Foto – LETA

Bezsaimnieka mantas pārņemšana 0

Pieņemts jauns regulējums bezmantinieku mantas pārņemšanai. Tas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Bezmantinieku mantas atsavināšanas funkcija turpmāk būs zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā. Tā iecerēts padarīt efektīvāku atsavināšanas procesu un atbrīvot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām. 


Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Tādas pārmaiņas bija nepieciešamas tālab, ka pēdējā laikā arvien vairāk ir gadījumu, kad pēc personas nāves palicēji atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību, vai arī ar mantojuma pieņemšanu saistītas dažādas citas problēmas. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas – tad piekrīt valstij, un līdz šim īpašumus pārņēma valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem.

Pieņemtie grozījumi “Civillikumā”, “Tiesu izpildītāju likumā” un “Notariāta likumā” tagad atvieglos bezmantinieku mantas atsavināšanu. Jaunā kārtība paredz, ka tiesu izpildītājs būs atbildīgs par tam pārvaldībā piešķirtās valstij piekritīgās bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai novērstu mantas apgrūtināšanu ar fiktīvām saistībām un nodrošinātu, ka kreditoru prasības ir ticamas un nav apšaubāmas, jaunais regulējums nosaka: valsts atzīst tos parādus, kas nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu.

Tāpat valsts atzīst parādus, kas pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītājā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

Paredzēts, ka līdz ar mantojuma lietas izbeigšanu apstājas arī kredīta līgumsods un aizdevuma procentu pieaugums, jo valsts nav uzskatāma par mirušās personas mantinieku un saistību pārņēmēju pilnā apmērā. Izmaiņas likumos turklāt nosaka, ka valstij nozīmīgus bezmantinieku mantas sastāvā esošos objektus, tostarp kultūrvēsturiskus un dabas objektus, kā arī mākslas priekšmetus, varēs saglabāt valsts īpašumā.

Jaunais regulējums nodrošina, ka bezmantinieku mantu varēs atsavināt ātrāk un ar zemākām izmaksām. To veicinās arī konkurence starp tiesu izpildītājiem. Kreditoriem savukārt būs iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, bet tirgū atgriezīsies īpašumi, kas pašlaik ir izņemti no apgrozības.

Šie grozījumi uzlabos arī kreditoru prasību apmierināšanu – paredzēts, ka tiesu izpildītājs izsolē iegūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem, kuri uz mantu būs pieteikuši pretenzijas.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.