Bezskaidra nauda – cilvēku kontrole? 1
“Lielbritāniju piespiež atteikties no skaidrās naudas, un bankomāti sāks pieprasīt samaksu par jūsu personīgās naudas izsniegšanu” – ar šādu virsrakstu nācis klajā viens no populārākajiem britu laikrakstiem “Express”.
“Vecāku cilvēku, invalīdu un cilvēku ar īpašām vajadzībām ikdiena tiks ietekmēta visvairāk, liedzot brīvu pieeju viņu pašu naudai”. Lieta tāda, ka uzturēt neskaitāmās banku filiāles un skaidras naudas izsniegšanas bankomātus par brīvu bankām vairs nav izdevīgi, jo cilvēki arvien vairāk izmanto kredītkartes un banku pakalpojumus tiešsaistē. Taču ne visi.
Vecākā paaudze dod priekšroku skaidrajai naudai
Cilvēki nepārtraukti tiek baidīti ar stāstiem par interneta krāpniekiem, kas spēj nozagt gan bankas konta datus, gan cilvēka identitāti. Protams, zādzības nevar notikt, ja dati tiek rūpīgi sargāti, taču nereti gadās, ka uzticas zvanītājiem un paši atklāj visu nepieciešamo informāciju.
Baidoties no bankām un krāpniekiem, turīgie pensionāri mēdz riskēt un turēt skaidro naudu mājās seifā, jo no lauku īpašuma došanās uz tuvāko naudas izmaksas automātu veselības problēmu dēļ var būt sarežģīta. Vēl grūtāk ir tiem, kuru rocība maza un vienīgais iztikas avots ir minimālā pensija.
Skaidro naudu vajag daudz kur, piemēram, lauku rajonos norēķinoties ar fermeri par pārtikas vai piena piegādi no rīta, samaksāt par palīdzību saimniecībā vai dārzā. Jaunā ģimenes nevar iztikt bez auklītes, kurai arī tradicionāli tiek maksāts “aploksnē”, jo nelielus ienākumus deklarēt nav nepieciešams.
Labdarības organizācijas “Age UK” direktore Karolīne Ābrahama apgalvo, ka daudziem tagad nākas izņemt lielas summas, lai izvairītos no izņemšanas maksas. “Tas viņus var satraukt un radīt risku tikt izmantotam no krāpnieku puses.”
Sašutuši gan ir visi neatkarīgi no vecuma grupas un rocības. “Viņiem nepatīk, ka lietojam skaidro naudu, jo nevar mūs kontrolēt. Tūkstošiem bankomātu jau liek maksāt, netaisos to darīt, lai paņemtu pats savu naudu!” komentāros pie raksta par skaidrās naudas ierobežošanu raksta kāds angļu kungs. Viņam piebalso arī citi: “Līdzko izzudīs skaidrā nauda, mēs pazaudēsim savu brīvību.
Drīz valdība un korporācijas sāks kontrolēt mūsu tēriņus. Ieviesīs limitu alkohola iegādē it kā dēļ veselības. Neļaus jums saplānot brīvdienas, ja neesat iegādājies TV licenci. Neļaus nopirkt burgeru, ja medicīnas ieraksti rādīs, ka esat par resnu. Virzīšanās uz bezskaidro naudu ir cilvēku kontrole.” “Legāla naudas slaukšana. Nekad neizmantošu nevienu bankomātu, kur jāmaksā. Labāk braukšu 15 jūdzes, principā.”
Var rasties problēmas tirgotājiem
Lai gan papīra naudas lietotāju skaits nepārtraukti sarūk, tomēr miljoniem cilvēku joprojām to lieto. Tādēļ tiek celta trauksme, lai dēļ banku filiāļu un bankomātu slēgšanas daļa iedzīvotāju nepaliktu vispār bez naudas.
“Cilvēkiem ir nepieciešama pieeja gan naudas izņemšanai, gan izmaksāšanai. Ja tirgotājiem nav iespējas vienkārši iemaksāt skaidro naudu bankas kontā, ko viņi saņem no pircējiem, tad var galu galā izvēlēties skaidro naudu vispār nepieņemt,” saka Anglijas bankas pārstāve Sāra Džona.
