Bezkaunīgo veču mācība 0
Aizvadītajā nedēļā Valmieras teātra Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvoja latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša trimdā rakstītās lugas “Bezkaunīgie veči” iestudējums jauno režisoru Reiņa Suhanova un Jāņa Znotiņa versijā.
“Bezkaunīgie veči” ir viena no A. Eglīša pazīstamākajām lugām, tapusi 1968. gadā un veltīta trimdas latviešu dzīvei un problēmām: vecākās paaudzes ilgām pēc dzimtenes, smagajam ikdienas darbam bez prieka un apmierinājuma, vientulībai mūža nogalē, bet līdzās – konfliktam ar jauno, jau ārpus Latvijas dzimušo paaudzi, ko A. Eglītis risina sev ierasti ironiskajā manierē.
Lugas centrā ir trīs jaunības draugu Jāņa, Longina un Askolda sastapšanās. Jānis ir pensionārs, kuru ģimene uztver tikai kā naudas pelnītāju, bet sieva komandē katrā sīkumā, tāpēc viņš mīļā miera labad pārvācies dzīvot garāžā. Savukārt Longins ir izsmalcināts vecpuisis un dzīves baudītājs, bet Askolds – bijušais skolas biedrs. Pieredzējušo vīru likstas izspēlēs Rihards Rudāks, Januss Johansons un Juris Laviņš.
Abi izrādes veidotāji Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš pašlaik ir Latvijas Kultūras akadēmijas 3. kursa režijas studenti Mihaila Gruzdova kursā. R. Suhanovs jau guvis ievērību kā viens no jaunās paaudzes labākajiem scenogrāfiem. Jāpiebilst, ka abi režisori paši radījuši arī izrādes scenogrāfiju un muzikālo noformējumu – sešdesmito gadu trimdas latviešu mūziku, kuras pamatu veido “Čikāgas piecīšu” dziesmas, kā arī tā laika trimdas jaunās paaudzes mūziku, kas tolaik bija aktuāla Rietumos.
“Aizbraukšana nebija viegla lieta toreiz un nav tāda arī šodien, neraugoties uz to, ka ar tevi kopā aizbrauc tuvinieki,” teic R. Suhanovs.
“Protams, mūsdienu globalizētajā pasaulē piederība kādai vietai, zemei tiek uzskatīta par “piesienošu”, tomēr jāatzīst, kā šī piederība ir ļoti svarīga. Ne velti, ja paraugāmies gan uz tā laika, gan šā brīža aizbraucējiem, redzam, cik ļoti viņi cenšas turēties kopā, pulcējas saietos, rīko trimdas Dziesmu svētkus.”
Šajā reizē jauno režisoru tandēms R. Suhanovs un J. Znotiņš priecājas par iespēju strādāt ar “siltu” materiālu – kā nekā A. Eglītis ir Latvijas publikai labi zināms autors, turklāt daudziem atmiņā palicis deviņdesmitajos gados Nacionālajā teātrī tapušais iestudējums Mihaila Kublinska režijā, kurā jaunības draugus spēlēja leģendārie vecmeistari Alfreds Jaunušans, Jānis Kubilis, Kārlis Sebris, Elza Radziņa un Velta Līne.
“Mums nav pretenziju uz kādiem neordināriem jauninājumiem, pārveidojumiem,” stāsta R. Suhanovs. Lielāko uzmanību pievēršam režijas pamatiem, dialogiem, mēģinām mācīties, saprast, kā uzlikt uz skatuves literāru darbu un strādāt komēdijas žanrā. Ar lielu pateicību mēs paņēmām autora brīnišķīgo valodu, lai ar tās palīdzību radītu uz skatuves konkrētu cilvēku raksturus. Protams, ja līdz šim esi strādājis tikai ar akadēmijas jaunajiem aktieriem, kuri pārsvarā bez ierunām piekrīt visiem piedāvājumiem un idejām, tad ir pamatīgs izaicinājums strādāt ar pieredzējušiem aktieriem.”
“Protams, nevar uzlikt to laiku matricu šodienai, tomēr gribējām sagraut mītu par to, ka, aizbraucot uz citu zemi, tev pēkšņi viss būs skaisti. Iespējams, tā ir mūsu fabulas morāle,” teic J. Znotiņš.
Uzziņa Lomās: Rihards Rudāks, Januss Johansons, Juris Laviņš, Oskars Morozovs, Skaidrīte Putniņa. Kostīmu konsultante – Ieva Veita. Gaismu mākslinieks – Jānis Sniķeris. |
