Bezsvina medību munīcija – mīti un patiesība 0
Svins ir indīgs, tas iznīcinājis civilizācijas, tā lēš. Saindēšanās ar svinu vistiešākajā veidā ietekmē veselību, rada psiholoģiskus traucējumus, impotenci, kā arī vienkārši sagrauj ķermeni, radot neatgriezeniskas sekas. ASV pagājušajā gadā veiktais pētījums liecina, ka vairāk nekā 400 000 cilvēku šajā valstī mirst tādēļ, ka ir pakļauti svina ietekmei. Svins ir ķīmisks elements, kas atrodas dabā – zemē un ūdenī, tomēr iepriekš to plaši lietoja, ražojot degvielu, caurules, krāsu, kā arī citas plaša patēriņa preces, ar kurām cilvēks nonāk kontaktā katru dienu. Svins ir laika gaitā izskausts no aprites, lai cilvēkam nebūtu iespējams to uzņemt.
Tagad šķiet, ka pienākusi medniecības un munīcijas kārta. Daži uzskata to par tiešu uzbrukumu medniecībai, jo munīcija ir tas, ar ko šaujam, un liela daļa patronu joprojām satur svina lodes vai skrotis.
Citi svina kaitīgumu uzskata par mītu. Viennozīmīga viedokļa par vai pret nav.
Tomēr pašlaik šķiet, ka svina munīcijas ēras beigas pienāks ātrāk, nekā domāts. 21. augustā Eiropas Komisija (EK) pieprasīja Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) sagatavot priekšlikumus ierobežojumiem, cenšoties novērst riskus savvaļas dzīvniekiem un cilvēkiem, ko rada svina munīcija.
Šie priekšlikumi attiektos arī uz šaušanas sportu. EK paredz, ka riski cilvēkam pastāv, uzturā lietojot gaļu, kas iegūta, izmantojot svina munīciju. Tāpat EK aicina aizliegt svina izmantošanu arī makšķerēšanā un zvejniecībā. ECHA šis priekšlikums jāizstrādā divpadsmit mēnešu laikā, un, ja aģentūra atzīst, ka svins tiešām ir kaitīgs, tā var sagatavot priekšlikumus, ko iesniegt EK.
FACE neatbalsta pilnīgu svina aizliegumu
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) atbalsta to, ka svins tiek izskausts lietošanai, medījot mitrājos, tomēr neatbalsta aizlieguma ieviešanu attiecībā uz visu veidu munīciju. FACE uzskata, ka visu veidu munīcijas aizlieguma pamatojumam jābūt proporcionālam radītajam riskam attiecībā uz savvaļas dzīvnieku populācijām un cilvēka veselību.
Pilnīgas vienprātības nav arī starp FACE biedriem. Īrija, kuras dēļ patiesībā šī diskusija saasinājusies, jo šī valsts nav ieviesusi svina munīcijas izmantošanas aizliegumu mitrājos, kategoriski iebilst pret svina munīcijas izskaušanu.
Savukārt Dānija, kur jau 25 gadus vispār aizliegts izmantot svinu saturošu gludstobra munīciju, tikai rausta plecus un saka, ka viss ir iespējams, problēmas viņiem nav bijušas, un aicina saprast, ka svinu tāpat izskaudīs agrāk vai vēlāk. Jo drīzāk mednieki to izdarīs, jo nesāpīgāk tas būs.
Ko zinām par bezsvina munīciju
Attiecībā uz bezsvina munīciju pastāv daudzi un dažādi mīti, runājot gan par gludstobra, gan vītņstobra patronām.
Šoreiz gan padiskutēsim par gludstobra skrotīm. Mednieki pauduši viedokli, ka tērauda munīcijas patronām ir slikts skrošu kūlis, ierobežota enerģija, patronas esot nestabilas. Īsāk sakot, mednieki neuzticas bezsvina alternatīvām, uzskatot, ka šī munīcija ir daudz dārgāka nekā svina, piedevām norāda uz vēl vienu problēmu – vecā ražojuma ieroči, kuri nav testēti, šaujot ar bezsvina munīciju rūpnīcas apstākļos. Tomēr, ja salīdzina cenas, bezsvina munīcija nemaz nav dārgāka par svina munīciju, varbūt tikai daži centi par līdzvērtīgu alternatīvu.
