Bezrecepšu zāles vietā un nevietā. Ārsti vērtē drošus un nedrošus medikamentus 0
Iespēja iegādāties zāles bez konsultēšanās ar ārstu mēdz radīt maldīgu priekšstatu, ka to lietošana ir pilnīgi droša .
Lietojami ar piesardzību
Bezrecepšu medikamentus tos plašās pieejamības un reklāmas iespaidā aizvien vairāk uztver kā plaša patēriņa preci, un to lietošana nereti mēdz būt neracionāla, ir pārliecināta medicīnas socioloģe, biedrības “Veselības projekti Latvijai” valdes priekšsēdētāja Ieva Salmane-Kuļikovska. Turklāt farmācijas firmas ir centušās panākt, lai tos varētu tirgot arī veikalos un degvielas uzpildes stacijās, kā arī izvietot aptieku pašapkalpošanās plauktos. Iespēja iegādāties zāles bez konsultēšanās ar ārstu mēdz radīt maldīgu priekšstatu, ka to lietošana ir pilnīgi droša, lai gan daudzi medikamenti var izraisīt nelabvēlīgas blaknes, kā arī negatīvu mijiedarbību ar citām zālēm, uztura bagātinātājiem un pat pārtiku.
“Slimību rašanās mehānismi joprojām nav pilnībā skaidri, tādēļ nereti medikamentu lietošana nav mērķtiecīga,” uzsver habilitētā medicīnas doktore, LU profesore, farmakoloģe Vija Zaiga Kluša. Viņa šo domu paskaidro ar salīdzinājumu – ja nezinām, kur automobilim atrodas degvielas tvertne, lejam benzīnu mašīnai virsū, cerot, ka kāda pile ietecēs arī vajadzīgajā vietā. Piemēram, ja sāp mugura, prātīgāk būtu vingrot, lai atbrīvotu nospiesto nervu, nevis dzert zāles, kas spēj tikai nomākt simptomus.
“Slimība nozīmē, ka organisma sistēmās zudis līdzsvars, taču, lietojot zāles, papildus varam iedzīvoties vēl citās vainās, jo nevienas no tām neiedarbojas tikai uz to procesu, ko cenšamies ietekmēt. Medikamenti jālieto ar lielu piesardzību. Esmu dzirdējusi atsauksmes: “Tas nu gan ir labs dakteris – piecas zāles izrakstīja!” Nevajag pārvērst organismu par Mendeļejeva tabulu! Ārstam būtu jāatrod katram slimniekam minimālākā efektīvā zāļu deva un jāpastāsta, cik miligramus lietot, jo tabletēs mēdz būt atšķirīgs aktīvās vielas daudzums,” teic profesore.
Pret sāpēm un augstu temperatūru
“Latviešiem ir ģenētiski noteiktas locītavu slimības, it īpaši sievietēm, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ir izplatīta pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana,” vērtē LU Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks, medicīnas doktors Vilnis Dzērve. “Šīs zāles pieļaujams lietot vienu vai pāris dienas, taču pazīstu cilvēkus, kuri ibumetīnu dzer nedēļām ilgi tā vietā, lai dotos pie ārsta un noskaidrotu sāpju iemeslu.”
Profesore Kluša uzskata, ka nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus Latvijā lieto pārlieku daudz. Ibuprofēns (var iegādāties arī ar nosaukumiem “Ibumetīns”, “Ibustar” u.c.) atzīts par vienu no organismam saudzīgākajiem šīs grupas preparātiem, taču, uzņemot to ilgstoši, tiek bloķēti enzīmi, kas saistīti ar asinsspiedienu regulējošo sistēmu un citiem procesiem, tāpēc var paaugstināties asinsspiediens un rasties citas veselības problēmas. Savukārt, pārmērīgi lietojot aspirīnu jeb acetilsalicilskābi, tiks nomākta kuņģa gļotādu aizsargājošu vielu sintēze, un tādējādi var attīstīties čūla.
Profesore uzsver, ka tautā iecienīto paracetamolu, ko izplata arī ar nosaukumu “Tailenols”, augstas temperatūras gadījumā varētu izmantot ne vairāk kā vienu līdz divas reizes. Pastāvīgi lietojot to pret sāpēm, pamazām raksim sev kapu, jo šī viela rada organisma šūnām ļoti toksiskus savienojumus. Dienas laikā drīkst uzņemt ne vairāk kā četrus gramus paracetamola, bet bērni un alkohola lietotāji – vismaz uz pusi mazāk.
