Nākamā dienā, kā runāts, piecos esam klāt. Bet kas tad nu? Nikosa vaigs pelēks kā Rīgas līcis novembrī. Viņš ir bijis tirgū, visu sapircis, nolicis mūsu paciņu redzamā vietā, taču pēdējā brīdī kāds viņam piezvanījis un… paciņa palikusi mājās. Neko darīt, saku, aizmirsīsim, tā gadās. Tomēr Nikos neliekas mierā – kamēr mēs dzersim kafiju, viņš kaut ko izdomāšot. 9
Pēc mirkļa Nikosa vaigs mirdz kā Vidusjūras ūdeņi jūnija saulē: viņš ir sazvanījies ar sievu, viņa gan pati nevarot atbraukt uz Hersonisu, taču iedošot mūsu paciņu kādam Nikosa draugam, kas vakarā varētu to atvest šurp. Vai mēs būtu ar mieru atnākt vēlreiz tā ap deviņiem? Mēs esam ar mieru.
Šoreiz nolemjam izlaist vakariņas viesnīcā. Ja jau “Coast Caffe” esam atzinuši par piekrastē elegantāko restorānu ar gardāko kafiju, laiks novērtēt arī viņu šefpavāra sniegumu. Beidzot man noder līdzpaņemtā vakarkleitiņa, bet Kārlis pirmo reizi ir uzvilcis garās bikses un kreklu ar piedurknēm.
Izpētījuši ēdienkarti, izvēlamies “catch of the day”. Nikoss atnes mums atrādīt tikko nozvejotu doradu jeb zeltaino jūras karūsu. To ceps uz grila un servēs ar salātiem un basmati rīsiem. Kad dorada gatava, Nikoss veiklām kustībām mūsu acu priekšā atbrīvo zivi no asakām un liek baltos gabaliņus uz mūsu šķīvjiem. Ēdiens tik tiešām ir izcili gards. Arī operācija “Raudene” ir sekmīgi īstenota – paciņa ar mūsu garšvielām un tikai Krētas kalnos sastopamu dziedīgo zālīšu tēju ir klāt. Nudien lielisks beigu akords mūsu septiņu bezrūpības dienu improvizācijā.
Uzziņa
Krēta (grieķu: Κρήτη) – Grieķijas lielākā sala, ko apskalo četras jūras: ziemeļos Krētas, dienvidos Lībijas, austrumos Karpatas un rietumos Mirtejas jūra. Tā ir ap 260 km gara, platākajā vietā salai ir 60, bet šaurākajā – tikai 12 kilometru.
Lai gan krētiešiem ir savs dialekts, viņi runā grieķu literārajā valodā un priecājas par katru tanī pateiktu vārdu. Tāpēc vērts iegaumēt:
Labrīt καλημέρα [kalimèra], “l” skan gandrīz kā “ļ”.
Vārda “labdien” grieķu valodā nav, tā vietā saka γειά σου [ja su] jeb “veselību tev”.
Paldies ευχαριστώ [efharistό].
Lūdzu παρακαλώ [parakalό].
Labi καλά [kalà].
Lai tev labi klājas! Νά’σαι καλά! [nàse kalà]
Jā ναί [ne].
Nē όχι [όhi].
Svarīga ir arī žestu valoda. Ja grieķis saka “jā” (kas skan kā “ne”), zods tiek nolaists uz leju, acis pieveras. Ja grieķis saka “nē” (kas skan kā “ohi”), zods tiek pacelts uz augšu, acis pieveras, uzacis paceļas. Reizēm procesā iesaistītas tiek arī lūpas un mēle, veidojot tādu kā gaisa buču. Īsts koordinācijas vingrinājums.
