Bezpajumtniekiem – dažādu ērtību gultasvietas 0
“Nakts patversmes klients – lielākoties tas ir vīrietis vecumā pēc 40 gadiem, bez darba, bez ģimenes un ar atkarības pro-blēmām. Dažkārt te nokļūst arī pensionāri un cilvēki ar invaliditāti,” stāsta Balvu novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Anita Petrova.
Dienas vidū nakts patversmē valda miers un klusums. Vīriešu istabā cieši cita pie citas rindojas metāla gultas, tās pārklātas ar tumši zilām biezām segām. Sieviešu istabā noskaņa mājīgāka, te dominē gaišie toņi, bet gultas ir no koka. Šoziem patversmi izmanto 5 – 7 vīrieši, bet sievietes pajumti neesot lūgušas. “Sievietes vispār ir uzņēmīgākas, viņas māk savu dzīvi sakārtot,” novērojusi sociālā darbiniece Ilona Džigure.
Ienākot patversmē, dežurants ar alkometru pārbauda, vai nakšņot gribētājs nav lietojis alkoholu. Vakariņās bezpajumtniekiem dod zupu un maizi, bet šeit ir arī virtuve, var gatavot paši. Blakus virtuvei atrodas frizētava, veļas mazgātava, kas ļoti iecienīta arī pilsētas iedzīvotāju, sevišķi pensionāru, vidū.
Siltumā un pie televizora
Patversmē bez maksas var uzturēties līdz trīs mēnešiem. Ja dzīvo ilgāk, jāveic līdzmaksājums – 26 santīmi diennaktī. Izvērtējot katru situāciju, sociālais dienests tiem, kas vēlas dzīvot labākos apstākļos, piedāvā otrā līmeņa iespēju – sociālās gultas divvietīgās istabiņās. Dzīvo divatā vai pa vienam, bet virtuve, duša, arī tualetes telpas visiem stāva iemītniekiem ir kopējas. Sociālajās istabās patlaban dzīvo 10 vīrieši un trīs sievietes.
Vienā tādā istabiņā dzīvo Ēriks (51 g. v.) un Juris (40). Ēriks šo iespēju izmanto kopš 2007. gada, kad atstājis slimnīcu, kur ārstējies no tuberkulozes. “Pārcietu divas operācijas, un pēc deviņu gadu ārstēšanās tiku vaļā no slimības, tagad esmu 2. grupas invalīds ar nelielu pensiju,” stāsta vīrietis. Viņa istabas biedram Jurim kādreiz bija ģimene, dzīvoklis, iepriekš strādājis galdniecībā, bet zaudējis darbu, laulība šķirta, bērnu audzina vecmāmiņa, Jura māte.
Ikdienā vīrietis iztiek ar pabalstu naudu, gadījuma darbos nopelnīto, bet tagad otro mēnesi strādā algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā – tīra sniegu no ielām, mēnesī saņemot 100 latus. Brīvajā laikā skatās televīziju, palasa kādu grāmatu.
Abi ne uz ko īpašu nākotnē necer. “Kā būs, tā būs.” Kad norādu uz vecumu – līdz pensijai taču vēl tālu, Juris aizbildinās, ka darba te nav. Gados jaunākie kaut ko mācās, apgūst, dodas prom uz lielākām pilsētām vai ārzemēm. “Mums tepat ir labi, esam apmierināti,” nosaka vīri. Divatā dzīvojot, visi rēķini tiek dalīti uz pusēm, šobrīd katram jāmaksā apmēram 17 lati mēnesī, ieskaitot izdevumus par elektrību.
Sociālā istaba – pagaidu variants
Anita Dvinska sociālajā istabā mitinās kopš pagājušā gada augusta. Palika bez darba un iztikas līdzekļiem, nespēja samaksāt komunālos rēķinus, bija jāatstāj vienistabas dzīvoklis, kurā aizvadīti septiņi gadi. Anita sociālajā istabā dzīvo viena, mēnesī maksājot apmēram 28 latus. Jāpiebilst, ka Balvu novada pašvaldība visiem te dzīvojošajiem sedz 50% no apkures un 2/3 no apsaimniekošanas izdevumiem.
