FOTO: Beziepakojuma nākotne sāk atmaksāties 1
Autore: Ieva Ēvalde
Ja vēl atceraties laiku, kad pēc krējuma uz veikalu bija jādodas ar savu kanniņu, bet konfektes pārdevēja iesvēra papīra tūtā, tad ziniet, ka toreiz bijāt gluži vai nākotnes cilvēks.
Latvijas biznesa vidē jaunā mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju filozofija “Zero Waste” (bez atkritumu (angļu val.)) mudina atteikties no produktu iepakojuma, kā arī izmantot mājsaimniecības priekšmetus ilglaicīgi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai lietas būtu gatavotas no materiāliem, kas dabā sadalās vai ir viegli pārstrādājami.
Kamēr lielie tirdzniecības tīkli atbilstoši grozījumiem Iepakojuma likumā piedāvā pircējiem alternatīvas plastikāta iepirkumu maisiņiem, mazais bizness jau startē “uz visu banku”.
“Zero Waste” aicina dabai maksimāli draudzīgas saimniekošanas pieeju likt uz pjedestāla un pasludināt to par prioritāru ātruma, ērtību un citu mūsdienu biznesa atskaites lielumu priekšā.
Vai šāds biznesa modelis Latvijā ir konkurētspējīgs, to vēl grūti pateikt: pieredzes bagātākajam no beziepakojuma veikaliem vēl nav pat gads un tā apgrozījums pagaidām ir svārstīgs.
Veikala “Burka” īpašniece Marija Sološenko saka “bizness ir rentabls”, tomēr par stabilu peļņu runāt vēl pāragri.
Asociācijas “Zero Waste Latvija” valdes locekle Mairita Lūse uzskata, ka bezatkritumu filozofijas popularitāte uzņēmējdarbības sektorā ir tikai laika jautājums.
Mazais bizness gatavs iesaistīties
“Zero Waste” ideja pašlaik visvairāk iedvesmo mazo biznesu. Gada laikā kopš pirmā beziepakojuma veikala atvēršanas Latvijā ir vēruši durvis jau astoņi citi šādi veikali un vēl viens gatavojas startēt tuvākajā laikā.
Turklāt šādas tirdzniecības vietas un interneta veikali darbojas ne vairs tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, tostarp Liepājā, Jelgavā un Cēsīs.
Gan veikala “Burka”, gan kafejnīcas “Cafe M” dibinātājiem pievērsties “Zero Waste” mudinājusi dzīves pieredze, kas gūta, ilgāku laiku uzturoties Dienvidaustrumāzijā.
SIA “Cafe M” īpašniece Ulla Milbreta, kas piecus gadus dzīvojusi Singapūrā, stāsta, ka pieredzējusi, ko dzīves ikdienā nozīmē smogs: “Tas nāca no Indonēzijas, kur tika dedzināti dabiskie meži, lai to vietā sastādītu palmas. Nemitīgi tika ziņots, lai cilvēki neiet ārā, tomēr toksiskais gaiss ielauzās arī telpās. Tobrīd kļuva skaidrs, ka mēs, cilvēki, dzīvojam pašu radītā cietumā.”
Savukārt SIA “Dabas burka” īpašniece un veikala “Burka” saimniece Marija Sološenko par piesārņojuma graujošo ietekmi aizdomājusies, mēnesi uzturēdamās Indijā.
“Tas, ko es redzēju, mani šokēja: milzīgi atkritumu kalni ceļmalās, uz tiem – suņi, bērni, govis… Elpot dažkārt bija iespējams tikai caur lakatu. Divas reizes šī mēneša laikā es saslimu un biju spiesta dzert antibiotikas.”
Doma par savu veikalu Marijai radusies jau vēlāk, kad, gaidot mazuli un atpūšoties no sava ierastā auditores darba skrējiena, viņa pasūtījusi pārtikas piegādi uz mājām.
“Kad pirkumus pārliku savā tarā, no šīs vienas iepirkumu reizes biju ieguvusi pilnu atkritumu tvertni ar iepakojumu. Tas man lika atcerēties Indiju un aizdomāties. Tas bija 2017. gadā, tikai tad es uzzināju, ka eksistē tāda “Zero Waste” kustība. Vēlāk izrādījās, ka arī beziepakojuma veikala konceptu pirms manis jau ir izgudrojuši citi. Piemēram, Spānijā viens no šādiem veikaliem darbojas jau kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem.”
Piegādātāju izpratne rodas pamazām
Veikala uzsākšanai Marija Sološenko un viņas biznesa partnere izmantojušas savus uzkrājumus – kopumā apmēram 20 000 eiro.
“Zero Waste” principu M. Sološenko ievērojusi, jau veidojot iekārtojumu.
“Plauktus un galdus nevēlējāmies gatavot no jauniem materiāliem, tādēļ tiem tika izmantotas vecas koka paletes.”
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot darbību, bijis vienoties par produktu piegādēm. Sākotnēji M. Sološenko uzrunājusi pāri par 70 vietējo ražotāju un vairumtirgotāju.
“Tobrīd liela daļa no viņiem mani ignorēja,” atceras veikala īpašniece.
“Savukārt tagad piegādātāji mūs uzmeklē paši, un to skaits ir būtiski audzis. Pašlaik veikalam ir vairāk nekā 40 piegādātāju no Latvijas, Lietuvas, Vācijas un Lielbritānijas.” Arī organizējot piegādes, tiek ievērots “Zero Waste” princips.