Sirds mierinājumam
Starp visvairāk Latvijā lietotajām bezrecepšu zālēm ir arī sirds līdzekļi. V. Dzērve tautā iecienītos pilienus, kas satur baldriāna un māteres tinktūras, kā arī vilkābeles ekstraktu, atzīst par noderīgiem. Pirmās nomierina, bet vilkābeles izvilkums baro sirds muskuli un palīdz uzlabot tā darbu. Šie pilieni gan neko neārstē, taču, atšķirībā no medikamentu vairākuma, nepārdozējot tiem nav blakņu. Vienīgā “blakusparādība” būs saldāks miegs. Lieliski, ja šīs zāles uzlabo pašsajūtu veciem cilvēkiem ar sirds kaitēm, kuriem vairs nevar veikt operāciju. Daudzu iecienītais validols, ko mēdz palikt zem mēles, kad uztraukumā streiko sirds, tabletei izšķīstot, kairina mutes dobumā esošos aukstuma receptorus un nedaudz paplašina sirds asinsvadus, uz brīdi mazinot nepatīkamās sajūtas.
“Katru dienu pārliecinos, ka aptuveni puse no medikamentu iedarbības atkarīga no ticības tā iedarbībai. To izmanto, arī veidojot reklāmas, un tādēļ tai dažkārt ir pozitīva nozīme. Protams, tikai tad, ja cilvēks izvēlas atbilstošas zāles un tās pareizi lieto,” atzīst kardiologs.
Gremošanas uzlabošanai
Kuņģa un zarnu slimības Latvijā nav retums, taču zāles dažādu traucējumu gadījumā ne vienmēr tiek lietotas pamatoti. Piemēram, “Mezym” būtu lietojams, ja trūkst gremošanas fermentu, taču profesore Kluša lēš, ka diez vai Latvijā ir ļoti daudz šādu slimnieku. Pastāvīgi uzņemot šīs zāles bez vajadzības, var gadīties, ka ar laiku tiks nomākta aizkuņģa dziedzera funkcija.
Lūk, kā šo līdzekļu popularitāti skaidro I. Salmane-Kuļikovska: “Gremošanas traucējumi rada sajūtu, ka esam zaudējuši kontroli pār savu ķermeni, tādēļ rodas vēlme tos ātri mazināt ar medikamentu palīdzību. Latvijā tos vairāk lieto vīrieši, un arī reklāmās galvenokārt redzams kungs, kuru moka nepārdomāta uztura izraisītas gremošanas problēmas. Zāles šajā reklāmā tiek pozicionētas kā pilnvērtīgas maltītes un veselīgu ēšanas ieradumu vienkāršāka alternatīva.”
“Lomax” un “Raniberl”, kas lietojami pārmērīgas kuņģa skābes izdalīšanās gadījumā, popularitāte vedina domāt, ka Latvijā ir daudz čūlas slimnieku. Turklāt tā ir saistīta ar plašo nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu patēriņu, jo šīs zāles pastiprina kuņģa sekrēciju.
Vilnis Dzērve atgādina, ka kuņģa skābes izdali mazinošu preparātu lietotājiem būtu jāpārbauda, vai organismā nav iemitinājusies helikobaktērija. Jāpatur arī prātā, ka nekontrolēta un ilgstoša kuņģa skābes iedarbes mazinošo preparātu lietošana var maskēt kuņģa vēža simptomus.
VIEDOKĻI
Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča: “Bezrecepšu zāļu izvēli ietekmē gan publiski izskanējušie veselības aprūpes speciālistu viedokļi, gan reklāma. Kaut arī Latvijā to lietošanas paradumi un patēriņš ir līdzīgs kā citur Eiropā, tomēr aicinātu cilvēkus izvērtēt, vai simptomi, kuru ārstēšanai tie iegādāti, bieži neatkārtojas un vai nav jādodas pie ārsta pārbaudīt veselību. Dažkārt šķietami vieglas sūdzības var slēpt nopietnu saslimšanu.”
Medicīnas socioloģe, biedrības “Veselības projekti Latvijai” valdes priekšsēdētāja Ieva Salmane-Kuļikovska: “Dati liecina, ka no veselības aprūpes sistēmas viedokļa iedzīvotāju pašārstēšanās var būt ekonomiski izdevīga, jo, piemēram, tiek ietaupīts ārstu laiks un samazināti izdevumi kompensējamiem medikamentiem. Taču, no otras puses, tā ir saistīta ar dažādiem riskiem – atbilstošas ārstēšanas novilcināšanu, kļūdainu diagnozes noteikšanu vai nevēlamām blakusparādībām.”
