņemat vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un transatlantisko attiecību attīstību, tad kļūst skaidrs, ka “Trīs jūru iniciatīva” var radīt divus būtiskus efektus.
Pirmkārt, tas var apvienot Centrālās un Austrumeiropas valstis vienotā veselumā un likt to balsij skanēt vienoti gan iebrukuma Ukrainā sakarā, gan arī daudzos ekonomiskos jautājumos, tādos kā digitalizācija, piemēram. Un šo vienoto balsi nevajadzētu novērtēt par zemu.
Tā kā vairums valstu, kuras apvieno “Trīs jūru iniciatīva”, ir bijušās komunisma bloka valstis, tad tās īpaši augstu vērtē izteiksmes brīvību un ir gatavas to aizstāvēt. Ja šīs vērtības varētu izplatīt visā reģionā un tā kaimiņvalstīs, tad tas būtu īpaši vērtīgs pienesums pasaulei un arī “Google”.
Mūsu iesaiste reģiona jautājumos šobrīd visvairāk saistīta tieši ar izteiksmes brīvības jautājumiem, jo Krievijas iebrukuma Ukrainā vienas no sekām ir tieši milzīgs dezinformācijas pieaugums. Taču tas nav vienīgais – “Google” saskata investīciju plūsmu uz šo reģionu un arī pati “Google” piedalās tās radīšanā.
Reģionā ir daudz digitālo talantu un cerīgu nozares uzņēmumu, tostarp arī t. s. vienradži (uzņēmumi, kuru vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru. – Aut. piez.), tie arī piesaista investīcijas. Otrs aspekts, kuru vēlētos pieminēt, ir tas, ka šī iniciatīva palīdz stiprināt transatlantiskās attiecības starp šo reģionu un ASV.
Vai “Google” valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidenta klātbūtne šādā forumā nozīmē kādus taustāmus ieguvumus reģionam tuvākajā nākotnē?
Šajā reģionā mūsu investīcijas tiek ieguldītas vairākos virzienos – tos varētu dēvēt par “produktiem”, “investīcijām” un “programmām”. Ja runājam par produktiem, tad mūsu pūliņi šajā jomā saistīti ar tādu produktu radīšanu, kas būtu interesanti un pievilcīgi “triju jūru” tirgum.
Te būtu jārunā par valodu attīstību, piemēram, mašīntulkošanas produktos vai mākoņu pakalpojumu piedāvāšana – līdz šim mēs nepietiekami esam varējuši piedāvāt šādus pakalpojumus reģionā. Mēs pēdējā laikā esam paziņojuši par nozīmīgiem ieguldījumiem Polijā, kur atradīsies mūsu reģionālais centrs – tur tiks ieguldīti 700 miljoni ASV dolāru.
Trešais ieguldījumu virziens ir programmas – tās galvenokārt domātas digitālo spēju palielināšanai. Tādas programmas kā “Audz ar Google” (“Grow with Google”) varētu šķist īpaši interesantas mazā biznesa pārstāvjiem, kuriem pandēmijas laikā ir radusies akūta nepieciešamība radīt uzņēmuma klātbūtni digitālajā pasaulē, jo tā viņiem ir vienīgā izdzīvošanas iespēja.
Taču digitālo prasmju, kas ļautu nodrošināt šādu klātbūtni, mazajos uzņēmumos parasti nav. Tādēļ “Google” mērķis ir piedāvāt šīs prasmes – kopš 2015. gada esam jau apmācījuši ap miljonu cilvēku reģionā, bet pagājušajā gadā tika paziņots, ka tiks apmācīts vēl miljons. Cita programma, kuru būtu vērts pieminēt, ir atbalsts sievietēm un meitenēm digitālo iemaņu iegūšanai, tieši par šo ieguldījumu šajā programmā mēs gatavojamies paziņot konferences laikā.
Kādas izmaiņas Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis IT industrijai?
Krievijas iebrukums Ukrainā ir kļuvis par galveno fokusu “Google” darbībai pēdējā laikā. Ir izvirzījušās četras galvenās jomas, kurām jāpievērš uzmanība.
Pirmā ir dezinformācijas un citas maldinošas informācijas atrašana, jo šajā karā vairāk nekā citos konfliktos līdz šim kā ierocis tiek izmantota tieši dezinformācija. Mēs esam spēruši virkni soļu, lai risinātu šo jautājumu, sākot ar to, ka neviens no Krievijas finansētajiem medijiem vairs nav atrodams mūsu platformās.
“YouTube” platformā ir slēgti simtiem kanālu, kas izplatīja nepatiesu informāciju, un izņemti tūkstošiem video. Mēs esam pārtraukuši reklāmu izvietošanu no Krievijas mūsu platformās.
