Bezgaumīgas šausmas. Bet skatās! 11
“Ar to mēs no jums atvadāmies! Tiksimies atkal rudenī!” ar šādiem vārdiem vasaras sākumā vairākums iecienītāko Latvijas Televīzijas raidījumu dodas tā sauktajā starpsezonu pārtraukumā. Tikmēr viņu atstāto tukšumu aizpilda Krievijas televīzijas, kas strādā bez garajām brīvdienām un reizē ar spilgtiem izklaides šoviem iebaro skatītājiem arī Kremlim izdevīgu ideoloģiju un pasaules skatījumu. Un šāda taktika nes augļus. Mēneša sākumā plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa par Krievijas televīzijas kanālu popularitātes pieaugumu. Visvairāk skatītais TV kanāls šā gada jūlijā bija PBK, kura skatīšanās laika daļa bija 10,2 (sk. uzziņu).
Sociālo pētījumu kompānija “TNS” televīzijas kanālu reitingus Latvijā apkopo jau kopš 1999. gada. Mērījumi notiek nevis aptaujas formā, bet ar īpašām tehnoloģiskām ierīcēm (TV metriem), kas ierīkotas aptuveni 400 mājsaimniecību televizoros un ar minūtes precizitāti piegādā datus par to, kādus kanālus un kādos laikos šie cilvēki skatās. “Tādēļ mūsu rīcībā nav respondentu skaidrojumu par to, kādēļ viņi izvēlējušies tieši šos kanālus. Taču arī no TV metru sniegtajiem iegūtajiem datiem varam izdarīt vairākus secinājumus,” teica “TNS” rīkotājdirektors Latvijā Mārtiņš Traubergs.
Pirmais secinājums – PBK jūlija popularitātes lēcienam ir vārds un uzvārds – Laima Vaikule. Proti, visvairāk skatīto raidījumu topā bijušas pārraides no dziedātājas rīkotā festivāla “Rendez-Vous” Jūrmalā. “Tas ir tikai dabiski, ka latviešu skatītāji izvēlas šo izklaides programmu un viņiem vienalga, kurā kanālā tā tiek raidīta. Ja tur notiktu Raimonda Paula festivāls, tad arī to visi skatītos,” spriež M. Traubergs. Viņš arī mierina, ka lielākoties latviešu skatītāji Krievijas kanālos meklē izklaides – pirms pāris gadiem ļoti populārs bijis arī talantu šovs “Golos” (“Balss”), kur piedalījās mūsu Intars Busulis, arī “Jaunais vilnis”.
Otrais secinājums – auditorijas pieplūdumu PBK un “NTV Mir” netiešā veidā nodrošinājušas mūsu pašu amatpersonas. Aprīlī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēma uz sešiem mēnešiem aizliegt Latvijā retranslēt kanālu “RTR Rossija”. Skaitļi rāda, ka daļa šā kanāla auditorijas pārcēlusies pie PBK un “NTV Mir”, kas nodrošina tematiski un ideoloģiski līdzīgu saturu. Sava artava bijusi arī vietējā krievu kanāla TV5 slēgšanai.
Ritmu nosaka reklāma
“Iepriekšminētā tendence lielākā vai mazākā mērā izpaužas katru vasaru, jo vietējie kanāli devušies vasaras starpsezonu atvaļinājumā un ētera laiks tiek aizpildīts ar raidījumu atkārtojumiem. Tikmēr krievu kanālos nav nekāda starpsezonu pārtraukuma – tur visu gadu tiek piedāvāts jauns un izklaidējošs saturs,” teica M. Traubergs. Viņš arī prognozēja, ka situācija atkal nostāsies savās vietās septembrī, kad Latvijas kanāli atsāks sezonu un no jauna piedāvās konkurētspējīgu saturu.
Līdzšinējā pieredze apliecina, ka latviešu skatītāji patiešām dod priekšroku vietējam TV saturam. Taču ne sabiedriskās televīzijas, ne komerckanāli nespēj to saražot pietiekamā apmērā. Latvijas televīzijas pielāgojas reklāmas tirgus tendencēm, un vasarā šie ieņēmumi noplok, tādēļ TV nav ieinteresēta investēt jauna, kvalitatīva satura radīšanā. Tādēļ vasaras tiek “aizpildītas” ar raidījumu atkārtojumiem un filmām. Savukārt Krievijas televīzijas (it īpaši tās, kas saņem valsts finansējumu) var ignorēt šos ekonomikas likumus un darboties pilnā sparā cauru gadu.
“Katru vasaru veidojas situācijas, kad samazinās skatītāju daļa latviešu kanālos. Daļa vienkārši mazāk skatās televīziju, jo devušies uz lauku mājām. Savukārt citiem šajos mēnešos izveidojies ieradums meklēt izklaidi citos kanālos. Tādēļ katru rudeni latviešu kanāliem ir liels izaicinājums lauzt šo ieradumu un atgriezt savus skatītājus atpakaļ,” teica Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāve Gunta Līdaka. Tomēr asociācija šoreiz neieņem striktu pozīciju, jo tajā darbojas gan MTG grupas kanāli, gan PBK. Savstarpējās konkurences dēļ plašsaziņas līdzekļiem par valsts atbalstu cīnīties ir grūtāk nekā mediķiem vai skolotājiem, kas ir savstarpēji vienoti.
