Studentiem var nākties par mācībām piemaksāt līdz 1000 eiro gadā. Vai turpmāk augstākā izglītība būs tikai par maksu? 104
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau no 2023./2024. studiju gada visiem pirmā kursa studentiem, izņemot tos, kuri atbilst mazturīgā vai trūcīgā statusam, var nākties maksāt par studijām līdzmaksājumu 600–1000 eiro gadā. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka šāda sistēma padarīšot studijas pieejamākas, vismaz tā šis jaunais plāns tiek reklamēts sociālajos tīklos. Tomēr šī sistēma būs neizdevīga tiem, kas čakli mācījušies vidusskolā un līdz šim cerēja augstskolā iegūt tā saukto budžeta vietu.
Latvijas Studentu apvienība jau sen prasa arī Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un vairākās citās Eiropas valstīs, ieviest bezmaksas studijas tiem, kuri studē valsts valodā valsts augstskolās. Vairāki politiskie spēki ir solījuši uz to virzīties. Piemēram, Nacionālā apvienība pat gaidāmo vēlēšanu priekšvēlēšanu programmā sola atbalstīt virzību uz bezmaksas studijām.
Negrib maksāt par nevajadzīgiem speciālistiem?
Tikmēr IZM izstrādātais konceptuālais ziņojums “Par turpmāko augstākās izglītības finansēšanu” paredz trīs veidus, kāda varētu būt turpmākā studiju vietu finansēšana. Viens variants paredz būtiski nemainīt neko, tikai pakāpeniski celt valsts finansējumu studiju vietām.
Vēl viens variants paredz ieviest pilnīgas bezmaksas studijas, bet tas prasītu ļoti lielas izmaksas no valsts budžeta. 2026. un turpmākajos gados studiju vietu finansēšana no valsts budžeta prasītu pat 144 miljonus eiro gadā. Tikmēr, ieviešot līdzmaksājuma sistēmu, studiju finansēšana no valsts budžeta izmaksātu simt miljonus eiro gadā.
Turklāt IZM norāda: ja valsts augstskolās visi studētu par brīvu, pie bezmaksas studijām tiktu daudzi humanitārās un sociālās zinātnes studējošie, kuri šobrīd pārsvarā studē par maksu, kaut darba tirgus prognozes liecina, ka gaidāma šīs jomas speciālistu pārprodukcija. Sanāktu, ka valsts finansētu nevajadzīgu speciālistu sagatavošanu!
Kāpēc, ieviešot bezmaksas studijas, valsts nevarētu gādāt, lai vismaz valsts augstskolās ir mazāk studiju vietu nozarēs, kur gaidāma darbaspēka pārprodukcija? IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece pretēji ziņojumā paustajam tomēr atzīst, ka ilgtermiņā iecerētā sistēma ļaušot “ar aktīvu sabiedrības iesaisti nodrošināt, ka studiju vietu sadalījums atbilst sabiedrības un tautsaimniecības attīstības interesēm”.
Lai nu kā, vispieņemamākā ministrijai šķiet sistēma, kurā vispirms tiktu ieviests līdzmaksājums visiem valsts augstskolās studējošajiem (izņemot dažas sociālās grupas) un tikai pēc tam kādā tālā nākotnē būtu bezmaksas studijas. Šobrīd pilnībā valsts apmaksātas studijas bauda vairāk nekā 30 tūkstoši studentu. Paredzēts gan, ka no tiem, kuri jau iestājušies augstskolā, līdzmaksājums netiks prasīts.
Ko studēt būs izdevīgāk?
Plānots, ka tie, kuri izvēlēsies studēt jomas, kurās ir nepietiekams studentu skaits, gadā būs jāmaksā vidēji 600 eiro. Ziņojumā par īpaši atbalstāmām atzītas dabaszinātnes, matemātika un statistika, datorzinātnes, inženierzinātnes, izgatavošana un pārstrāde, arhitektūra, būvniecība, lauksaimniecība, sociālā aprūpe un veterinārija. Savukārt citās nozarēs studējošajiem ik gadu būs jāšķiras pat no 1000 eiro.
Tā kā šobrīd aptuveni puse valsts augstskolās studējošo studē par maksu, IZM uzskata, ka lielai daļai studentu jaunā sistēma būs izdevīgāka. Tiesa, patlaban studiju maksa ir lielāka par minētajām iespējamām līdzmaksājuma summām. Piemēram, Latvijas Universitātē pilna laika studijās zemākā studiju maksa ir 2000 eiro, bet nepilna laika – 1700 eiro, taču citās augstskolās var atrast arī studiju programmas, kur pilna laika studijas daļā programmu izmaksā ap 1600 eiro. Visdārgāk par maksu ir studēt Rīgas Stradiņa universitātē zobārstniecību, kas gadā izmaksā 12 000 eiro.
Patlaban gan ziņojumā solīts, ka studenti, ja vēlēsies, varētu līdzmaksājumu nemaksāt studiju laikā, bet atmaksāt to valstij pēc augstskolas absolvēšanas. Tādējādi, neraugoties uz it kā bezmaksas studijām, tiktu saglabāta studiju kreditēšanas sistēma. Tāpat minēts, ka tiem, kuri studēs dabaszinātņu, matemātikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, kā arī veselības un izglītības jomās, valsts studiju līdzmaksājumu varētu pilnībā dzēst.