Viena problēma gan ir objektīva – bezsvina munīcijas izvēle nav tik liela kā svina munīcijas piedāvājums. Jāsaka gan tā – sākotnēji, meklējot bezsvina munīcijas alternatīvas, bija daudz neveiksmju, bet ne jau par velti ir teiciens, kā pirmie kucēni jāslīcina. Tomēr laika gaitā, un tie jau ir vairāk nekā divdesmit gadi, ir rasti jauni un efektīvāki risinājumi.
Lai gan Latvijā ir vietas, kur svina munīcija ir aizliegta, tomēr atrodas mednieki, kas mēģina šo normu apiet, tādēļ arvien biežāk tiek runāts par to, ka vietās, kur pastāv svina munīcijas aizliegums, būtu jāaizliedz vispār atrasties, ja kabatā ir svinu saturošas patronas.
Vēlme izvairīties no likuma noved pie stingrākām un nereti arī nepamatotām prasībām, tādēļ varētu teikt, ka daži mednieki šauj ne tikai savā, bet arī citu kolēģu kājā.
Tātad, runājot par bezsvina skrotīm, pastāv vairāki riski. Viens no tiem ir dažu mednieku novērojums, ka, medījot putnus ar bezsvina skrotīm, tie vairāk tiek savainoti vai skrotīm nav pietiekamas enerģijas, lai putnu efektīvi nogalinātu. Tādēļ jāatceras, ka, medījot ar bezsvina munīciju, jāizvēlas patrona ar lielāka izmēra skrotīm.
Ar nr. 5 diez vai būs tāds pats rezultāts, kā medījot ar svina skrotīm, tādēļ iesaka pīles medīt ar 4. vai 3. izmēra skrotīm. Par to ir pārliecinājušies daudzi praktiķi, un tagad jau tādus ieteikumus dod medniekveikalu pārdevēji.
Lielbritānijas mednieki arī norāda, ka samazinās distance, kurā bezsvina skrotis ir efektīvas. Tas arī ir tikai novērojums, tam nav zinātniska pamatojuma. Principā ir ļoti grūti noteikt precīzu attālumu līdz lidojošam putnam, un bieži vien raksturojums aprobežojas ar aptuveniem novērojumiem – medījums bija tuvu vai tālu.
Praktiķi apgalvo, ka ļoti tālas pīles ar bezsvina skrotīm medīt nevajadzētu. Tomēr daudz kas atkarīgs arī no paša šaušanas mācēšanas vai nemācēšanas. Ja prasmju nav, nelīdzēs nedz kvalitatīvs ierocis, nedz jaudīga munīcija. Lielbritānijas mednieki, kam svina munīcijas izmantošana putnu medībās aizliegta jau sen, runā par to, ka parasta 32 g patrona ar 4. izmēra skrotīm būtu piemērota jebkuram ierocim un jebkuram čokam. Pastiprinātas enerģijas bezsvina patronas, un tam jābūt norādītam uz kastītes, būtu šaujamas tikai ar rūpnīcās pārbaudītiem ieročiem, kuriem iespiesta attiecīga atzīme.
Tāpat, izvēloties maināmos čokus, uz tiem, kuri nav paredzēti šaušanai ar bezsvina munīciju, būs uzraksts No Steel. Šie norādījumi būtu jāievēro, lai izvairītos no iespējamas nelaimes.
Secinājumi
Žurnāla ģīmjalapas profilā veicām nelielu ekspresaptauju par to, vai Latvijas mednieks uzskata, ka svina munīcijas aizliegums ir pamatots. Lielākais vairākums balsotāju norādīja, ka ir pret visu veidu svina munīcijas aizliegumu, lai gan daudzi atzīst, ka paši ikdienā izmanto tieši bezsvina munīciju. Bezsvina munīcija nav nekas jauns, runājot par inovācijām.
