Vija Beinerte. Foto – Valts Kleins

Pusdienojot noskaidrojam, ko īsti nozīmē “all inclusive” jeb pilna pansija. Brokastis no 8 līdz 10, pusdienas no 13 līdz 15, vakariņas no 19 līdz 21. Katrā ēdienreizē zviedru galds, saldējums – pēc pieprasījuma. Pa starpām bārā, kas darbojas no 10 līdz 22, iespējams dabūt kafiju, tēju, ūdeni ar citronu, kēksiņus, kā arī limonādi, grieķu vīnu, alu un rakiju. Ja grib ieturēties agrāk vai vēlāk par noteikto laiku, iepriekš jāpiesakās. Ēdiens svaigs un gards. Tiesa, 35 grādu karstumā vienīgais, ko patiešām vēlos, ir grieķu salāti. Kārlis gan nolemj pagaršot pa kriksim no visa, un visa te patiešām ir daudz. 9

Kamēr autobuss manevrē pa šaurajiem piekrastes ceļiem, ik pa laikam pieturot pie kādas viesnīcas un izlaižot kārtējo atpūtnieku grupiņu, gids mundrā balsī stāsta par Krētu, kas ir lielākā sala Grieķijas arhipelāgā un piektā lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Ik akmens te glabā kādu mītu, teiksmu vai leģendu. Krētā esot piedzimis grieķu panteona galvenais dievs Zevs, kas, pārvērties par vērsi, nolaupījis daiļo feniķiešu princesi Eiropu un pārvedis viņu uz dzimto salu, kur ticis ieņemts un piedzimis viņu dēls Mīnojs. Pēc viņa pavēles vēlāk ticis uzcelts labirints, ko sargājis briesmonis Mīnotaurs. To uzveica Tēsejs, kas izkļuvis no labirinta, turoties pie Ariadnas pavediena. Taču par Krētas (Mīnoja) civilizāciju liecina ne vien mīti, bet arī arheoloģiski izrakumi. Tajos atrasto būvju paliekas atklāj, ka pilīs bijis ūdensvads, kanalizācija un apbrīnojama dabiskā apgaismojuma sistēma. Telpu sienas rotājuši gleznojumi ar ziedu motīviem, graciozām sievietēm un atlētiskiem vīriešiem. Civilizācija te sāka veidoties ap 3000. g. pr. Kr. un savu augstāko pakāpi sasniedza ap 2. gs. pr. Kr., kad Krētā agrāko hieroglifu vietā ieviesa lineāra veida rakstus, ko līdz šim vēl nav izdevies atšifrēt. Šī civilizācija gājusi bojā kādā līdz šim neatklātā katastrofā, un te nu gids piemin gan teiksmaino Atlantīdu, gan to, ka uz Knosas pili, Zeva alu un vulkāniskas izcelsmes salu Santorīni visiem noteikti jādodas ekskursijā.

Esam cēlušies četros, līdz ar to siesta jeb saules pauze vai diendusa šķiet īsti laikā.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
Lasīt citas ziņas

Pirms vakariņām gribam nopeldēties, taču ne jau baseinā, bet jūrā. Esam noskaidrojuši, ka īpaši skaistas pludmales ir savas pusstundas gājienā ārpus pilsētas.

Ceļš vijas pa klinšu krauju gar jūru. Visapkārt zied rododendri, bugenvilejas, hibiski un citi brīnumi, kam nezinu vārda. Gaiss san un reibina. Ar to vien ir gana, lai sajustu ko svētlaimei līdzīgu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ik pa laikam skatienam paveras kāda pludmale, kur starp akmeņu krāvumiem vīd baltu smilšu sēres. Pludmales te patiešām viena par otru skaistākas. Taču mums tika piekodināts būt pacietīgiem – visskaistākā būšot pašā ceļa galā aiz vecas kalnā uzvilktās zvejnieku laivas, kur asfalts beidzas un tad vēl kādi piecdesmit metri jāpaietas pa granti.

Un te nu mums pēkšņi aizraujas elpa: gājiens tik tiešām bija tā vērts! Baltu smilšu pludmale stāvu klinšu ielokā, ūdens dzidri zils… Tiesa, līdz tam vēl jānokļūst. Taču kraujā ir izcirsti pakāpieni un fiziskas aktivitātes atpūtniekiem nāk tikai par labu.

