Kamēr saimnieks skatās uz visskaļāko ieslēgtu televizoru, tikmēr garnadži netraucēti rīkojas…Bezrūpība var maksāt dārgi 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vasarā cilvēkiem pavadot atvaļinājumu garākos ceļojumos, līdz galam neaizvērti dzīvokļu balkonu un lodžiju logi, zem ārdurvju paklājiņa atstātas atslēgas, neaizslēgtas ārdurvis vai pagalmu vārti bieži kļūst par cēloni mājokļu apzagšanai.
Zog visu, kas nav piesiets
Par zagļu laupījumu visbiežāk kļūst viss, ko var ātri un viegli iznest no dzīvokļa vai privātmājas, – nauda, dārglietas, portatīvie datori, mobilie tālruņi, apģērbi, apavi, sadzīves tehnika, darbarīki, pārtika un alkoholiskie dzērieni.
Bet zog arī daudzstāvu dzīvojamo namu kāpņu telpās un ģimeņu privātmāju pagalmos vai saimniecības ēkās atstātos divriteņus, zāles pļāvējus, autoriepas un citas vērtīgas mantas.
“Sezona” – no maija līdz septembrim
Apdrošināšanas sabiedrības “IF” Apdrošināšanas īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede stāsta, ka 2019. gadā no klientiem saņēmuši 33 apdrošināšanas pieteikumus. Bet 2021. gadā to jau bijis 87.
Pēc viņas novērotā, pati dzīvākā zādzību sezona ilgst no maija līdz septembrim. Tad cilvēki biežāk atrodas ārpus mājas, neapdomīgi atstādami bērnu divriteņus, zāles pļāvējus un citas vērtīgas mantas redzamās vietās, piemēram, uz terasēm vai dzīvojamo māju pagalmos.
Apdrošināšanas sabiedrības “Gjensidige Latvija” privātīpašuma apdrošināšanas produktu vadītāja Kitija Lase teic, ka, salīdzinot atlīdzību maksājumus aizvadītā gada garumā, zādzību skaits vasarā bijis augstāks nekā citos gadalaikos. Pērn jūnijā un jūlijā “Gjensidige Latvija” izmaksāja lielāko atlīdzību apjomu gada laikā.
“BALTA” īpašuma apdrošināšanas atlīdzību vadītājs Ainārs Puķe gan domā, ka aizvadītajos gados vīrusa izplatībai noteikto ierobežojumu dēļ cilvēki biežāk nekā parasti uzturējās mājās, tādējādi ierobežojot garnadžu iespējas netraucēti uzdarboties. Tāpēc šajā laikā par zādzībām izmaksāto atlīdzību skaits viņa pārstāvētajā uzņēmumā krasi nepalielinājās.
Tomēr, viņaprāt, tas nenozīmē, ka dzīvokļu un privātmāju īpašnieki arī turpmāk var justies pilnīgi droši pret zagļu mēģinājumiem.
Diemžēl cilvēku bezrūpība un vieglprātība var maksāt dārgi. Turklāt zaudējumi ir ne tikai naudas izteiksmē, bet arī morāli.
Tos pārdzīvot cietušajiem dažkārt mēdz būt visgrūtāk.
Visbiežāk apzog privātmājas
Ainārs Puķe teic, ka visbiežāk zagļi apzog ģimeņu privātmājas. Aptuveni 76% izmaksāto atlīdzību ir par zādzībām privātmājās un to pagalmos vai saimniecības ēkās, bet atlikušie 24% – par zādzībām dzīvokļos.
Kā stāsta “BALTA” pārstāvis, nereti zagļus netraucē pat tas, ka pats saimnieks ir mājās.
Kamēr viņš skatās uz visskaļāko ieslēgtu televizoru vai saldi guļ privātmājas otrajā stāvā, tikmēr garnadži netraucēti rīkojas pirmajā.
Jautāta, kādi ir raksturīgākie riski, ko pieļauj cilvēki, pavadot atvaļinājumu ārpus mājokļa, “IF” Apdrošināšanas īpašuma atlīdzību grupas vecākā atlīdzību regulētāja Iveta Briede atbild, ka tie var būt visdažādākie: neaizslēgtas durvis, dodoties prom no mājas; slikta durvju un slēdzeņu kvalitāte; neieslēgta signalizācija; dzīvojamo māju durvju vai pagalmu vārtu kodu nodošana nepiederošām personām; sliktas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem, kas varētu pieskatīt dzīvesvietu prombūtnes laikā, un citi.