Tas tāpēc, ka šajās nozarēs speciālistu ļoti trūkst un līdzmaksājuma dzēšana varētu motivēt studētgribētājus izvēlēties tieši šīs studiju jomas, ka arī absolvēt studijas, jo dzēšana būtu iespējama tiem, kas studijas pabeidz un uzsāk darba gaitas Latvijā. Tiesa, tā saukto STEM studiju programmu absolventiem viss līdzmaksājums tiktu dzēsts pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas un darba gaitu uzsākšanas Latvijā, bet veselības un izglītības jomas speciālistiem būtu jānostrādā nozarē vismaz pieci gadi, līdz līdzmaksājums tiktu dzēsts.
Ņemot vērā akūto pedagogu trūkumu, IZM ierosina pat izmēģināt trīs dažādus atbalsta veidus skolotāju studiju programmās studējošajiem: līdztekus kredīta dzēšanai arī valsts līdzmaksājuma piešķiršana studiju maksas segšanai un paaugstināta stipendija vismaz 280 eiro mēnesī. Visi šie veidi tiktu izmēģināti, līdz tiktu izraudzīts veiksmīgākais.
Atbalsts trūcīgajiem
Plānots piešķirt arī sociālās budžeta vietas trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem. Kāpēc tādas būtu vajadzīgas, ja tiešām būs iespējams studēt “ar pēcmaksu”, nav īsti skaidrs. Jo, ja līdzmaksājums būs jāsedz tikai pēc studijām, to augstāko izglītību ieguvušajam jau vajadzētu spēt samaksāt. Turklāt, ja studēta joma, kur maksājumu dzēš, tas veicinātu vēlmi tiešām pabeigt studijas.
Sociālo nevienlīdzību mazina nevis pastudēšana, bet gan studiju pabeigšana un augsti kvalificēta darba atrašana. Jāpiebilst, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem šobrīd ir tikai 400 studenti no trūcīgām un mazturīgām ģimenēm.
D. Laipniece toties pauž, ka sociālo budžeta vietu mērķis ir veicināt gatavību un vēlmi uzsākt studijas, bet stipendiju sistēma motivēs uz akadēmisko izcilību un studiju pabeigšanu. Šādas budžeta vietas iesakot ieviest starptautiskās organizācijas.
Runājot par stipendijām – šobrīd tās tiek piešķirtas, ņemot vērā studentu akadēmiskos sasniegumus. Izņēmums ir tikai stipendija “Studētgods” daudzbērnu ģimeņu bērniem. Nākotnē plānots ieviest arī cita veida sociālās stipendijas, kā arī piešķirt pilnībā valsts apmaksātas studiju vietas un arī stipendijas tiem, kuri dienējuši valsts aizsardzības dienestā.
Vienlaikus IZM sola pamazām samazināt līdzmaksājuma apmēru. “Pēc pilnīgas pārejas uz daļēji valsts dotētām studijām visiem, ik gadu tiktu samazināts privātā līdzmaksājuma apmērs, līdz tas sasniedz kādu mazu administratīvo līmeni, kas faktiski darbotos kā reģistrācijas maksa un atturētu indivīdus no iestāšanās augstākajā izglītībā tikai ar mērķi gūt studējošo atlaides,” teikts ziņojumā.
Atbalstāmas idejas, bet vēl jādiskutē
* Rūdolfs Aleksandrs Strods, Latvijas Studentu apvienības prezidents: “Šobrīd uz šo ieceri skatāmies pozitīvi. Pirmkārt, ziņojums parāda vismaz kaut kādu ceļu uz bezmaksas augstākās izglītības ieviešanu nākotnē. Jā, plānā nav pateikts konkrēts ieviešanas datums, taču sarunās ministrijas pārstāvji minējuši 7–10 gadus.
Otrkārt, būtiski pieaugtu finansējums augstākajai izglītībai, un tas ir kritiski nepieciešams.
Treškārt, plānā ir paredzēts atbalsts maznodrošinātajiem, tostarp jaunas sociālās stipendijas.
Tomēr plānā ir daudz nianšu, par kurām būs vēl jārunā. Proti, kāda tieši būs līdzmaksājuma kreditēšanas sistēma, kā tas viss tiks finansēts. Ir ļoti svarīgi, lai līdzmaksājums būtu jāatmaksā nevis pēc studijām, bet tad, kad augstskolas absolvents sasniedzis noteiktu ienākumu līmeni.”
* Andris Teikmanis, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs: “Šajā ziņojumā ir idejas, kuras atbalstām. Piemēram, to, ka nepieciešams celt finansējumu augstākajai izglītībai. Tāpat atbalstāma ir sociālo budžeta vietu un stipendiju ieviešana, kā arī studiju vietu un stipendiju nodrošināšana tiem, kuri dienējuši.
Taču līdzmaksājums padomē raisīja plašas diskusijas. Nav saprotams, kāpēc ir dažādi tā dzēšanas nosacījumi dažādām tautsaimniecībā nepieciešamu absolventu grupām. Iespējams, līdzmaksājums iecerēts pārāk liels. Tas varētu būt 100 vai 200 eiro gadā, lai radītu atbildīgāku attieksmi pret studijām.
Vēl jāņem vērā, ka IZM jau prasīja papildfinansējumu prioritāro pasākumu programmā nākamā gada valsts budžetā, kad vēl šī ziņojuma nebija. Tagad 2023. gadam parādās jaunas augstākās izglītības finansēšanas idejas. Finanšu ministrija pret šādām prasību maiņām ir ļoti jūtīga.”
