Bezvēsts pazudušās pusaudzes Samantas Zālītes tēvs: Tam cilvēkam ir 27 gadi, viņai – 14. Un viņa man atbild:” Es viņu mīlu!” 226
Jau nedēļu kā pazudusi nepilnus 15 gadus vecā Samanta Zālīte. 17. jūlijā ap plkst. 15.00 viņa vecākiem paziņoja, ka dosies uz Mežaparku pastaigāties. Un tā arī mājās nepārnāca. Satrauktais pusaudzes tēvs kopš tās dienas ir gulējis vien piecas stundas. Viņš prāto, kā palīdzēt savam bērnam, ko darīt, lai klaiņošanas epizodes vairs neatkārtotos, kā meitu pasargāt, bet… sākumā Samanta ir jāatrod. Šī jau ir ceturtā reize, kad pusaudzi meklē Valsts policija.
Portālam LA.LV Samantas tēvs Andris neslēpj, ka ir izmisumā: “Tagad tie mazgadīgie bērni pārāk daudz ir tajos internetos, ko viņi tur saskatās, kas un ko. Es jau nevaru izsekot! Saprotiet, es arī strādāju. Mana sieva strādā. Ko viņa dara, kas, kur notiek – tā ir liela problēma īstenībā. Pirmo reizi pazuda aprīlī, pirms manas sievas dzimšanas dienas. Viss bija labi, bet Samanta nepārnāca mājās. Mēs bijām šokā. Meklējām visur kur, kur vien var. Tad izrādījās, ka viņa bija redzēta “Akropolē” video novērošanas kamerās. Es strādāju pa visu Latviju, tobrīd biju Valmierā. Pēc tam bija otrā reize, kad pazuda, tai sekoja trešā reize. Tagad ir ceturtā reize!”
Meitene aktīvi sākusi klaiņot kopš aprīļa. Andris stāsta, ka meitas klaiņošanas dēļ ir izjukusi ģimenes dzīve. Tēvs tagad dzīvo atsevišķi. Meita brauc ciemos. Pagājušajā pirmdienā Samanta pajautājusi, vai Andrim ir iespēja atbraukt ciemos.
“Es aizbraucu. Samanta kaut ko telefonā darīja. Es piedāvāju tēju vai ko. “Nē, man vajag ātri iet uz Mežaparku.” Es saku, kā tas ir ātri? Tik pēkšņi? Un mamma saka, lai telefons paliek mājās, un es ļāvu iet uz to Mežaparku, jo ārā labs laiks bija. Tas bija plkst.15.00, un mājās viņai būtu bijis jābūt plkst.18.00. Viņa jautāja, kā zinās laiku un es novilku no rokas pulksteni: “Re kur tev pulkstenis ir, zināsi laiku.” Un viss, saprotiet, viss!”
Andris noliedz, ka kāds ģimenē vardarbīgi izturētos pret Samantu. Alkohola problēma mājās neesot.
Melnas maskas, kaut kādi melni galvaskausi. Internets sabojājis mūsu jaunatni! Pirmo reizi, kad viņa pazuda, viņa nevis uz mājām, bet uz skolu aizgāja. Viņa bija apģērbusies vīrieša drēbēs kaut kādās. Toreiz uzreiz uz Bērnu slimnīcu viņu aizveda. Bija jāapmeklē ginekologs. Viņa stāstīja tādas pasakas!”
Ko ginekologs pēc meitenes apskates izstāstījis vecākiem, mēs neuzskatām par vajadzīgu publicēt. Tā ir pārāk sensitīva informācija. Tēvs noskaidrojis, ka Samanta iepriekšējās pazušanas reizēs uzturējusies pie kāda vīrieša.
“Policijā arī zina visu to informāciju, ka viņa uzturējās pie 27 gadus veca vīrieša. Es ar meitu par to jau runāju. Es saku: ”Samanta, es tev nekādas morāles nelasīšu. Tu saproti, ka tam cilvēkam ir 27 gadi, tev ir 14. Tu vispār apjēdz, ko tu tagad dari?” Un viņa man atbild: ”Es viņu mīlu!” Es viņai saku, kāda mīlestība? Tev taču ir jāmācās! Valodas, skola, izglītība. Un viņa man pateica, ka, tēti, tu neko nesaproti. Man žoklis pat atkārās. Es viņai saku, ka mums ir foršas kaimiņu meitenes, kāpēc tu ar viņām vairs nedraudzējies? Samanta man atbild, ka viņas ir stulbas un neko nesaprot. Nezinu, kas viņu ir apvārdojis un kas ar viņu notiek,” satriekts Samantas tēvs.
“Ko tad tie psihologi dara? Kāda jēga no tiem visiem psihologiem? Rezultātu nav, un bērns tāpat staigā pa pasauli un ne jau viens, noteikti vēl ir kāds tāds bērns. Es jau neesmu nekāds psihologs. Es saku, Samanta, tu dari tādas muļķības, kuras tu dzīvē kādreiz nožēlosi. Un viņa atbild: ”Tēti, es saprotu, es tā vairāk nedarīšu. Te ir iznākums atkal. Es gribētu īstenībā dzīvē satikt tos cilvēkus, kas viņai ir iemācījuši melot, šādi izturēties, bet tos jau ir grūti izskaitļot.”
Samanta pazušanas brīdī bija ģērbusies gaišā T-kreklā ar īsām piedurknēm, sporta biksēs ar puķainu rakstu, kājās melni sporta apavi. Līdzi melna vēdera soma. Īpaša pazīme – uz labās rokas rēta. Valsts policija aicina aplūkot meitenes attēlu un atsaukties ikvienu, kura rīcībā ir informācija par viņas iespējamo atrašanās vietu, zvanot pa tālruņa numuru 110.