Beztabakas Produktu Asociācija: Aromātu aizliegums – Jaungada dāvana nelegālajam tirgum 0
No 2025. gada 1. janvāra Latvijā būs aizliegts tirgot beztabakas nikotīna produktus, kas satur aromatizētājus (izņemot tos ar tabakas smaržu vai garšu un bez garšas, un smaržas). Mūsu likumdevēji izvēlējās ignorēt ne tikai beztabakas nozares viedokli, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinus un daudzu attīstītu valstu pieredzi.. Toties nelegālais tirgus saņems iespaidīgu Jaungada “dāvanu”.
Nenoliedzami, ka Saeimas pieņemto likuma grozījumu mērķis ir pilnībā leģitīms un sabiedrībā atbalstīts: visi vēlas pasargāt jauno paaudzi no dažādām atkarībām. Tieši šis arguments kalpoja par pamatojumu likumprojekta apspriešanas gaitā. Valdība ir pārliecināta, ka, aizliedzot aromatizētājus, šis mērķis tiks panākts. Bet, būsim godīgi – tie jaunieši, kuri lieto elektroniskās cigaretes vai citus tabakas aizstājējproduktus, jau tagad tos iegādājas nelegāli, jo nepilngadīgajiem legālās tirdzniecības vietās tos nepārdod. Viņus šie likuma grozījumi neietekmēs, jo taciņas uz pelēko tirgu jau zināmas, un tur aromatizētāji kā bija, tā paliks. Un nav vērojamas nekādas indikācijas, ka valsts ieguldīs milzīgus līdzekļus, lai šo tirgu nopietni apkarotu. Vēl jo vairāk – atbildīgās struktūras ir atzinušas, ka viņiem šādu resursu nav.
Valsts ieņēmumu dienests ir aprēķinājis, ka aizlieguma rezultātā legālā tirgus apjoms e-šķidrumiem un to sagatavošanas sastāvdaļām samazināsies par 70–90%, radot valsts budžetā vismaz 7,5–9 miljonu eiro zaudējumus 2025. gadā. Tabakas aizstājējproduktu tirgus legālajā segmentā saruks par 90–100%, papildus liedzot valstij iekasēt vēl 2,8 miljonus eiro.
Ja skatāmies ilgākā laika periodā, tad, pēc nozares aprēķiniem, aizliegumam stājoties spēkā, divu gadu laikā valsts budžetā ienāks par 58 miljoniem eiro mazāk nekā tad, ja legālā nozare turpinātu strādāt, bet valsts savu mērķu sasniegšanai piemērotu loģiskākus un pamatotākus risinājumus. Tā vietā, lai šie līdzekļi būtu pieejami sabiedrības vajadzībām, vienalga, vai tā ir veselības aprūpe, drošība, izglītība, valdība tos faktiski “laipni” atdos tiem, kas darbojas nelegālā zonā.
Bet to, kāds kaitējums tiks nodarīts beztabakas nikotīna produktu lietotāju veselībai, ja legālu, kontrolējamu, drošu un pārbaudāmu produktu aizstās ar nelegālu, to mēs aprēķināt nevaram. Tas draud ne tikai ar nopietniem zaudējumiem Valsts budžetā, nekontrolētu nelegālā tirgus uzplaukumu, bet arī ar būtiskiem riskiem sabiedrības veselībai. Kaimiņi lietuvieši un igauņi uz šī grābekļa jau uzkāpa – strauji pieauga nelegālais tirgus, nodokļu ieņēmumi krita, cilvēki saindējās, lietojot nezināmas izcelsmes produktus, palielinājās ievestās kontrabandas apjoms. Vai mēs ceram, ka, sperot tos pašus soļus, mums iznākums būs citāds?
Likumdevēju priekšstatos no 1. janvāra beztabakas nikotīna produktu lietotāju ieradumi kardināli mainīsies: nebūs “garšiņu”, un visi nekavējoties atmetīs šo kaitīgo nodarbi. Taču reālā prognoze ir cita: nelegālais tirgus vai atgriešanās pie tabakas lietošanas.
SKDS 2024. gada vasarā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti rāda, ka, salīdzinājumā ar 2022. gadu, cigarešu lietotāju īpatsvars 2024. gadā ir samazinājies no 72% līdz 67%, savukārt e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies no 38% līdz 43%, un cigarešu lietotāji pakāpeniski sāk izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas, ka Loģiski, ka samazinājušies ir arī tabakas produktu ražotāju ieņēmumi. Vai valsts ir izvēlējusies atbalstīt ne tikai nelegālo tirgu, bet arī padoties tabakas lobijam?
Nav skaidrs, kāpēc Latvija tik ļoti grib pieļaut savas kļūdas, ja kaimiņvalstu pieredze rāda, ka pozitīvu ieguvumu nav. Šādā veidā uz pusi tiks samazināta strauji augoša, inovatīva un kontrolējama legālā nozare, kas pieaugušiem cilvēkiem piedāvā tabakai alternatīvu un mazāk kaitīgu produktu, kas ir gatava sadarboties ar atbildīgajām iestādēm, domāt par reāliem risinājumiem. Domāju, ka valdība pagaidām vēl naivi tic, ka šis aizliegums atrisinās jauniešu uzvedības problēmas, bet, kad tā nenotiks, izliksies neredzam, kādu postu patiesībā ir nodarījusi. Stāsta morāle pavisam vienkārša – gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.
