Māris Zanders: Bezjēdzīgi bandītam lasīt priekšā likumus 0
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad Putins pirmoreiz izvirzīja prasību Krievijas dabasgāzes pircējiem apmaksu veikt Krievijas rubļos, pret Kremli kritiski noskaņotie ekonomisti Krievijā smīkņāja, ka laikam neviens Vladimiram Vladimirovičam nav pateicis, ka tā nedrīkst darīt. Respektīvi, ja līgumā ir noteikta konkrēta norēķināšanās forma, tostarp valūta, tad maksātājam ir nomaiņai jāpiekrīt. Pretējā gadījumā – tiesvedības ar diezgan drošu zaudējumu pārdevēja pusei.
Jāsaka, šis ekspertu viedoklis mani nedaudz pārsteidza ar savu naivumu, jo nebija neviena iemesla uzskatīt, ka Krievija, pārkāpusi neskaitāmas juridiskās saistības, dažas tomēr ievēros.
Mēs redzam, ka tas ir noticis – ir pārtrauktas dabasgāzes piegādes Polijai un Bulgārijai, kas nepiekrīt jau pastāvošo līgumu ietvaros mainīt norēķinu valūtu. Nekā pārsteidzoša. Interesantāks un būtiskāks ir jautājums, kā Eiropa reaģēs. Pareizāk sakot, ir skaidrs, ka, piemēram, Polija solīdi vērsīsies tiesā – citējot Polijas valdības nostāju, tulkotu angļu valodā (BBC, 27.04.), “izmantos visus tiesiskos līdzekļus kompensācijas saņemšanai”. Tas, protams, ir jādara, bet nav arī noslēpums, ka tiesvedības demokrātiskās valstīs risinās ilgi.
Piemēram, jānolasa viņam priekšā likuma normas, kuras viņš tūlīt pārkāps. Man šķiet, ka tā, protams, ir jauka nostāja, bet diezgan nejēdzīga arī.
Manuprāt, tas, ka strīds ir konkrēti par energoresursu piegādēm, nenozīmē, ka cietusī puse nevar, piemēram, arestēt bandīta aktīvus. Vienalga, vai tie būtu ēkas, kuģi, mākslas darbi, kravas utt. Tiem nav jābūt tieši “Gazprom” aktīviem, derēs jebkuru Krievijas struktūru īpašumi. Ironiski izsakoties, vienkārši lai paglabājas pie cietušā līdz tiesas lēmumam.
Skaidrs, ka Krievija kliegs, ka tā nedrīkst jaukt kopā tēmas, ka tā nav “civilizēti”, ka, teiksim, kaut kādu flotes uzņēmumu nedrīkst iejaukt dabasgāzes strīdā, bet šī nu ir reize, kad vietā ir labi zināmais novēlējums Krievijas kara kuģa kontekstā. Jo nav jēgas ievērot visus juridiskos smalkumus situācijā, kad saskaries ar bandītu.
Vēlreiz: skaidrs, ka aurošana no Kremļa puses šādā pavērsienā būtu varena, bet skarbā realitāte ir tā, ka tāpat neko diži vairāk Krievija atriebjoties izdarīt nevar, jo draudi par no Krievijas aizgājušo uzņēmumu aktīvu Krievijas teritorijā nacionalizāciju (atņemšanu) ir jau izteikti un gan jau tiks īstenoti.
Tāpat var teikt, ka strīdam par energoresursiem nevajadzētu ietekmēt, piemēram, medikamentu un medicīnas tehnoloģiju eksportu uz Krieviju (joprojām notiek), jo tās taču dažādas sfēras. Nepiekrītu.
Šajā kontekstā mani arī uzjautrina (labi, neliekuļošu, kaitina) arguments, ka šādai nostājai (sankcijām) nav lielas jēgas, jo Krievijas sabiedrība tāpat uzskata, ka taisnība ir Putinam & Co. Klau, saskaroties ar bandītu un cenšoties viņu neitralizēt, man būtu pilnīgi vienalga, vai viņš pats apjēdz, ka viņš rīkojas slikti, vai neapjēdz – galvenais neitralizēt. Neredzu jēgu kaunināt, pārliecināt, apelēt pie sirdsapziņas, draudēt ar tiesu.
Rietumu cilvēkus ar jūtīgāku nervu sistēmu, kuri bieži šādās situācijās saka, ka “nevajag nolaisties līdz pretējās puses līmenim”, es varu nomierināt. Mēs tāpat nevaram nolaisties līdz Krievijas līmenim, proti, sieviešu izvarošanām un bērnu slepkavošanai. Mēs vienkārši aizsargājamies. Un kara apstākļos strikta turēšanās pie juridiski nevainojamas pozīcijas paušanas tiesvedības procesā ir pretējās puses kļūdaina novērtēšana un padošanās noziedzniekam.
Rezumēju: arī pēc jau pieņemtajām sankciju “paketēm” pret Krieviju, Rietumos kaut uz neilgu laiku nonākušu Krievijas aktīvu, ko arestēt, netrūkst. Lai šantāžists (lietojot Eiropas Komisijas leksiku) gāzes piegāžu pārtraukšanas instrumentu kaut vai uzmanītos lietot arī pret citām valstīm, papildus tiesvedībām ir, atvainojiet, banāli tuvākā mēneša divu laikā jāsāk Krievijas aktīvu papildu aresti.