“Visatbilstošākais risinājums ir apmaiņas tara: spaiņi un kastes, kurus piegādātājs saņem no mums atpakaļ un izmanto atkārtoti. Ar vietējiem ražotājiem tas ir pilnībā iespējams. Otrs variants – izvēlēties maksimāli lielus iepakojumus.”
Visvairāk pieprasīto produktu vidū ir auzu pārslas un griķi, bet no saimniecības precēm – šampūnziepes un izlejamā sadzīves ķīmija, zina stāstīt veikala īpašniece.
Klienti, kas savu trauciņu produktu iesvēršanai līdzi nav paņēmuši, var izmantot veikalā pieejamās citu pircēju ziedotās burciņas. Tāpat veikalā iespējams atdot vai arī paņemt citu klientu atnestos maisiņus, kartona kastes un pat sveču atlikumus.
Gadiem pēta iespējas
Ulla Milbreta, kas kafejnīcā “Cafe M” saimnieko kopā ar vīru Johanu, stāsta, ka viņu biznesa idejas pamatā ir vairākas komponentes.
“Šeit ir apvienota mana vīra aizraušanās ar tā dēvēto specialitātes kafiju un mūsu attieksme pret pasauli, ievērojot “Zero Waste” principus. Divus gadus pētījām iespējas darboties “Zero Waste” modelī. Man bija svarīgi ne tikai noskaidrot, kādas ir iespējas aizvietot vienreiz lietojamo plastmasu. Sadarbībā ar PVD vēlējos arī saprast, kādi vēl būtu priekšnoteikumi, lai saimniekojot atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi.”
Kopējais ieguldījums “Cafe M” starta kapitālā bijis aptuveni 65 000 eiro, no tiem 48 000 eiro – U. Milbretas ģimenes uzkrājumi, 2500 eiro – pūļa finansējums, bet pārējos līdzekļus aizdevuši draugi un radinieki.
Pašlaik, darbības sākumposmā, uzņēmumam finansiālu atbalstu sniedz arī AFI “Altum” grants. Tā ietvaros “Cafe M” kā sociālās uzņēmējdarbības veicējam ir pieejami 20 000 eiro.
Lielākā investīcija bijusi 27 000 eiro vērtā kafijas grauzdēšanas iekārta. Pašlaik, četrus mēnešus pēc atvēršanas, “Cafe M” apgrozījums uzrāda pieauguma tendences.
“Zero Waste” principi “Cafe M” kafejnīcā tiek ievēroti, atsakoties no līdzņemšanai domātajām vienreizējās lietošanas kafijas glāzītēm un to vietā piedāvājot uz atdošanu aizņemties atbalstītāju ziedotas termokrūzes.
No Kenijas, Etiopijas, Brazīlijas un Indijas saimniecībām iepirkto kafiju var baudīt arī uz vietas. Tad tā tiks pagatavota glāzē, kas ražota no kafijas pupiņu atlikumiem.
Ikviens garāmgājējs kafejnīcā bez maksas var uzpildīt arī savu ūdens pudeli no šim nolūkam uzstādīta ūdens krāna. Sēdvietas un galdu virsmas kafejnīcas interjerā pagatavotas no vecu koka durvju blokiem.
Savukārt kafijas biezumi tiek izmantoti kā augu mēslojums – tos no kafejnīcas paņem dārzkopības entuziasti.
“Zero Waste” popularitāti sabiedrībā apliecina tas, ka 2018. gadā dibinātā asociācija “Zero Waste Latvija” sociālā tīkla “Facebook” domubiedru grupā apvieno jau 10 000 dalībnieku.
Ja raugāmies pagātnē, visīstākā “Zero Waste” piekritēja savā nabadzībā noteikti ir bijusi arī rakstnieces V. Belševicas Billes māte, kas ne tikai pāršuva bērnam apģērbu no jau nolietotām drānām, bet saglabāja pat pēdējo stūrīti pārtikas ietinamā papīra tā atkārtotai lietošanai. Visnotaļ tālredzīgi!
Viedoklis
Kvalificējas arī humpalas un remontdarbnīcas
Asociācijas “Zero Waste Latvija” valdes locekle Mairita Lūse: Pēc pēdējiem “Eurostat” datiem, 89% Latvijas iedzīvotāju uztrauc plastmasas piesārņojums. Domāju, ka “Zero Waste” ir uzņēmējdarbības nākotne.
Jau pašlaik notiek gatavošanās ES vienreizlietojamās plastmasas direktīvas ieviešanai, kuras pirmie pasākumi būs spēkā no 2021. gada. “Zero Waste” piederīgiem var atzīt arī jau gadiem strādājošos lietoto mantu veikalus un sadzīves priekšmetu remontdarbnīcas.
Viens no “Zero Waste” principiem ir lietas neizmest, bet lietot daudzkārt un paildzināt to mūžu salabojot. Šāda saimniekošanas pieeja ir valdījusi gadsimtiem. Patiesībā tikai pēdējo 50 gadu laikā rīkojamies dīvaini atšķirīgi.
Pirmais plastmasas maisiņš tika radīts tikai 60. gados, un tieši mēs šobrīd esam tie, kas pērk vienreizējās lietošanas traukus un vairumā met tos ārā.
