Bezpajumtnieku motivēšana pozitīva, bet lēna 0
Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Rīgas patversmes dienas centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Rīgas iedzīvotājiem jau no gada sākuma tiek realizēts projekts “Motivācijas programmu izstrāde un ieviešana bezpajumtniekiem – bezdarbniekiem”.
Lai gan tas notiek jau trešo reizi, centra speciālisti atzīst – darbu atrast izdevies tikai vienam to dalībniekam.
“Šie kursi nav burvju nūjiņa, ar kuras palīdzību visi tos apmeklējušie bezpajumtnieki pēkšņi varētu atrast darbu un sakārtot savu dzīvi,” uzsver centra direktore Dagnija Kamerovska. “Gaidīt, ka bezpajumtnieks, kas gadiem dzīvojis uz ielas, pēc triju mēnešu kursiem atrisinās savas problēmas, nav reāli. Šādas gaidas nav adekvātas,” ir pārliecināta direktore, piebilstot, ka grūtības atrast darbu pašlaik ir arī “normālajiem” cilvēkiem. Taču galveno šā projekta mērķi tomēr ir izdevies sasniegt. Proti, šie cilvēki sākuši domāt, kāpēc ar viņiem noticis tieši tā, viņi sāk saprast, ka ir tādi paši cilvēki kā citi un pamazām tiek vaļā no stereotipiem, ka bezpajumtnieki jau sākotnēji ir norakstīti. “Šo kursu ideja aizgūta no psiholoģijas, kurā zināms, ka tik ilgs laiks, cik cilvēks pavadījis, grimstot bedrē, nepieciešams arī, lai no tās izkļūtu. Ja bezpajumtnieks gadu bijis bez mājām un darba, gads nepieciešams, lai saņemtos un sāktu no jauna,” skaidro D. Kamerovska.
Projekta laikā īstenotas tiek trīs programmas: bezpajumtnieku pašnovērtējuma celšanas programma; bezpajumtnieku sociālo un pašaprūpes iemaņu atjaunošanas programma, un bezpajumtnieku darba prasmju attīstības programma.
“Ir interesanti vērot, kā šie cilvēki mainās,” saka Dagnija Kamerovska.
“Dažs šos kursus jau apmeklējis un nu nāk vienkārši klausīties un atzīst – redz, pirmajā reizē es vispār nesapratu, ko tas psihologs gribēja pateikt. Tagad es saprotu un man ir interesanti. Esmu tiešām pārsteigta, kā mainās ilgstošie bezpajumtnieki – šajos kursos viņi sadraudzējas, sāk kopīgi īrēt atsevišķu dzīvesvietu, atrod un strādā pagaidu darbus.
Tās visas ir tiešām lielas pārmaiņas šiem cilvēkiem,” savos novērojumos dalās D. Kamerovska. Gada laikā paredzēts, ka projektā iesaistīsies 120 cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Pēc D. Kamerovskas domām, šiem kursiem nepieciešama tālāka virzība, ko spētu nodrošināt atbalstītā darba sistēma, ko savulaik piedāvāja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).
Dagnija Kamerovska: “Šie cilvēki, kuriem zudušas darba prasmes, nevar no vietas astoņas stundas nostrādāt. Tādēļ esmu ierosinājusi kā NVA, tā Rīgas Austrumu izpilddirekcijai rast iespēju šiem cilvēkiem, tāpat kā skolēniem, piedāvāt strādāt četras stundas un ar tādu kā uzraugu, jo šīm personām aiz muguras ir divi ļoti kritiski stāvokļi – bezdarbs un bezpajumtniecība. Viņiem jāpalīdz atkal saprast, kas ir darba diena.”
Taču visefektīvākais, pēc centra vadītājas domām, būtu pārņemt atsevišķu ārvalstu pieredzi, kurās izveidoti tā dēvētie darba punkti. Līdzīgi uzņēmumi kā pie mums kapu pārvalde vai dārzu un parku apsaimniekotāji ņem darbā cilvēkus uz vienu, divām vai trim dienām, kuru laikā pēc izvēles var nostrādāt četras līdz astoņas stundas, nopelnot kuponu pusdienām vai naudu.
Projekta noslēgumā tiks apkopoti interesantākie un efektīvākie nodarbību apraksti, kurus turpmāk kā rokasgrāmatu paredzēts izmantot sociālajā darbā ar bezpajumtniekiem un krīzes situācijā esošiem klientiem dienas centrā.
Uzziņa Projektā piedalās: 54% cilvēku vecumā no 44 līdz 55 gadiem, 26% vecāki par 55 gadiem, 18% vecumā no 35 līdz 45 gadiem, 2% vecumā no 25 līdz 35 gadiem. |
