Bezmaksas izglītībai trūkst 40 miljonu 0
Nebija tālu līdz izsvilpšanai. Tāds iespaids palika, vērojot sanāksmi, kurā lielākā daļa klātesošo bija skolu direktori, klāt bija arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, kā arī tiesībsargs Juris Jansons.
Sanāksmes tēma bija bezmaksas izglītība un vai reālajā situācijā to iespējams nodrošināt.
Kā zināms, J. Jansons stingri izvirzījis nostādni – tā kā saskaņā ar Satversmi izglītība jānodrošina bez maksas, skolas nedrīkst prasīt, lai vecāki pirktu mācību grāmatas un darba burtnīcas, turklāt tām būtu jāno-drošina arī viss cits mācību procesam nepieciešamais, piemēram, kancelejas preces. Tiesībsargs aicinājis vecākus pat sūdzēties tiesā, ja skolā prasa ko pirkt. Protams, labi ir tas, ka tiesībsargs pievērsis uzmanību problēmai, ka bezmaksas izglītība Latvijā nebūt nav bezmaksas, taču, tā kā skolām nav naudas, lai nopirktu visu mācībām nepieciešamo, skolu direktori palikti zem sitiena, bīstas no tiesu darbiem un visas dusmas par šo situāciju vērš pret tiesībsargu. Sanāksmē gan viņam pārmeta ne tikai gaidāmos tiesu darbus, bet arī košļājamās gumijas gremošanu sapulces laikā un došanos prom pirms sanāksmes noslēguma. Tāpat direktorus nokaitināja tas, ka J. Jansons tikai sauca likumu pantus, nevis piedāvāja reālus risinājumus situācijā, kad skolām naudas nav, bet vecākiem prasīt nedrīkst.
Tiesībsargs norādīja direktoriem, ka tie drīkst tikai to, ko pieļauj likums, un, ja likums neļauj prasīt vecāku finansiālu iesaistīšanos, tad direktori to nedrīkst darīt. Pretējā gadījumā viņi nodarbojas ar patvaļu.
Mācības par brīvu tikai pamatskolā?
Dusmīgs bija Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kuru Izglītības kvalitātes valsts dienests jau sodījis ar naudas sodu par to, ka skolā trūkst mācību grāmatu. Viņš sacīja: ja jau valstij nav naudas, lai nodrošinātu bezmaksas vidējo izglītību, likumā jānosaka, ka bezmaksas izglītība ir līdz 6. vai 7. klasei. Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis piebilda, ka varētu noteikt, ka pamatizglītība ir bezmaksas, tātad deviņas klases. Ogres 1. vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētāja Ineta Tamane sacīja, ka skolu direktori atbildīgi par to, lai skolēni iegūtu kvalitatīvu izglītību. Ja ar valsts un pašvaldību piešķīrumiem nepietiek, lai nopirktu visu kvalitatīvai izglītībai vajadzīgo, jālūdz palīdzība vecākiem. Sanāksmē klātesošie vecāku pārstāvji atzina: lielākā daļa vecāku, vēloties labu izglītības kvalitāti, ir gatavi piedalīties ar savu artavu. Taču tāda nostāja nav tīkama J. Jansonam.
Tiesībsarga dusmas izpelnījusies pat TV dīva Baiba Sipeniece, kura izteikusies, ka no vecāku puses būtu bezatbildība finansiāli nepiedalīties bērna izglītošanā. “Kā gan šis viedoklis saskan ar Latvijas un starptautiskiem tiesību aktiem?” bargi vaicāja tiesībsargs, kurš direktoru acīs pats sevi un pat bezmaksas izglītību padarījis par bubuli.
Arī I. Druvietei bija ko pārmest J. Jansonam: “Ļaunākais, kas šajā situācijā var būt, ir konfrontēt sabiedrību, pretstatot skolas un vecākus, skolas un pašvaldības. Par to, ka vecākiem jāiegādājas mācību grāmatas, būtu pārsteidzīgi vainot skolas, jo tās darbojas sev atvēlēto budžeta līdzekļu ietvaros. Arī pašvaldībām ne vienmēr ir brīvi budžeta līdzekļi. Līdz ar to visi ir situācijas ķīlnieki.”
Grobiņas novada Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus apliecināja, ka pašvaldības gribētu skolām dot vairāk naudas mācību līdzekļu iegādei, taču tām arī tās pietrūkst, tāpēc maku nākas atvērt vecākiem.