Baiba Zūzena, TV3 un LNT īpašnieku “MTG TV Latvia” vadītāja, uzskata, ka noturēt latviešus Latvijas mediju telpā ir NEPLP atbildība. “Viņu kā regulatora atbildības sfēra ir rūpēties par Latvijas mediju telpu. Tieši viņi lemj par valodu proporcijām sabiedriskajos un komercmedijos, par sabiedriskā pasūtījuma sadali un sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus,” uzsver B. Zūzena. Noprotams, ka tieši pēdējais apstāklis visvairāk satrauc MTG. Tādēļ dati par to, ka latvieši arvien vairāk skatās Krievijas kanālus, tiek izmantoti kā arguments, lai pasteidzinātu sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
Taču komerckanāli nevēršas pie īstā adresāta. NEPLP nav ne politikas veidotājs, ne lēmumu pieņēmējs, bet tikai regulators, kas uzrauga, lai tiktu ievērots likums. Mediju politiku valstī veido īpaša nodaļa Kultūras ministrijā (KM), savukārt lēmumus par finansējumu un sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū pieņem parlaments. Kā informēja KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, pašlaik noslēguma fāzei tuvojas mediju politikas pamatnostādņu pieņemšana. Šajā dokumentā esot iestrādāti risinājumi, kas varētu palīdzēt televīzijām radīt konkurētspējīgu saturu arī vasarās – tostarp jau vairākkārt aprakstītais Mediju atbalsta fonds un sabiedrisko raidorganizāciju finansējuma palielināšana. Vai pamatnostādnēs iekļautās ieceres izdosies īstenot – tas izšķirsies budžeta gatavošanas procesā.
R. Putnis gan esot novērojis, ka pēdējā laikā politiķu izpratne par šīs jomas nozīmību pieaug. To apliecina arī valdības lēmums nākamgad piešķirt 1,796 miljonu eiro papildu finansējumu “Latvijas Televīzijai” un “Latvijas Radio”. Kas attiecas uz sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, tad plāns paredz to darīt pakāpeniski no 2017. līdz 2020. gadam, bet maz ticams, ka šis projekts sāksies jau nākamgad.
Viedokļi
Lūdzu arī “Latvijas Avīzes” pastāvīgos skatītājus dalīties ar saviem TV lietošanas paradumiem un salīdzināt Latvijas un Krievijas TV kanālu piedāvājumu.
Imants Sūna Iecavā: “Man patīk TV24 intervijas ar amatpersonām. Skatos arī LTV1, LNT un TV3. Atzīšos, ka krievu kanālus arī skatos ļoti rūpīgi – īpaši ziņas, kas tur daudz izsmeļošāk vēsta par pasaules notikumiem. Protams, visa informācija jāatsijā, jānosmeļ propaganda, bet tāda prasme man jau attīstījusies kopš padomju laikiem. Latvijas kanālu piedāvātās ziņas ir salīdzinoši bālas un provinciālas. Nu un tās krievu žuļiku filmas man arī tīri labi patīk. Katrā ziņā labāk nekā banālās ziepju operas mūsu kanālos.”
Imants Kalniņš Ventspilī: “Es galvenokārt skatos LTV1 un LNT, reizēm sportu LTV7. Krievu kanālus neskatos vispār, jo man sāk rokas trīcēt aiz dusmām par to melīgo propagandu. Tomēr jāatzīst, ka vasarā latviešu kanālos īsti nav ko redzēt.”
Mārtiņš Liepiņš Slampē: “Skatos LTV “Panorāmu” un diskusiju raidījumus. Sieva – filmas par dzīvniekiem. Vēl man patīk LNT diskusijas un ziņas, TV24 “Preses klubs”. Tomēr var just, ka vasarā saturs vairs nav tik interesants. Krievu kanālus arī labprāt paskatītos, bet ar istabas antenu tos īsti nevaru uztvert.”
Māra Kalniņa Valkā: “Skatos LTV1 un TV3, kā arī krievu NTV un citus Krievijas kanālus. Tur tādas filmas un seriāli, kādu mūsu kanālos nav. Reizēm paskatos tur arī ziņas, bet cenšos to nedarīt, jo ir sajūta, ka skalo smadzenes. Domāju, ka vairākums latviešu, kas skatās krievu kanālus, to dara tikai izklaidējošā satura dēļ. Ziņas mums pašiem labas, bet filmas un seriāli gan nekādi. Piemēram, tas “Viņas melo labāk” taču ir kaut kādas pilnīgas bezgaumīgas šausmas.”
Andris Bergfelds Dobelē: “Skatos gandrīz visu iespējamo, arī Krievijas TV, jo interesējos par vēsturi. Man arī tāda akadēmiska interese – jāsaprot taču, kā ienaidnieks domā un kāds tur noskaņojums valda. Ja pašam galva uz pleciem, tad propaganda neietekmē. Taču es piekrītu, ka ir pamats būt satrauktiem par Krievijas kanālu popularitāti Latvijā, jo ne visi spēj atsijāt melus no patiesības. Pat jūtu sarunās ar kaimiņiem, cik ļoti viņi noticējuši Krievijas kanālos vēstītajam. Tomēr mums vajadzētu arī mācīties no Krievijas – kā sabiedriskajos medijos aizraut jauniešus ar patriotismu, militārām lietām, valsts aizsardzību. Tas veido stipru nāciju!”
