“Esam kā pienotava, bet taisām ne-piena produktus.” Bezpiens – pārtika ar perspektīvu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mūsu vienradzis ir bezpiens!” tā par savu īpatnējo produktu saka vegānās pārtikas ražotāja “Got Foods” dibinātājs Ivars Orlovs, izmantojot šo pasaku dzīvnieku un populāro investīciju pasaules simbolu pasakainai veiksmei kā apzīmējumu uzņēmuma ražotās pārtikas perspektīvām.
Ar uzņēmuma izveidotājiem tiekamies Rīgā, kur “Got Foods” iekārtojies jaunās telpās un paplašina ražošanu. Te top gan zirņu izcelsmes dzēriens un siers, gan biezpiens un dažādi krēmsieri vegāniem. “Got Foods” ir jaunuzņēmums, kurš spējis piesaistīt finansējumu no vairākiem investīciju fondiem un sācis strauju attīstību. Latvijā šādus pārtikas uzņēmumus varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Pirms gada izveidotā uzņēmuma īpašnieki redz labu izaugsmes potenciālu strauji augošajā vegāno pārtikas produktu tirgū.
Saskata iespējas
“Got Foods” vadītājs Ivars Orlovs pēc profesijas ir pārtikas tehnologs un zinātnieks, strādājis pārtikas izejvielu piegādes uzņēmumā “Neo” un, kā saka, šo industriju “izkodis” līdz kaulam, jo līdz šim nodarbojās ar piena produktu izejvielām. Viņa biznesa partnerim Mišelam Vetšteinam ir pieredze banku jomā Šveicē, un viņš uzņēmumā atbild par finanšu jomu. Mišels ieguvis RTU maģistra grādu Inovācijās un uzņēmējdarbībā, un viņam ļoti pievilcīga bija Baltijas jaunuzņēmumu vide.
“Īpaši labu nākotni piena industrijai es neredzēju, savukārt perspektīva alternatīviem produktiem, kas gatavoti uz augu izejvielu bāzes, bija skaidri saskatāma,” par idejas attīstību stāsta Ivars Orlovs. Saprotot, ka nākotnē aizvien vairāk uzmanības tiks pievērsts resursu taupīšanai un vides sargāšanai, kā arī procesu efektivitātei, idejas autori nonākuši pie biznesa izveides. Pārtikas tirgū alternatīvo produktu jomā pieejami mandeļu, kokosriekstu, auzu produkti, bet Orlovs kā galveno produktu izejvielu izvēlējies zirņus, kas mūsu platuma grādos ir labi iepazīts un populārs augs. Zirņi apkārtējā vidē arī atstāj mazāku ekoloģisko pēdu, turklāt tas ir izaicinājums pārtikas zinātniekiem, jo “ne kurš katrs var uztaisīt produktus no zirņiem, kas garšo kā piena produkti”.
Piesaista fondus
Lai attīstītu savu ražotni, finansējums iegūts vairākos veidos. Jau sākotnēji “Got Foods” ieguva “Brinc/Artesian Ventures” jaunuzņēmumu akseleratora atbalstu Honkongā, kas deva atpazīstamību Āzijā, ASV un citviet pasaulē. Atbalsts saņemts gan padomu, gan finansējuma veidā. Tāpat saņemts “EIT Food” atbalsts grantu veidā. Arī Latvijas akseleratora “Buildit” un Igaunijas “Beamline” atbalsts kompānijai ļauj augt un attīstīties. Tendences rāda, ka pasaulē vērojama strauja vegāno produktu tirgus izaugsme un vietējiem uzņēmējiem jāspēj šīs iespējas izmantot.
Prognozes liecina, ka nākamajos trīs gados šis tirgus sasniegs 37 miljardu ASV dolāru vērtību, kamēr piena produktu tirgus – ievērojami mazāku. “Got Foods” mērķis ir gana ambiciozs – desmit gadu laikā aizņemt 2% šā tirgus. Lai to paveiktu, iecerēts nostiprināties vietējā tirgū un sākt produktu eksportu uz abām kaimiņvalstīm, Somiju un Vāciju. Tāpat plānots atklāt ražotnes citās valstīs, to skaitā ASV, Kalifornijā, kur pieprasījums pēc vegānajiem produktiem ir strauji augošs, jo iedzīvotāji atzinīgi novērtē jaunās iespējas. Līdz šim kopumā uzņēmumā ieguldīti aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Bezpiena produkti
“Esam kā pienotava, bet taisām ne-piena produktus,” ražotnes būtību raksturo uzņēmuma vadītājs. Jau izstrādātas zirņu dzēriena, siera, jogurta, biezpiena, saldējuma un krēmsieru receptes un daļa produktu palaisti tirgū. Vegāniem domāto biezpienu tā autors dēvē par bezpienu, un tā ir laba vārdu saspēle, kas raksturo uzņēmuma būtību. Bezpiens ir jaunākais uzņēmuma produkts – līdzīga tirgū neesot, tāpēc produkta autors to sauc par vienradža produktu. Jogurta un puscietā siera receptes vēl gaida ražošanu un nonākšanu tirdzniecībā.
Lielākoties savu produkciju uzņēmēji realizē tirgos – Kalnciema ielas Zemnieku tirgū, Āgenskalna tirgū, “Idillē”, kā arī dažās kafejnīcās, piemēram, “Mazā terapija” un “Kozy Eats”, taču nule kā piesaistīts produkcijas izplatītājs Latvijā un sākts darbs iekļūšanai lielveikalu plauktos. Vēl tikai jāpiestrādā pie produkta iepakojuma pilnveidošanas, un tad produkti parādīsies tirdzniecībā. Nule kā uzņēmēji izveidojuši savu interneta veikalu un Latvijas iedzīvotāji pirkumus var veikt tiešsaistē.
