Bezkontaktu norēķinu karti Jelgavas autobusos vērtē pretrunīgi 0
Jau gadu Jelgavas sabiedriskajā transportā darbojas bezkontaktu norēķinu karte, kuru lieto skolēni un pensionāri. Jelgavnieku jaunievedumu, kas īstenots sadarbībā ar SEB banku, par labu atzinuši un pie sevis grasās ieviest liepājnieki un jūrmalnieki, interesi izrāda arī citas Latvijas pašvaldības.
Nebija iepirkuma
Tomēr nesen “Latvijas Avīze” saņēma vēstuli no SIA “Transporta Telemātikas sistēmas”, kas uzskata, ka SEB banka nav izvēlēta godīgā ceļā: “…Jelgavas autobusu parka (JAP) transportlīdzekļos SEB bankas sistēma tika ievesta bez attiecīga iepirkuma izsludināšanas. Šobrīd Jelgavas skolēniem un pensionāriem ir jākļūst par SEB bankas klientu piespiedu kārtā, lai saņemtu Jelgavas pašvaldības atvieglojumus braukšanas apmaksai.”
SIA “Jelgavas autobusu parks” vadītājs Pēteris Salkazanovs norāda – iepirkuma izsludināšana šajā gadījumā nav bijusi nepieciešama, jo “tas jāveic, ja iepirkuma summa pārsniedz 283 tūkstošus latu. Tā kā šī summa bija daudzkārt mazāka, pietika ar cenu aptauju, ko veicām visās bankās, – SEB banka bija vienīgā, kas iedeva cenu piedāvājumu, pārējās pateica, ka jebkāda veida sadarbība būtu iespējama tikai pēc eiro ieviešanas.”
P. Salkazanovs uzskata – Jelgava, ieviešot bezkontaktu norēķinu kartes, ir krietni aizsteigusies priekšā visām Latvijas pašvaldībām: “Domāju, ka Liepājā, Ventspilī, Jūrmalā, Valmierā, Rēzeknē un pārējās Latvijas pašvaldībās šo pakalpojumu izdosies ieviest labākajā gadījumā ar divu banku starpniecību, jo jau februārī šādu iespēju varētu piedāvāt arī banka “Citadele”.”
JAP vadītājs ir pārliecināts, ka šādas sīkmaksājumu kartes drīzumā gūs plašāku pielietojumu arī Latvijā, jo pašlaik tās ir pieejamas teju visās valstīs, izņemot trīs Baltijas valstis. “Šeit to nav, jo te ir pārlieku mazs tirgus līdzās lielajai Polijai – 2008. gadā šādu pakalpojumu Polijā piedāvāja tikai viena banka, šodien to dara jau 16 bankas. Taču Jelgava ir “apdzinusi” arī poļus, jo šī nav tikai norēķinu karte – tā ļauj administrēt arī pašvaldības pabalstus. Šāda sistēma nav nekur citur pasaulē, un es ceru, ka tā drīz darbosies visā valstī,” uzsver P. Salkazanovs.
Emocionāla nomelnošana
SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda uzskata, ka “Transporta telemātikas sistēmas” paustā informācija ir ļoti emocionāla un minētie argumenti ir nepamatoti apvainojumi: “Pirmkārt, e-karte nevienā brīdī nav bijusi paredzēta kā plašas funkcionalitātes karte, jo prasības definēja pasūtītājs. Otrkārt, gan subsīdijas, gan karšu pieņemšanas vietas nosaka pašvaldība, līdz ar to kartes konfigurācija ir būvēta tā, kā lūgusi pašvaldība. Vēlos piebilst, ka šogad divās skolās tika nodrošināta arī e-karšu pieņemšana skolu ēdnīcās.”
Jelgavas domes izpilddirektore Irēna Škutāne skaidro: “Vecāki jau ilgstoši prasīja mainīt esošo norēķinu kārtību ar mēnešbiļetēm, kur pašvaldība deva 50% atlaidi, maksājot pusi no summas – desmit latus, bet otri desmit bija jāmaksā vecākiem. Lielai daļai šādas summas nomaksa vienā reizē bija apgrūtinoša, un cilvēki vēlējās dienas vai nedēļas norēķinu kārtību,” skaidro I. Škutāne.
Pēc jaunās sistēmas ieviešanas pašvaldība daudz skaidrāk varot sekot maksājumiem. “Mēs brīnišķīgi redzam braucienu uzskaiti, jo tā ir individualizēta, – par katru bērnu no bankas saņemam izdruku par katru dienu, katru braucienu, cikos tas bijis,” uzsver I. Škutāne.
