Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu 0
Nelielie bezpilota gaisa kuģi, jeb droni Latvijas tautsaimniecībā guvuši plašu pielietojumu. Tos izmanto lauksaimniecībā, enerģētikā, būvniecībā, mežsaimniecībā un vēl citās nozarēs. “Drons mums ir palīgrīks ātrākai darba veikšanai un ar tā starpniecību saņemtie tālizpētes dati paātrina arī lēmumu pieņemšanas ātrumu,” saka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas vadītājs Kārlis Linde.
Dronu izmantošana darba vajadzībām arvien vairāk LVM darbiniekiem kļuvusi par neaizstājamu palīgu, un šodien ir pat grūti iedomāties, kā dzīvojām pirms “dronu laikmeta” un iespējas praktiski jebkuru situāciju mežā novērtēt no putna lidojuma augstuma.
Bezpilota gaisa kuģi LVM tiek izmantoti meža meliorācijas sistēmu un potenciāli bojātu audžu apsekošanā, augsnes sagatavošanas darbu un potenciālo bebraiņu apsekošanā, vēja radīto bojājumu noteikšanā, lielo ligzdu monitoringa veikšanā un vēl citos darbos. Piemēram, šis gads iesākās ar interesantu ziņu no Latgales, kur LVM struktūrvienības “LVM Sēklas un stādi” darbinieki pirmo reizi izmantoja dronu priežu čiekuru ražas novērtēšanai.
Lielās platības apseko droni
“Viens no populārākajiem darbiem, kuros tiek izmantoti droni, ir meža meliorācijas sistēmu uzraudzība. Katram mežkopim ir pietiekami liels grāvju trašu tīkls, kurš viņam divreiz gadā jāapseko, lai pārliecinātos, vai nav izveidoti bebru dambji vai radušies kādi citi bojājumi. Līdz šim vajadzīgās informācijas iegūšanai visas šīs lielās platības darbiniekam bija jāapseko kājām, kas bija gan laikietilpīgi, gan darbietilpīgi. Gadījās arī pa traumai, jo tās pašas bebru alas nemaz nav tik viegli pamanāmas.
Drons grāvju trašu tīklu apsekošanai ir daudz ātrāks un efektīvāks, jo darbiniekam uzreiz ir pieejama informācija par plašu teritoriju, arī bojājumus darbinieks var atrast un noteikt ātrāk. Ja kādā vietā, piemēram, bebrs sācis veidot jaunu dambi, tā precīzu atrašanās vietu ir viegli noteikt, jo, tā kā dronam ir sasaiste ar GPS sistēmu, tad pie visiem tā uzņemtajiem foto un video materiāliem ir arī koordinātu ieraksti,” stāsta Kārlis Linde.
Digitālās tehnoloģijas ceļ darba efektivitāti
Atkarībā no darba uzdevumu specifikas un vajadzībām, bezpilota gaisa kuģa uzņemtie foto materiāli ar specializētām datorprogrammām tiek pārveidoti ortofotokartēs, proti, no daudzām fotogrāfijām tiek veidota ortomozaīka un piemēram, mežaudze tiek salikta vienā lielā, kopējā bildē. Šajā programmā ir arī attiecīgi mērrīki, ar kuriem iespējams mērīt dažādus lineārus objektus, attālumus vai platības, piemēram iezīmējot kādu konkrētu laukumu, noteikt, cik lielā platībā radušies mizgrauža bojājumi. Visu iegūto informāciju analizē LVM darbinieki, un Kārlis Linde atzīst, ka jaunākās digitālās tehnoloģijas ļāvušas ievērojami celt darba efektivitāti.
LVM bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas vadītājs atklāj, ka uzņēmumam netrūkst arī jaunu ideju mākslīgā intelekta iesaistei mežu apsaimniekošanā. Piemēram, jaunaudžu apsekošanai tiek attīstīts mākslīgā intelekta rīks, kas ar drona starpniecību iegūtajā bildē spētu saskaitīt visus tur augošos jaunos kociņus, aprēķināt jaunaudzes blīvumu un noteikt tās vietas, kur nepieciešami kopšanas darbi. “Darbinieks apstrādās datus, pēc tam tos iedos mākslīgā intelekta rīkam otrreizējai apstrādei, un tādējādi iegūs atskaiti par jaunaudzes stāvokli,” skaidro Kārlis Linde.
Ar termokamerām pret zemsedzes gruzdēšanu
Vēl viens ļoti nozīmīgs dronu uzdevums ir atkārtotas ugunsnelaimes novēršana pēc meža ugunsgrēka. Pēc uguns nodzēšanas zemsedzē var palikt kādas ar aci neredzamas, nedūmojošas, bet tomēr gruzdošas vietas. Jo īpaši bīstami tas ir tad, ja degusi kūdra. Šādu nelaimju novēršanai talkā nāk ar termokamerām aprīkoti droni, kuru uzņemtajos video vai foto datos redzami termiskie jeb siltuma avoti. “Termokamera uzrāda apkārtējās vides temperatūru un precīzi uzrāda, kur konkrēti šie gruzdēšanas perēkļi atrodas. Piemēram, kūdrainā vietā gruzdēšana var ilgt dienām ilgi, līdz atsākas aktīva degšana. Tādējādi, izmantojot dronu, mēs varam pārliecināties, vai ugunsgrēks ir pilnībā likvidēts.”
Iespējams atrast mizgraužu skartos kokus
Izmantojot dronu, iespējams arī atrast meža kaitēkļu mizgraužu skartos kokus. Pagaidām gan tas iespējams vien tad, kad koks jau nokaltis. “No augšpuses ir ļoti viegli atrast šos bojātos, nokaltušos kokus,” saka Kārlis Linde un atklāj, ka nākotnē attīstāms virziens būtu mizgraužu postījumu noteikšana to sākuma stadijā. “Tas gan būs daudz sarežģītāk, jo droni būs jāaprīko ar speciālām multispektrālām kamerām, kuras spēj noteikt krāsu spektra izmaiņas, jo, tiklīdz mizgrauzis sācis savu darbu, egļu skuju spektrs mainās,” tā Kārlis Linde. Viņš uzsver, ka lauksaimniecībā šīs spektrālās kameras jau tiek izmantotas, tomēr vienai, jeb monokultūrai, spektra izmaiņas ir daudz vieglāk nosakāmas, nekā mežā, kur aug daudz un dažādas koku sugas.
Dronu nozare turpina attīstīties
Pašreiz aptuveni 300 LVM darbinieki ir nokārtojuši tālvadības pilota apliecību. Veikto lidojumu skaits ar droniem ir mainīgs – ziemas mēnešos tie nepārsniedz dažus simtus, bet vasaras un rudens mēnešos lidojumu skaits kopā sasniedz pat pāris tūkstošus. Kārlis Linde uzsver, ka dronu nozare globālā mērogā turpina strauji attīstīties, un ar katru gadu tiem tiek rasts arvien jauns pielietošanas veids. Arī LVM turpina meklēt veidus, kā no dronu ekspluatācijas gūt maksimālo labumu, un kuros procesos to izmantošana ļautu sasniegt augstāku efektivitāti un samazināt darbu veikšanai nepieciešamo laiku.