Pirmais iespaids, ļaujoties dzidro ūdeņu apskāvienam, ietverams vienā vārdā: pārsteigums. Mājās esmu radusi mesties pelēkos kā svins viļņos arī tad, ja gaisa temperatūra +18, bet ūdens temperatūra +15. Tur katra mana ķermeņa šūna gavilē priekā, bet adrenalīns burtiski dedzina. Šeit viss ir citādi. Ja gaisa temperatūra ir +38, kamēr ūdens tik vien kā +25, temperatūras starpība pirmajā brīdī izraisa neizpratni. Vismaz man. Pēc mirkļa, protams, tu jau saproti, ka beidzot gūsti sen gaidīto veldzi, taču pirmais brīdis mani nudien pārsteidza nesagatavotu. Kārlim to nesaprast, jo viņš peldas cauru gadu, turklāt arī skaidrā prātā.

Atceļā dalāmies iespaidos. Man patīk gan iespēja izstaigāties, gan pludmale. Kārlis atzīst, ka pludmale patiešām ir lieliska, tomēr vēlreiz mērot šo gaisa gabalu kājām viņš nav ar mieru. Esmu gatava kompromisam: varbūt noīrēsim kādu braucamo? Īres kantori te ir ik uz soļa. Vienīgi jāpārliecinās, vai līgumā ir ietverta pilna apdrošināšana. Kārlis svārstās starp kabrioletu un skuteri, man pēdējais šķiet ne vien mobilāks, bet arī stilīgāks.

Reklāma
Reklāma

Pēc vakariņām apstaigājam tuvējos īres kantorus, aprunājamies ar īpašniekiem un paliekam pie Manosa, harismātiska kunga labākajos gados ar smieklu pilnām acīm un lielisku skuteru un kvadriciklu izvēli. Kad Manoss uzzina, ka esam no Latvijas, viņa smaids kļūst vēl platāks, bet acis – pat tādas kā sapņainas. Izrādās, viņam reiz ir bijusi latviešu draudzene, skaista, gudra meitene, kas strādājusi Iekšlietu ministrijā. Manoss mums iesaka koši dzeltenu kvadriciklu, garantē pilnu apdrošināšanu un piekodina, ka ķiveres jāvelk noteikti – tas nekas, ka vietējie braukā bez, viņus policija neaiztiek, bet ārzemniekiem sods – 50 eiro.

Nu esam mobili. Tiesa, pirmajā vakarā tik vien spējam, kā izmest dažus līkumus, pirms dodamies pie miera. Diena ir bijusi gara un miegs nāk pat naktsputnam Kārlim.

Kamēr autobuss manevrē pa šaurajiem piekrastes ceļiem, ik pa laikam pieturot pie kādas viesnīcas un izlaižot kārtējo atpūtnieku grupiņu, gids mundrā balsī stāsta par Krētu, kas ir lielākā sala Grieķijas arhipelāgā un piektā lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas. Ik akmens te glabā kādu mītu, teiksmu vai leģendu. Krētā esot piedzimis grieķu panteona galvenais dievs Zevs, kas, pārvērties par vērsi, nolaupījis daiļo feniķiešu princesi Eiropu un pārvedis viņu uz dzimto salu, kur ticis ieņemts un piedzimis viņu dēls Mīnojs. Pēc viņa pavēles vēlāk ticis uzcelts labirints, ko sargājis briesmonis Mīnotaurs. To uzveica Tēsejs, kas izkļuvis no labirinta, turoties pie Ariadnas pavediena. Taču par Krētas (Mīnoja) civilizāciju liecina ne vien mīti, bet arī arheoloģiski izrakumi. Tajos atrasto būvju paliekas atklāj, ka pilīs bijis ūdensvads, kanalizācija un apbrīnojama dabiskā apgaismojuma sistēma. Telpu sienas rotājuši gleznojumi ar ziedu motīviem, graciozām sievietēm un atlētiskiem vīriešiem. Civilizācija te sāka veidoties ap 3000. g. pr. Kr. un savu augstāko pakāpi sasniedza ap 2. gs. pr. Kr., kad Krētā agrāko hieroglifu vietā ieviesa lineāra veida rakstus, ko līdz šim vēl nav izdevies atšifrēt. Šī civilizācija gājusi bojā kādā līdz šim neatklātā katastrofā, un te nu gids piemin gan teiksmaino Atlantīdu, gan to, ka uz Knosas pili, Zeva alu un vulkāniskas izcelsmes salu Santorīni visiem noteikti jādodas ekskursijā.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.