Otrs aspekts ir darbs patiesas un precīzas informācijas nodrošināšanā. “Google” misija ir palīdzēt cilvēkiem atrast informāciju, un situācijā, kādā pašlaik ir nonākusi Ukraina un visa pasaule, tas ir svarīgāk kā nekad agrāk. Tādēļ mēs esam veikuši virkni pasākumu, lai cilvēkiem Ukrainā būtu pieejama nepieciešamā informācija.
Piemēram, ziņas, kur atrodas tuvākie palīdzības centri bēgļiem. Mēs esam izveidojuši mobilo lietotni, lai cilvēkiem Ukrainā laikus būtu informācija par gaisa uzlidojumu trauksmes brīdinājumiem. Tas attiecas arī uz Krieviju. Mēs joprojām nodrošinām pieeju “YouTube” un “Google Search”, jo mums šķiet svarīgi, lai cilvēkiem Krievijā būtu pieejami fakti par to, kas patiesībā notiek šajā karā.
Trešā lieta ir darbs ar kiberdrošības izaicinājumiem. Ir virkne kiberdraudu – gan Ukrainas, gan visa reģiona institūcijām. Mūsu komanda ir strādājusi, lai uzlabotu mājaslapu, domēnu drošību, kuri var būt potenciālo uzbrukumu mērķis.
Visbeidzot, ir jāpiemin humānā palīdzība, kā arī reģiona ekonomiskā stabilitāte. Gan “Google” labdarības struktūrvienība “Google.org”, gan mūsu darbinieki ir ziedojuši 45 miljonus ASV dolāru bēgļiem. Tāpat mēs esam apņēmušies dubultot savus ieguldījumus šajā reģionā, jo mēs ļoti labi saprotam, ka viena no kara konsekvencēm ir, ka cilvēki, uzņēmumi un investori jūtas satraukti par stabilitāti un izaugsmes iespējām. “Google” ir pārliecināts, ka šis arī turpmāk būs ļoti svarīgs reģions mums un arī Eiropai, tostarp arī ekonomiskās izaugsmes ziņā.
Pasaulē arvien pieaug tendence, ka valdības mēģina piespiest lielos interneta monopolus kā “Google” un “Facebook” maksāt par mediju radīto saturu, kuru tie izvieto. Viens šāds gadījums ir pērn Francijā panāktā vienošanās starp “Google” un lielākajiem drukātajiem medijiem, otrs – Austrālijā. Ir runas arī par šādas vienošanās varbūtību visas Eiropas Savienības mērogā. Kā jūsu uzņēmums skatās uz šādu perspektīvu?
Mēs atbalstām vietējo ziņu radīšanu un uzskatām, ka mums jau šobrīd ir simbiotiska partnerība ar vietējiem medijiem. Tā izpaužas tādējādi, ka, publiskojot un apkalpojot vietējo mediju ziņu saites, mēs jau šobrīd radām vietējiem medijiem lielus ieņēmumus – “Google” aprēķini liecina, ka 70% reklāmas medijiem pasaulē ienes klikšķi “Google” pārlūkprogrammā. Tas ir nozīmīgs pienesums.
Arī ārpus tā mēs sniedzam virkni pakalpojumu mediju organizācijām, kas palīdz tām ieiet digitālajā pasaulē – runa ir par dažādām partnerībām, īpašu ziņu vietņu radīšanu un medijpratības veicināšanu. Tādēļ mēģinājumus dažādās vietās panākt vēl arī papildu maksājumus medijiem mēs vērtējam atturīgi.
Mūsuprāt, šie pasākumi rada tikai nedrošības un neskaidrības situāciju, kas palēnina sadarbību starp “Google” un vietējiem medijiem. Tādēļ mēs parasti aicinām rūpīgi pārdomāt šādu iniciatīvu iespējamās sekas.
Kad mazām tautām, tādām kā latviešiem, varētu pieejami tādi pakalpojumi kā runātā teksta pārnešana rakstītajā pietiekami labā kvalitātē ar “Google” pakalpojumu palīdzību – tas, kas jau pieejams lielajās pasaules valodās kā angļu, spāņu u. c.?
Par latviešu valodu precīzi pateikt nevarēšu gan, taču kopumā valodu attīstība dažādos “Google” produktos ir viens no galvenajiem uzņēmuma attīstības virzieniem, un tas attiecas arī uz mazajām valodām. Vairums no pasaules valodām “Google” produktos jau ir iekļautas un investīcijas šajā virzienā mēs nesen dubultojām.