Piemēram, Latvijas uzņēmums “D Dupleks” jau daudzus gadus ražo bezsvina medību gludstobra lodes, kas ir populāras un atzītas ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Jāsaka, ka mednieki neatzīst jauninājumus un inovācijas, izturas pret tiem ar aizdomām un neuzticību, tomēr daudz kas iepriekš noliegts mūsdienās kļuvis par ikdienu un darbojas pat tīri labi. Daudzi mednieki Latvijā izmanto bezsvina munīciju gan ar bisi, gan karabīni un dara to jau gadiem.
Pašlaik viss norāda uz to, ka pārmaiņas būs, cik lielas, par to vēl grūti runāt, bet izskatās, ka EK ir apņēmusies svinu izskaust. Ir valstis, kur mednieki to ir pieņēmuši un jau gadiem sekmīgi ar to sadzīvo. Ja aizliegumu ieviesīs, tad daudziem pārmaiņas tiks uzspiestas ar varu. Jāskatās, cik atvērti mēs esam jaunām idejām un citam pasaules uzskatam.
Ieteikumi
• Ūdensputnu medībās iesaka izmantot lielāka izmēra bezsvina skrotis, salīdzinot ar svina munīciju.
• Jāielāgo, lai ar bezsvina munīciju neizmantotu ieskrūvējamos čokus, uz kuriem rakstīts No Steel.
• Dodoties ūdensputnu medībās, jābūt pārliecinātam par to, vai konkrētajā vietā nepastāv svina munīcijas aizliegums.
• Bezsvina munīcija nav īpaši dārgāka par svina alternatīvām.
Svina munīcijas riski
• Apdraudējums ūdensputniem, apēdot skrotis kopā ar granti, putns saindējas un iet bojā.
• Drauds plēsējputniem, jo pastāv viedoklis – ja, piemēram, ērglis mielojies ar medījumu, kas miris no svina munīcijas, ērglim draud saindēšanās un bojāeja.
• Svina uzņemšana ar medījuma gaļu – iespējams, ka no tā mūsu organisms svinu neuzkrāj, bet daudzās valstīs ir izsludināti brīdinājumi grūtniecēm un bērniem uzturā nelietot medījuma gaļu, kas iegūta, izmantojot svina munīciju.
• Tiek piesārņota vide, ūdens, kas ir drauds ekosistēmām un faunai.
VIEDOKĻI:
Jānis Krievāns: Pīļu medībās vēl saprotams, bet dižmedījumos vēl nav izdomāts aizvietotājs. Svins dod daudz mazākus rikošetus un ir drošāks, jo ir plastisks. Tas daudzums svina, kas tiek lietots medībās, nekur nepaliek dabā. Mednieki nevar atļauties pūdelēt. Viens izmests akumulators ir vairāk nekā novada mednieku ložu svars.
Alvis Donis: Svins ir dabā sastopams metāls, tad no kurienes tas izdomājums par kaitīgumu dabai, uz šautuves vaļņa vai tad nezāles neaug? Jā, pēc putnu medībām skrotis var uzkrāties uz grunts un putni tās apēst, bet aizliegt svinu lodēs ir īpaši glups aicinājums.
Toms Zariņš: Saprotams, ka jāsaudzē daba, bet esmu novērojis, ka ar 12. kalibra bezsvina munīciju zvēri aiziet vairāk nekā ar svina. Izskaidrojums pavisam vienkāršs – svins dod šoku, bezsvins nedod…Helmuts Ozoliņš: Kāds ir aizlieguma pamatojuma teksts? Es pats personīgi gadiem jau izmantoju bezsvina gan lodes, gan skrotis. Bet diemžēl novērots, ka vītnes pusautomātam negaršo bezsvina lodes…
Jānis Reblis: H… tā bezsvina munīcija. Gadā uz tā ietaupīs cik svina? Aizbrauks Vaļera un mežā izvālēs divus aklomātorus i vot i viss ietaupījums auzās
Vairāk lasiet žurnālā Medības