Tiesībsargs – spridzinātājs
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane uzskata, ka ar savu rīcību tiesībsargs pats kaitējis tiesiskumam. Piemēram, pārkāpis tiesiskās paļāvības principu. Maijā, kad skolās gatavoti saraksti ar mācību līdzekļiem, kas pērkami vecākiem, skolu direktori nezināja, ka augustā tiesībsargs aicinās vecākus ar tiem doties uz tiesu. Arī I. Tamane sacīja – augustā direktoriem nācās “nodarboties ar ugunsgrēka dzēšanu”.
“Ja ir četri mēneši līdz budžeta gada beigām, pats Dievs papildu budžeta līdzekļus neatradīs, kur nu vēl pašvaldība,” piebilda J. Zemļickis.
“Jautājums tika uzspridzināts un trāpīja nevis štābā, bet gan ierakumos, trāpīja skolu direktoriem,” tēlaini izteicās E. Aldermane, izpelnoties sajūsminātus skolu direktoru aplausus.
J. Jansons sanāksmē atgādināja, ka jau iepriekšējais tiesībsargs Romāns Apsītis atzinis, ka mācību grāmatām būtu jābūt par brīvu, taču politiķi neieklausījās. Arī direktori atzina, ka diskusijai par bezmaksas izglītību bija jāsākas, tikai nelaime, ka tā aizvirzījusies nepareizajā gultnē. “Saeimā tiesībsargs neko nepanāca, ministrijā nepanāca, pašvaldībā nepanāca, tad nu skolu direktori tie vainīgie,” tā J. Zemļickis.
Tomēr pēc tiesībsarga aktivitātēm šķiet, ka politiskajā flangā situācija tiešām pamazām uzlabojas. I. Druviete paskaidroja, ka ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) Saeimas komisija vienojusies, ka līdz gada beigām tiks izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, lai noteiktu, ko tad ietver Satversmē noteiktā bezmaksas izglītība un kas ir tie mācību līdzekļi, kas valstij jānodrošina bez maksas.
R. Ķīlis pastāstīja, ka ministrijā aplēsts, cik naudas vajadzētu, lai par valsts naudu tiktu ne tikai algoti skolotāji, bet arī pirktas visas nepieciešamās grāmatas un mācību līdzekļi, apmaksāta skolēnu ēdināšana, dalība ārpusklases nodarbībās, skolas kultūras pasākumos un mācību ekskursijās, kā arī pagarinātā dienas grupa. Tam visam būtu nepieciešami 1622 lati gadā. Patlaban no valsts skolēnam seko nepilni 700 lati. Pierēķinot klāt pašvaldību vidējo ieguldījumu uz vienu skolēnu, kā arī struktūrfondu finansējumu, sanāk, ka patlaban uz vienu skolēnu gadā vidēji tiek tērēti 1400 lati. Tātad pilnas bezmaksas izglītības nodrošināšanai gadā pietrūkst 200 latu vienam skolēnam. Parēķināju – tā kā valstī šogad ir aptuveni 202 tūkstoši skolēnu, pilnai bezmaksas izglītībai no valsts budžeta papildus vajadzētu ik gadu vairāk nekā 40 miljonus latu.
Arī R. Ķīlis atzina – pilna bezmaksas izglītība no valsts budžeta maksās vairāk. Tātad no kādu citu vajadzību segšanas būs jāatsakās. Toties, ja valsts budžeta finansējumu izglītībai neizdosies palielināt, jābūt skaidriem spēles noteikumiem un jāpasaka, kādas izmaksas tomēr jāsedz vecākiem.
IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule piebilda, ka normatīvajos aktos būtu iespējams arī noteikt, ka skola kopā ar vecākiem izlemj, kā sadalīt skolas līdzekļus, kas jāpērk un kas par to maksās.
R. Ķīlis teica, ka jau tagad skolas vecāku padome var izdot administratīvu aktu, kurā noteiktu, kas vecākiem tomēr būtu jāpērk. Viņš arī solīja pēc iespējas ātrāk no valsts novirzīt septiņus latus vienam skolēnam mācību grāmatu iepirkšanai. J. Zemļickis gan sacīja: vajadzību ir tik daudz, ka ar septiņiem latiem gadā caurumus neaizlāpīt.
