Bezmaksas transports Vācijā: “atrakstīšanās Briselei” vai reāla iecere? 4
Lai pamudinātu vairāk autovadītāju pārsēsties tramvajos un autobusos un tādējādi panāktu gaisa piesārņojuma mazināšanos, Vācijas valdība apsver bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu. Pagaidām gan nav skaidrs, cik nopietni domāta šī ideja. Iespējams, priekšlikums radīts kā izmisuma solis, cenšoties izvairīties no Eiropas Komisijas sankcijām.
Ideja par bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu Vācijā nav jauna. Tā jau gadu desmitiem tikusi ne vien ik pa laikam apspriesta, bet dažviet arī izmēģināta. Piemēram, Brandenburgas pilsētiņā Templinā bezmaksas transports jau pastāvēja no 1997. līdz 2003. gadam, taču tika likvidēts, jo izrādījās nefinansējams. Priekšlikums nodrošināt braukšanu par brīvu piepilsētas transportā pirms dažiem gadiem bija Pirātu partijas sauklis priekšvēlēšanu kampaņā.
Tolaik gan šī ideja tika uztverta drīzāk kā utopiska. Taču nu ar līdzīgu iniciatīvu nākusi klajā Vācijas valdība. Nule atklātībā nākušais valdības plāns paredz testēt bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu piecās Vācijas pilsētās: Bonnā, Esenē, Herenbergā, Roitlingenē un Manheimā. Nolūks ir noskaidrot, vai un cik lielā mērā bezmaksas transports varētu palīdzēt samazināt privāto automašīnu izmantošanu, lai tā uzlabotu gaisa kvalitāti, it sevišķi samazinot slāpekļa dioksīda piesārņojuma līmeni.
Sākotnēji gan paredzēts nevis pilnībā atcelt biļešu maksu, bet gan piedāvāt bezmaksas braukšanu dienās, kad būtiski pārsniegti gaisa kvalitātes standarti. “Skatīsimies, kāda būs pieredze. Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja pieredze būs pozitīva, ja gaisa kvalitāte paaugstināsies, tad drīz vien piemēram sekos citas pilsētas,” tā Vācijas sabiedriskajam radio izteicies pašreizējais Vācijas finanšu ministrs Pēters Altmeijers.
Gluži brīvprātīgā kārtā gan šī iecere nav radusies. Tā tapusi, Vācijas valdībai meklējot iespējas, kā izvairīties no nepatikšanām, ar kurām draud Eiropas Komisija. Līdzās Francijai, Spānijai, Itālijai un Lielbritānijai Vācija ir to valstu skaitā, kurās regulāri un jau gadiem ilgi tiek pārsniegtas ES gaisa piesārņojuma normas. Saskaņā ar statistiku, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, no gaisa piesārņojuma izraisītajām sekām ES ik gadus priekšlaikus mirst 400 000 iedzīvotāju. Ap 80 000 no viņiem tieši Vācijā. Eiropas Komisija un vides komisāre Karmenu Vella jau vairākkārt devusi laiku normas pārkāpjošajām valstīm izstrādāt reālistiskus rīcības plānus piesārņojuma mazināšanai, taču prasība arvien ignorēta. Janvāra beigās K. Vella paziņoja, ka līdz 5. februārim iedzīvotājus smacējošajām valstīm vēl dod “pēdējo iespēju”. Ja netiks sperti pienācīgi soļi, sekošot prasība Eiropas Savienības tiesā.
Uz to reaģējot, Vācija Eiropas Komisijai iesniegusi pasākumu plānu, starp kuriem kā viens no galvenajiem risinājumiem minēta bezmaksas sabiedriskā transporta testēšana. Vēstulē EK norādīts, ka valdība bezmaksas transporta ieviešanas izmēģināšanu grasās veikt sadarbībā ar federālajām zemēm un pašvaldībām. Tomēr federālo zemju vadība un pašas “testa” pilsētas atzinušas, ka par šādu ieceri dzird pirmoreiz un vērtē to skeptiski. Pirmkārt, nav skaidrs, kur rast finansējumu. No piepilsētas sabiedriskā transporta biļetēm Vācijas transporta operatori kopā gūst apmēram 12 miljardus eiro lielus ieņēmumus gadā. Atceļot braukšanas maksu, tiktu zaudēta ne tikai šī nauda, bet būtu nepieciešami arī papildu ieguldījumi. Pieņemot, ka daudzi iedzīvotāji tiešām masveidā no automašīnām pārsēžas autobusus, tramvajos un vilcienos, būtu nepieciešams iegādāties jaunus transporta līdzekļus un atvērt jaunas līnijas. Vilcienu kavēšanās un reisu atcelšana, pārpildīti vagoni sastrēgumstundās jau šodien ir ikdiena Vācijas sabiedriskajā transportā. Šāds sabiedriskais transports “nemudina cilvēkus atstāt mājās auto, pat ja brauciens būtu par velti”, laikrakstam “Handelsblatt” sacījis dzelzceļa un satiksmes arodbiedrības vadītājs Aleksandrs Kirhners.