“Izdzirdot par zirņiem, daudzi jautā, vai tas ir humuss. Nē, tas nav humuss! Šajos produktos piena olbaltumvielas ir aizstātas ar zirņu olbaltumvielām. Piemēram, krēmsiers ir fermentēts, tajos ir probiotiskās baktērijas, kalcijs, vitamīni, un tā ir laba piena produktu alternatīva,” skaidro Ivars Orlovs.
Arī siers tiek fermentēts, un atšķirībā no citiem ražotājiem tā uzturvērtība ir lielāka. Sākotnēji cerības liktas uz 20–30 gadus vecu pircēju auditoriju, bet pieredze parādījusi, ka šie produkti daudz labāk patīk gados vecākiem cilvēkiem. Tas faktiski lauž stereotipus, ka lielākā daļa pircēju ir konservatīvi un nevēlas izmēģināt neko jaunu. Te gan liela loma ir degustācijām un sabiedrības izglītošanai. Līdz šim liela problēma vegānu produktiem bija garšas īpašības, tai skaitā mākslīgā garša, taču, to atrisinot, izdodas piesaistīt jaunus pircējus.
Redzams, ka vairāk jaunos produktus iegādājas sievietes, kas ir atvērtākas inovācijām un jaunu produktu ienākšanai ikdienas ēdienkartē. Šķiet, ka vīriešus biedē vegānie produkti, taču, kad izdodas viņus pārliecināt pagaršot, tad redzam, ka viņiem patīk šie produkti, pieredzē dalās uzņēmējs. Šie produkti ir alternatīva tiem, kam ir laktozes nepanesamība, kā arī tiem, kas izvēlas nelietot piena produktus ekoloģisku un ētisku apsvērumu dēļ.
Tehnoloģiju piena dzērienam viņš izstrādājis pats aptuveni gada laikā un drīzumā to sola patentēt. Tiesa, šis produkts nav fermentēts, līdz ar to tā derīguma termiņš ir mazāks nekā pārējiem produktiem.
Taujāju par konkurenci šajā tirgū. I. Orlovs atzīst, ka konkurence ir liela, īpaši augu dzērienu jomā, kur lielākoties ir starptautiski pazīstami uzņēmumi, taču “Got Foods” ir savas priekšrocības. “Ražojot augu dzērienu, ir svarīgi, lai tas nenogulsnējas, un mums kā vienam no retajiem tas ir izdevies. Taču galvenais – tas garšo pēc piena,” stāsta uzņēmējs. Turklāt produktu sastāvā nav nedz alergēnu, nedz sojas, riekstu, glutēna un ĢMO. “Got Foods” savu produktu piedāvājis nesen Rīgā notikušajā “TechChill 2022”, un saņemtas labas atsauksmes. Regulāri piedaloties izstādēs un konferencēs, izdodas gūt jaunu novērtējumu jau padarītajam, taču turpmāk lielāks uzsvars būšot uz specializētajām pārtikas izstādēm.
Sadarbībā ar vietējiem
Šobrīd ražošanai nepieciešamās izejvielas jaunuzņēmums iepērk Latvijā, un tās ir Eiropas izcelsmes, bet uzņēmēji iecerējuši sadarboties ar jauno zirņu proteīna rūpnīcu Elejā, kas vēl ir tapšanas stadijā. Kā jau ziņots, Latvijā iecerēts veidot jaunu zirņu pārstrādes rūpnīcu, kas ražos augu izcelsmes olbaltumu jeb proteīnu. Šī izejviela pasaulē kļūst aizvien pieprasītāka pārtikas industrijā. Zirņus kā izejvielu savos produktos piedāvā arī zivrūpnieki. “Latvijas Bizness” jau nesen rakstīja, ka SIA “Karavela” sākusi ražot zivju aizstājējproduktus, pamatā izmantojot zirņu olbaltumu. Produktu izstrādātāji uzskata, ka tas radīs veselu apvērsumu pārtikas industrijā.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
“Got Foods” dibināts 2021. gada vasarā ar mērķi ražot pārtikas produktus vegāniem.
Dīgsts
Izrāvienu dod “Brinc/Artesian Ventures” jaunuzņēmuma atbalsts Honkongā un Latvijas akseleratora “Buildit” un Igaunijas “Beamline” atbalsts. Pašlaik komandā ir trīs darbinieki, bet tuvākajā laikā to skaits pieaugs.
Augļi
“Got Foods” plāno desmit gadu laikā aizņemt līdz 2% no globālā vegānu pārtikas tirgus.
VĒRTĒJUMS: Liels tirgus potenciāls
Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova stāsta, ka aizvien vairāk cilvēku interesējas par vegānu produktiem. Viņas novērojumi rāda, ka potenciāls tirgū ir un tas ir liels, jo cilvēki, kas ikdienā ēd gaļu, cenšas savā ēdienkartē iekļaut vegānos produktus vismaz pāris dienu nedēļā, kā arī iedzīvotāji cenšas samazināt gaļas patēriņu. Šo interesi var skaidrot ar to, ka cilvēki grib aizkavēt globālos sasilšanas procesus, jo tieši liellopi ir viens no globālās sasilšanas iemesliem. Arī novērojumi veikalos liecina, ka tirgotāji paplašina vegāno produktu plauktus. Agrāk piedāvājums bija mazs, bet tagad vegāno produktu piedāvājums aizvien paplašinās.