Vairāki veikali jau ir izvēlējušies nepieņemt skaidro naudu vispār, jo izmaksas ir pārāk lielas. Taču Anglijas banka sola darīt visu, lai iedzīvotāji varētu turpināt izmantot skaidro naudu, cik ilgi vien tas viņiem būs nepieciešams. Tiek prognozēts, ka ap 2027. gadu tikai 16% maksājumu tiks veikti, izmantojot skaidro naudu.
Pagaidām 13 miljardi maksājumu joprojām notiek skaidrā naudā, tas ir vairāk nekā trešdaļa no visiem maksājumiem. 2,2 miljoni iedzīvotāju, kas ir 4%, ikdienā izmanto skaidro naudu, un 1,3 miljoniem no tiem pat nav bankas konta. Kopš 90. gadu beigām AK ir aizvērušās 6000 banku filiāļu, taču pamazām tiek slēgti pat bankomāti.
Kas rada problēmu?
Kompānija “Notemachine”, kam pieder piektā daļa valsts bankomātu (10 500), kas naudas izņemšanu nodrošina par brīvu, gatavojas sākt ieturēt gandrīz 1 mārciņu (1,13 EUR) par naudas izņemšanu. Izmaiņas sitīs pa kabatu pensionāriem, ģimenēm un mazajiem biznesiem, pārsvarā attālākos lauku rajonos.
Brīvo naudas izņemšanas tīklu nodrošina lielās bankas, tādas kā “Lloyds” un “Natwest”, kas maksā bankomātu operatoriem par katru naudas izņemšanu. Taču nu bankas ir nolēmušas izmaksas samazināt no 25 pensiem (28 eirocenti) par transakciju līdz 22,5 pensiem (25,4 eirocenti), un “Notemachine” pieprasīs naudas izņēmējiem samaksāt 95 pensus (1,07 EUR), izņemot naudu pusē no tīklā esošajiem bankomātiem. Arī citas kompānijas, kas nodrošina naudas izņemšanu no bankomātiem par brīvu, plāno izmaiņas savā bankomātu tīklā.
Mazo biznesu federācijas pārstāvis Maiks Čerijs apgalvo, ka bankomāti joprojām ir neaizstājami daudzviet AK: “Ja tie tiks aizvērti, tad tas nozīmē mazāku naudas plūsmu vietējiem biznesiem, mazāk pircēju centra veikalos, galu galā ienākumu kritums mazajiem biznesiem. Kopā tas nozīmē lānāku izaugsmi.”
Britu maksājumu regulators ir uzdevis maksājumu starpniekam “Link” pārliecināties, ka iedzīvotāji joprojām varēs piekļūt bankomātiem un izņemt naudu par brvīu. “Ja izrādīsies, ka “Link” ir pārkāpis solījumu saglabāt plašu ģeogrāfisko bankomātu pārklājumu, kas nodrošina naudas izņemšanu par brīvu, tad nekavējoties rīkosimies.”
Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi nepastāv
Latvijā skaidrās naudas aprite tiek ierobežota ar likumu, turpretī Apvienotajā Karalistē nekādu oficiālu ierobežojumu nav.
Likumā teikts: “Vienalga, vai maksājat ar banknotēm, monētām, debetkartēm vai lietojat jebko citu kā maksājuma metodi, tas ir tikai jūsu un otras personas, kas iesaistīta darījumā, lēmums.” Un nav jau brīnums, jo 3,6 miljoni britu mājsaimniecību ir miljonāru statusā, nemaz nerunājot par miljardieriem, tādēļ skaidrās naudas summu ierobežošana būtu teju neiespējams pasākums.
Tiesa, ar miljoniem koferītī gluži nevarēs ieiet tuvākajā bankā vai nopirkt īpašumu, jo spēkā ir strikti naudas atmazgāšanas likumi, kas liek ziņot par aizdomīgiem darījumiem, būs jāpierāda naudas legālā izcelsme. Taču arī tiem, kuriem miljoni rādās tikai sapņos, iemaksājot bankas kontā, var nākties pierādīt pat dažu tūkstošu izcelsmi, ja izskatās, ka cilvēkam šādu ienākumu nevar būt.
Lai nu kā, tomēr skaidrā nauda joprojām britiem asociējas ar personisko brīvību, tādēļ pat britu ieņēmumu dienests neliekas ne zinis par darījumiem ar mazām naudas summām.