Apdrošināšanas sabiedrības “BTA” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Elīna Zvejniece teic, ka vislielākā kļūda ir svešiem cilvēkiem vai sociālajos tīklos publiski atklāt savus atvaļinājuma plānus, ja tie saistīti ar mājokļa atstāšanu uz ilgāku laiku.
Izmaksātās summas
Apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” izmaksātās īpašuma apdrošināšanas atlīdzības par zagļu nodarītajiem zaudējumiem 2021. gadā sasniedza pat 150 000 eiro. Pagājušā gada vasaras mēnešos atlīdzībās tikai par zādzībām no mājokļiem “BALTA” izmaksāja cietušajiem vairāk nekā 35 000 eiro. Šī gada pirmajos četros mēnešos izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedz vidēji 759 eiro par katru zādzību.
2021. gadā “BTA Baltic Insurance Company” izmaksājusi vairāk nekā 35 000 EUR, kas ietver zādzības, kā arī trešo personu prettiesiskās rīcības. Šogad par tām jau izmaksāti 7700 eiro.
Apdrošināšanas sabiedrība “Gjensidige Latvija” pērn atlīdzinājusi klientiem zaudējumus par 53 zādzībām 69 620 eiro apmērā.
Cik aizvadītajā gadā par zādzībām no mājokļiem atlīdzībās izmaksājusi “IF”, to sabiedrības pārstāve neatklāj.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijā (LAA) apkopotajiem datiem, par mājokļu apdrošināšanu pret dažādām likstām, tostarp pret zādzībām, 2021. gadā Latvijā strādājošie apdrošinātāji atlīdzībās samaksājuši mājokļu īpašniekiem 55 857 636 eiro.
Cik no šiem aptuveni 56 miljoniem ir izmaksātas par zādzībām un trešo personu prettiesisku rīcību, tādu datu LAA neesot. Apdrošināšanas veidu īpatsvars pēc parakstīto prēmiju apjoma liecina, ka mājokļu apdrošināšana cilvēkiem rūp mazāk nekā veselības vai dzīvības apdrošināšana.
Noderīgi padomi, lai pasargātu mājokli no garnadžiem
- Vienmēr aizvērt logus un aizslēgt durvis, ja neesat mājās ilgstoši un pat ja atstājat tās uz īsu brīdi.
- Neatstāt atslēgas slēdzenē.
- Neglabāt rezerves atslēgas zem kājslauķa vai puķu podos, kur tās viegli pieejamas garnadžiem.
- Atstājot mājokli, parūpēties, lai aizvērti būtu arī balkoni un lodžijas.
- Neatstāt vērtīgus priekšmetus tuvu logiem vai no ārpuses labi redzamās vietās, piemēram, uz palodzes, balkona vai lodžijas.
- Vērtīgas lietas glabāt seifā un reģistrēt vērtīgo lietu reģistrā.
- Pēc darbu pabeigšanas instrumentus un dārza tehniku novietot slēgtās telpās.
- Dārzā, pagalmā vai koplietošanas telpās neatstāt bez uzraudzības velosipēdus un citus priekšmetus.
- Ja divritenis tiek atstāts pie veikala, obligāti jāizmanto slēdzene.
- Privātmāju īpašniekiem vēlams parūpēties par žogu un slēdzamiem vārtiņiem.
- Apdomāt mājokļa apdrošināšanas iespējas, kas ļaus izvairīties no neplānotiem robiem budžetā.
- Mājoklim uzstādīt metāla durvis ar vairākām slēdzenēm.
- Apdomāt videonovērošanas un signalizācijas sistēmas uzstādīšanas iespējas.
- Neaizmirst ieslēgt signalizācijas sistēmu ikreiz, kad atstājat mājokli.
- Privātmāju īpašniekiem laikus novērst zādzību mēģinājumus palīdzēs suns un uzstādītas norādes, piemēram, par videonovērošanu vai mājdzīvnieka esamību.
- Parūpēties par apgaismojumu ar kustības sensoriem, kas ļaus laikus pamanīt pārvietošanos pagalmā.
- Neatstāt mantas koplietošanas telpās.
- Apzināt kaimiņus, kuri dzīvo vienā kāpņutelpā.
- Privātmājās vēlams turēt aizvērtus logu aizkarus un žalūzijas, lai zagļi nevar noskatīt vērtīgas mantas, izpētīt iedzīvotāju dienas režīmu un ikdienas paradumus.
Avoti: “BALTA”, Valsts policija, “IF”