Tas ir tikai pagaidu variants, gribas atsevišķu mitekli, atzīst enerģiskā sieviete. Nesen viņa pieņemta pastāvīgā darbā par sētnieci. Alga 140 lati uz rokas, tomēr tie ir regulāri ienākumi. “Anita ir aktīvs cilvēks, viņa savu dzīvi sakārtos,” pārliecināta I. Džigure.
Trešā stāva sociālie dzīvokļi paredzēti trūcīgajām un grūtībās nonākušajām ģimenēm ar bērniem. Līgums ar tām tiek pārskatīts ik pēc pusgada. Pētera Kārkliņa astoņu cilvēku ģimene te dzīvo jau trešo gadu. Iepriekšējā vienistabas dzīvoklī viņi nespēja apmaksāt rēķinus, turklāt dzīvoja lielā saspiestībā. Sociālajā dzīvoklī jāmaksā puse no apkures un 1/3 no apsaimniekošanas izdevumiem, kopā tie esot ap 70 latiem mēnesī.
No pilsētas uz laukiem
Ģimenēm, kuru dzīves apstākļi uzlabojušies, pašvaldība ierāda dzīvokli pilsētā. Viena ģimene nupat pārcēlusies, abi vecāki tagad strādā, taču nu par visu jāmaksā pašiem, nekādu atvieglojumu vairs nav.
Tiem, kas vēlas atstāt sociālo dzīvokli, ir iespējams pārcelties uz laukiem, piemēram, uz Balviem visattālāko Krišjāņu pagastu, kur esot ne mazums brīvu dzīvokļu. Turp nupat aizgāja divi cilvēki, viņiem patīkot lauki, turklāt iztikšana tur lētāka.
Ar pašvaldības gādību Balvos izveidota arī sociālā māja “Atvasara” ar 17 dzīvokļiem. Tie paredzēti cilvēkiem ar kustību traucējumiem un pensionāriem.
Viedokļi
Kāda situācija ir citur?
Artis Āns, Jelgavas pilsētas nakts patversmes direktors: “Šobrīd patversmes pakalpojumu dienā izmanto apmēram 30 klienti. Pārsvarā vieni un tie paši cilvēki. Ir tādi, kas patversmē dzīvo gadiem, ir tādi, kas te iegriežas tikai aukstajā laikā. Tie, kas atnāk dzērumā, ieraugot alkometru, jau zina – policija vedīs uz atskurbtuvi. Kad dzērums izgulēts, policija atgādā uz nakts patversmi. Klientiem tiek nodrošināta tīra gultasveļa, ēdināšana – brokastis un vakariņas, bet aukstajā laikā arī pusdienas. Tiem, kam ir pastāvīgi ienākumi – pensija vai pabalsts, par dzīvošanu jāmaksā. Kam ienākumu nav, jāpiedalās līdzdarbības pasākumos, jāuzkopj telpas vai jāveic citi darbi. Klienti lielākoties ir cilvēki ar zemu izglītības līmeni, tāpēc nespēj iekļauties darba tirgū. Daudzi arī negrib. Bet ir arī tādi, kam šī vieta ir tikai īslaicīgs pieturas punkts krīzes situācijā.”
Janīna Smirnova, Jēkabpils nakts patversmes vadītāja: “Lai gan varam izmitināt 27 bezpajumtniekus, šobrīd mūsu pakalpojumu izmanto vidēji 15 cilvēku dienā. Situācija katram individuāla, bet vairākumam nelaime viena – alkoholisms. Ir gan sievietes, gan bijušie ieslodzītie. Klienti kļūst gados arvien jaunāki, nāk uz šejieni kā uz viesnīcu, bet savu dzīvesveidu mainīt nevēlas. Trūcīgās personas patversmē divus mēnešus var uzturēties bez maksas, bet tiem, kam pensija, par nakšņošanu jāmaksā 1,40 lati. Vakariņas visiem ir bez maksas, bet par brokastīm prasām 72 santīmus, tāpēc tās reti kurš izvēlas. Lai nepaliktu gluži tukšu vēderu, piedāvājam maizi, margarīnu, karstu tēju. Esmu mudinājusi cilvēkus meklēt darbu, rādu sludinājumus, pat aizvedu pie darba devēja. Bet iztur tikai līdz pirmajai algai, nodzeras. Tas vēlreiz pierāda, ka viss atkarīgs no paša cilvēka.”
