Dundadznieki baro un glābj pēc kāzu svinībām bojāejai nolemtas dūjas 6
“Cilvēka morālais pienākums ir cienīt jebkuru radību, izturēties ar iejūtību un sapratni, to aizsargāt,” teikts Dzīvnieku aizsardzības likuma ievadā. Aizliegta cietsirdīga izturēšanās, atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. Bieži interneta vietnēs redzami attēli un rakstīts par bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem baltiem baložiem ar pāvveida asti jeb dūjām, ko savās kāzās jaunlaulātie bezatbildīgi un barbariski izmet kā vienreizējas lietošanas plastmasas traukus. Šova un māņticības pārņemti, pat nepainteresējoties, kas ar šiem skaistajiem putniem notiek tālāk. Dūjas pieder pie dekoratīvo baložu kārtas, ko nevar apmācīt atgriezties mājās. Tās bez barības un pajumtes lemtas bojāejai. Ja reiz māņticība, tad līdz galam – vai jaunlaulātie vēlas kopdzīvei tādu “laimi”? Vai vēlas akvārijzivtiņu drošu galu mūsu ūdenstilpēs un tauriņu iznīkšanu mirkli pēc palaišanas? Pietiek neapdomīgi spēlēties ar dzīvu radību! Liela atbildība ir cilvēkiem, kuri pārdod dūjas kāzām, labi zinot, ka dūjas nekad neatgriezīsies.Septembrī pēc kādām kāzām pie Dundagas pils parādījās divas baltas dūjas. Pašvaldības policija ātri noskaidroja dūju “izmetējus” un šķetina šo lietu atpakaļ pie pārdevēja. Ja arī citur Latvijā reaģētu tik operatīvi kā šeit, izdotos ātri izskaust nežēlīgo izrīkošanos ar dūjām. Pie mūsu pils atrastās dūjas katru dienu tika barotas un uzraudzītas. Naktis tās pavadīja zem jumta notekrenē, kur nācās uzturēties arī tad, kad neganti lija. Pēc notveršanas dūjas apsolīja pieņemt savā saimē sirsnīga putnu dārza saimniece Talsu novadā. Velga Eizenberga Dundagā
Sertificētas audzētavas “Putnu impērija” īpašniece Jeļena Kustova, noklausoties skumjo stāstu par pamestajām dūjām, atzīst, ka tādi gadījumi diemžēl sastopami un nemaz ne tik reti. Kāzu rīkotāji neapzinās, ka, nopērkot baltos putnus ar krāšņajām astēm, ko jaunais pāris pacels lidojumam kā laimīgam kopīgās dzīves sākumam, faktiski nolemti drošai nāvei. Vēl traģiskāk, ja baložiem ap kāju apsien lentīti – vienam sārtu, otram zilu, kas iepīsies vados vai koku zaros.
J. Kustova: “Tas ir negodīgs un noziedzīgs bizness. Zinu, ka Polijā, Lietuvā dekoratīvos baložus, kas īstenībā tiek paredzēti vienreizējai lietošanai, var nopirkt par ļoti lētu naudu, var teikt, par santīmiem, bet Latvijā tos pārdod par 20 – 30 eiro pāri.”
Jeļenai prātā kāds īpaši traģisks gadījums, ko viņai pastāstījusi draudzene, notikušā aculieciniece. Jaunais pāris no slēgtas kastes, kur putni droši vien bez barības un ūdens turēti vismaz dienu vai divas, izņēmuši katrs savu balodi. Abi tos pacēluši lidojumam. Līgavas dūja pacēlusies spārnos, bet līgavaiņa balodis drīz pēc pacelšanās visu acu priekšā beigts iekritis baseinā. Kāzu noskaņa bijusi sabojāta.
Ja tomēr ir vēlēšanās izmantot dekoratīvos baložus kāzu ceremonijā, Jeļena Kustova iesaka uzaicināt, piemēram, cirka mākslinieci Aiju Balodi, kas ar dresētiem, speciāli apmācītiem putniem uzstājas ne tikai cirkā, bet arī dažādos saviesīgos pasākumos.
Savukārt Latvijas pasta un dekoratīvo baložu biedrības valdes priekšsēdētājs Zigurds Lūkass tik kategoriski nav noskaņots. Protams, arī viņš nosoda šādus baložu pārdevējus, bet uzsver, ka Latvijā ir ne mazums godīgu, aizrautīgu cilvēku, kas šos putnus audzē un īpaši trenē, un tiem pēc lidojuma jāatgriežas mājās. Tādi esot gan Ventspils pusē, gan Liepājā un citur Latvijā. Šie audzētāji labprāt ar saviem putniem piedalās arī kāzās. Z. Lūkass: “Lai izvairītos no nepatīkamiem brīžiem, iesaku vienmēr painteresēties, kas pēc izlidošanas notiks ar putniem. Apmācītiem dekoratīviem baložiem ir jāatgriežas pie sava saimnieka.”