Ieguvējs no jaunās sistēmas ir ne vien pašvaldība, bet arī JAP, jo naudu par sniegto pakalpojumu tas no pašvaldības saņem jau nākamajā rītā, nevis pēc mēneša, kā tas bijis iepriekš. Turklāt vecākiem nu ir daudz vieglāk sekot kā naudas tēriņiem par sabiedrisko transportu, tā bērna braukšanas paradumiem.
Bankas klients piespiedu kārtā
Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norāda – jaunā karte ir daudzfunkcionāla, un, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, jaunieši to izmanto labprāt. “Šī karte ir rotāta arī ar Jelgavas simbolu – alni, kas ļauj izjust piederību savai skolai un pilsētai. Turklāt, mūsuprāt, jaunajai paaudzei jādod visinovatīvākie produkti, attīstot jauniešos finanšu pratību,” kartes papildu labumus iezīmē G. Auza.
Runājot par problēmām kartes lietošanā, G. Auza norāda – kā ikvienai jaunai lietai, arī šai ir bijušas savas ķibeles, jo apieties ar to bija jāiemācās visiem: skolēniem, šoferīšiem, vecākiem un arī bankai, kas to piedāvāja.
“Ir bijušas atsevišķas tehniskas kļūmes, izgatavojot kartes, kas tika novērstas. Tā ir arī ģimenes atbildība – ieskaitīt šai kartē naudu, lai skolēns varētu braukt. Tādēļ varu sacīt, ka kļūmju skaits uz to daudzumu karšu, kuras ikdienā tiek lietotas, ir minimāls,” norāda G. Auza.
Izglītības pārvaldes vadītāja atzīst, ka ir vecāki, kuri kategoriski atteikušies kļūt par SEB bankas klientiem, jo viņiem bijusi negatīva pieredze sadarbībā ar bankām kā tādām. “Tie, kas nevēlas kļūt par SEB klientiem, nesaņem pašvaldības 80% atlaidi skolēna biļetes iegādei, tomēr joprojām var nopirkt mēnešbiļeti. Domāju, ka problēmas varētu sākties brīdī, kad jauno karti ieviesīs visiem pilsētniekiem un mēnešbiļešu vairs nebūs,” tā G. Auza.
“Latvijas Avīzes” Jelgavā uzrunātie skolēnu vecāki atzina, ka jaunā karte ir lieliska lētākai iekļūšanai dažādos pilsētas rīkotos pasākumos, teātra izrādēs vai koncertos. Tomēr braukšana pilsētas sabiedriskajā transportā bieži vien esot kā loterija.
“Pašlaik viens brauciens manam bērnam izmaksā tikai desmit santīmu! Domāju, tas ir ļoti labi. Turklāt kartē varu ieskaitīt tik, cik tobrīd varu atļauties, un zināt, ka bērns nonāks tur, kur nepieciešams,” secina Irina Devena.
Savukārt Daigai Jubaltei ir cits viedoklis: “Bieži ir situācijas, kad bērnam jāmaksā skaidrā naudā, vai šoferis lūdz izkāpt no autobusa, ja naudas nav. Jo, neraugoties uz to, ka kartē nauda ir un arī dienas limits – pieci braucieni – nav iztērēts, aparāts karti “nenolasa”. Ir runāts ar banku, ar šoferīšiem, bet tie vainu par šādām situācijām veļ viens uz otru,” stāsta D. Jubalte.
Neraugoties uz problēmām, Jelgava domā, kā šo karti izmantot vēl plašāk. “Domājot par bērnu drošību, apsveram iespēju šo karti izmantot kā bērnu uzskaites līdzekli, kad, ieejot mācību iestādē, viņš ar to piereģistrējas un arī izejot atzīmē laiku. Tāpat ar laiku plānojam ieviest to norēķiniem par ēdināšanu skolās,” atklāj I. Škutāne.
Viedoklis
Baiba Melnace, Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste: “Kopumā šī situācija un produkts būtu jāvērtē tikai pēc viena kritērija – e-karte tika radīta konkrēti vienam pasūtītājam, izpildot konkrētas viņa noteiktās prasības. Pasūtītājs nav izteicis nekādas pretenzijas vai iebildumus pret e-karti kā SEB bankas piegādāto produktu. Savukārt vērtēt pēc citiem kritērijiem, kas nebija definēti iepirkuma prasībās, nebūtu korekti.”
